Saņemt vairāk šodien un nomirt nabadzībā (20)

Strīdīgās autoratlīdzības

Finanšu ministrija (FM) norāda, ka šobrīd autoratlīdzību saņēmēju, piemēram, rakstnieku vai mākslinieku, sociālās iemaksas ir par zemu. Tā rezultātā nākotnē, sasniedzot pensijas vecumu, viņi var būt sociāli nenodrošināti. Turklāt autoratlīdzību režīmu izmantojot arī nodokļu optimizēšanas nolūkos, atzīmē resorā. Tāpēc septembra sākumā FM valdības sēdē nāca klajā ar savu piedāvājumu autoratlīdzību regulējumam, prezentējot nodokļu politikas attīstības virzienus.

Šis piedāvājums paredzēja atteikties no speciālā režīma autoratlīdzībām. Priekšlikums pagaidām atbalstu nav guvis.

Ja tas tomēr tiktu atbalstīts, tad jau no 2021. gada janvāra autoratlīdzības netiktu vairs izdalītas kā īpašs ienākumu veids likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN).

Praktiski tas nozīmētu, ka autoram būtu jāreģistrējas vai nu kā saimnieciskās darbības veicējam, vai viņam tiks piemēroti tādi paši nodokļi kā algotā darbā,

proti, progresīvā IIN likme un Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).  

Šim piedāvājumam iebilda Kultūras ministrija (KM). Tur norāda, ka šāds solis varētu radīt papildu šoku visai kultūŗas nozarei. Savukārt KM valsts sekretāre Dace Vilsone skaidroja, ka režīma atcelšanas gadījumā par trešdaļu pieaugtu izdevumi par autordarbu izmantošanu jebkādā formā.

Risinājumi

Kā intervijā TVNET pastāstīja FM valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins, viens no risinājumiem šajā situācijā būtu precizēt autordarba definīciju, jo patlaban [Autortiesību] likumā ir ietverta kategorija "citi autoru darbi", kas paver plašas interpretācijas iespējas. 

KM valsts sekretāre Dace Vilsone norāda, ka KM no savas puses šo kategoriju precizējumus jau ir veikusi, iestrādājot izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā un saistītajos Ministru kabineta noteikumos. Tālākais sašaurinājums, pēc Vilsones teiktā, nav iespējams, jo Autortiesību likumu aizsargā Bernes konvencija par literatūras un mākslas darbu aizsardzību.

“Kultūras ministrija no savas puses šo izslēgšanu ir veikusi iepriekšējā nodokļu reformā,” sacīja Vilsone.

KM valsts sekretāre uzsver: autori vēlas maksāt nodokļus, bet atbilstoši tam, kāda ir viņu ienākumu struktūra, proti, šie ienākumi ir ļoti mainīgi.

“Autori piedāvā mums iestrādāt risinājumu, kas saucas “saimnieciskās darbības konts”. Viņi vēlas izveidot šo vienu konkrēto kontu, kurā apgrozās visi autoru ienākumi, un no šā konta veikt atskaitījumus nodokļos automātiski,” piedāvājumu izklāstīja Vilsone.

Viņa saka, ka galvenais mērķis šim priekšlikumam ir panākt nodokļu iekasēšanu no autoriem tad, kad viņiem šī nauda reāli ir.

Ko saka nozare?

Viedokļi par līdz šim piedāvāto un nākotnes risinājumiem autoratlīdzību jomā radošo personu vidū atšķiras.

Piemēram, mūziķis Aivars Hermanis domā, ka problēmas rada tas, ka tiekot slēgts daudz līgumu, kuri nav par autortiesībām. Taču īstā problēma, pēc viņa domām, ir tas, ka autoratlīdzību saņēmēji maksā nodokļus, kas ir daudz mazāki nekā darba ņēmējam parastajā nodokļu režīmā.

“Tā lielā problēma ir, ka netiek ieņemts pietiekošs naudas daudzums, lai varētu šo sociālo grozu nodrošināt. Un pārējais ir tikai sekas tam,” pārliecināts mūziķis.

Skeptisks par FM sākotnējo piedāvājumu ir Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, rakstnieks Arno Jundze.

"Ja viņam būtu jāpiereģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam, jāveic saimnieciskās darbības uzskaite... Īstenībā daudziem autoriem tas ir pietiekami sarežģīti, jo viņi reizēm dzīvo citā pasaulē, kurā viņi raksta šo literatūru. Faktiski sanāk, ka viņiem grāmatvedis jāalgo, lai tiktu ar to visu galā,” sašutumu neslēpa Jundze.

Vaicāts, kādam ir jābūt risinājumam attiecībā uz autoratlīdzību režīmu, rakstnieks uzskata, ka jāizstrādā pilnīgi jauns nodokļu režīms, kas ņemtu vērā autora neregulāros ienākumus un piedāvātu viņiem iespējas nokārtot savas saistības ar valsti.  

Tomēr Aivars Hermanis norāda, ka daudz kas ir atkarīgs no cilvēku – nodokļu maksātāju – ticības valstij. 

“Bet ļoti liela daļa cilvēku netic šai valsts spējai, un tam ir objektīvs pamats. Tā ir otra lielā problēma,” pauda Hermanis.

Kaimiņvalstu pieredze

KM, nākot klajā ar piedāvājumu par saimnieciskās darbības kontu, ir iedvesmojusies no Igaunijas. Mūsu ziemeļu kaimiņi kopš pagājušā gada piedāvā vienkāršotu nodokļu nomaksu fiziskajām personām, kas veic uzņēmējdarbību.

Šis "uzņēmējdarbības konts" ir paredzēts vienkāršotai nodokļu nomaksai no ienākumiem, kas gūti, vienai fiziskai personai sniedzot pakalpojumu citai fiziskai personai, vai arī kas iegūti no preces pārdošanas fiziskai vai juridiskai personai, teikts Igaunijas nodokļu un muitas departamenta mājaslapā.

No summām, kas tiek ieskaitītas šajā kontā, banka automātiski pēc klienta dotās pilnvaras rezervē no ieskaitītajām summām nodokli, ko pārskaita pēc tam muitas un nodokļu departamentam.

Nodokļa likme no uzņēmējdarbības ienākumiem ir 20% no summām, kas tiek ieskaitītas uzņēmējdarbības kontā, ja kopējā summa nepārsniedz 25 000 eiro kalendārā gada laikā, un 40%, ja kopējā summa pārsniedz 25 000 eiro kalendārā gada laikā.

Savukārt Lietuvā autoru ienākumus nosedz  “Individuālās darbības” nodokļu režīms. Tas paredz “Personīgā ienākuma nodokļa” piemērošanu ar likmi no 5 līdz 15%. Vienlaikus Lietuvā ir obligātā veselības apdrošināšana, kuras apmērs ir 6,98%  no ar nodokļiem apliekamā ienākuma. Papildus “individuālās darbības” veicējiem ir jāmaksā sociālās drošības nodoklis 12,5 - 15,5% apjomā atkarībā no tā, cik cilvēks uzkrāj papildus pensijai.  

Latvija darbu pie autoratlīdzību jaunā mehānisma vēl turpina, taču tas ir jāpabeidz līdz 2021. gada valsts budžeta pieņemšanai.