Levits cer, ka viņa pirmais likumprojekts kalpos "latviskuma daudzveidības saglabāšanai nākamajām paaudzēm" (1)

Kā preses konferencē stāstīja politiķis, likumprojekts esot tapis, lai apzinātos, ka latviskā daudzveidība nav pašsaprotama. Tā mērķis esot stiprināt iedzīvotāju identitāti un piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm - Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei. Likumā ir runa arī par mazajām kultūrtelpām, no kurām reģistrētas ir suitu, Rucavas, lībiešu krasta un Upītes kultūrtelpas.

Levits paziņoja, ka latvietība nav plakana un standartizēta, kā to esot mēģināts iestāstīt padomju okupācijas periodā, "lai samazinātu latviešu identitātes spēku un vēsturisko dziļumu". "Trīsdesmit gadus pēc valsts neatkarības atjaunošanas paaudze, kas jau ir dzimusi un augusi neatkarīgajā, brīvajā Latvijā, sāk arvien vairāk atklāt mūsu vēsturisko dziļumu," teica prezidents.

Levits atkārtoti norādīja, ka likumprojekts pēc būtības piedāvā apzināties to, ka latviskā daudzveidība nav pašsaprotamība - par to ir jārūpējas arī mērķtiecīgas un apzinātas politikas palīdzību. Prezidents skaidroja, ka likumprojekts iekļaujas Satversmes ievada ietvarā, proti, Satversmes ievads nosaka Latvijas valsts pienākumu garantēt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu cauri gadsimtiem.

"Šeit ir ielikts ilgtspējības princips. Ja pievēršamies vārdam kultūra, tad arī kultūrai ir jābūt ilgtspējīgai un tai ir divas laika dimensijas  - vēstures un nākotnes dimensijas. Likumprojekts vēršas pie abām dimensijām. Mūsu vēsturiskais mantojums ir jāsaglabā, bet mēs katru dienu, mēnesi, gadu arī dodam savu pienesumu šim vēsturiskajam mantojumam," sacīja politiķis.

Prezidenta ieskatā, likumprojekts savu mērķi būšot sasniedzis tad, ja nākamajām paaudzēm būs pieejama latviskuma daudzveidība vismaz tādā pašā līmenī, kā tā ir pieejama patlaban. Levits akcentēja, ka mēs dzīvojam globalizācijas, unifikācijas laikmetā, un latviešiem un Latvijas valstij ir zināms pienākums mūsu identitāti uzturēt, padziļināt, veicināt un attīstīt.

Pēc Levita paustā, likumprojektā ir noteikta pagastu un pilsētu piederība piecām latviešu vēsturiskajām zemēm - Kurzemei, Vidzemei, Latgalei, Zemgalei un Sēlijai. Prezidents skaidroja, ka latviešu vēsturiskās zemes ir Satversmes jēdziens, kas līdz šim nebija konkretizēts.

"Mūsu galvās bija vēsturiskās zemes un šis likumprojekts piedāvā šīs zemes konkretizēt. Gribu uzsvērts, ka starp šīm zemēm nepastāv robežas, bet saskarsmes līnijas, jo kultūra, valoda, cilvēki iet pāri šīm saskarsmes līnijām, kas veidotu identitātes," sacīja prezidents.

Pēc Levita sacītā, likumprojekts paredz, kā tas funkcionēs. Prezidenta ieskatā, ir nepieciešama "horizontāla politika" un sabiedrības, valsts un pašvaldību līdzdarbība likuma mērķu sasniegšanā. Tādēļ esot paredzēts, ka tiks izstrādāts vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāns, kas būs Kultūras ministrijas uzdevums.

"Tam ir pienākums nodrošināt arī attiecīgu finansējumu. Tas ir principiāls atbalsts, bet iniciatīvai vienmēr ir jānāk no pašvaldībām, kutlūrtelpām, zemēm un cilvēkiem. Ja cilvēkiem ir apziņa un vēlme, ko likums veicina, valstij tā ir jāatbalsta," uzsvēra prezidents.

Levits sacīja, kā instruments šādai sadarbība ir ne tikai attīstības plāns, bet arī latviešu vēsturisko zemju attīstības padome, kur būts attiecīgie ministri. Levits teica, ka padome kopā sanāks reizi gadā un sniegs ziņojumu par šī likuma izpildi.

Uzrunas nobeigumā Levits sacīja, ka viņš cer uz sabiedrības atbalstu, kas aktīvi izmantos "likuma dotās iespējas". Prezidents pieļāva, ka līdz gada beigām likumprojekts tiks pieņemts.