Kalniete apstiprināta komitejā, kas uzraudzīs ārvalstu iejaukšanos ES demokrātijā (1)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Zane Bitere/LETA

Eiropas Parlamenta (EP) deputāte, Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas viceprezidente Sandra Kalniete (JV) ceturtdien apstiprināta par ziņotāju īpašajā komitejā, kas analizēs ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienības (ES) demokrātiskajos procesos, tai skaitā plaši izmantojot dezinformāciju.

Kā informēja politiķes palīdze Elīna Bīviņa, komiteja gatavos priekšlikumus dalībvalstu koordinētām darbībām, lai novērstu hibrīddraudus un cīnītos pret trešo valstu īstenotām informācijas kampaņām, kuru mērķis ir kaitēt un šķelt ES.

Pēc Bīviņas paustā, īpašā komiteja šī gada vasarā tika izveidota ar lielu EP deputātu atbalstu un komitejas pilnvaru termiņš ir viens gads. Kopā ar augsta līmeņa ekspertiem tiks analizēta dezinformācijas postošā ietekme uz demokrātiskajiem procesiem, tostarp vēlēšanām un partijām kā politiskās sistēmas neatņemamu sastāvdaļu, kā arī izstrādāti priekšlikumi ES normatīvajiem aktiem, kas nepieciešami, lai elektroniskās saziņas vidē atrastu līdzsvaru starp privātumu, izteiksmes brīvību un atbildību.

Politiķe uzsvēra, ka ETP un Latvija, kā arī pārējās Baltijas valstis pastāvīgi ir cēlušas trauksmi par dezinformācijas bīstamību un regulējuma trūkumu elektroniskās saziņas vidē. Kalniete uzsvēra, ka visi minētie ir aicinājuši pilnveidot ES dalībvalstu spēju vienoti stāties pretī viltus ziņām.

EP deputāte akcentēja, ka ciešāk sadarbojoties ar NATO, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD), UNESCO un citām starptautiskām organizācijām, ir jāizstrādā ES likumdošana, kas uzliktu par pienākumu elektroniskās saziņas platformām respektēt lietotāju tiesības.

"Es ceru, ka komitejas darbs un man uzticētais ziņojums kalpos par stimulu ES institūcijām un dalībvalstu vadītājiem ar lielāku mērķtiecību pievērsties šim likumdošanas darbam, kas prasīs politisko gribu un nozares labāko ekspertu līdzdalību," pauda Kalniete.

Politiķes vērtējumā, pēdējo gadu gaitā izpratne par politiskajiem, sociālajiem, kā arī ekonomiskajiem apdraudējumiem ES dalībvalstīs ir palielinājusies, redzot, kā notiek trešo valstu iejaukšanās vēlēšanās un referendumos vai nemiera un naidīguma uzkurināšana sabiedrībā.

Deputāte atzīst, ka Covid-19 vīrusa pandēmija spilgtāk kā jebkad ir izgaismojusi dezinformāciju kā draudu demokrātijai un sabiedrības veselībai, tādēļ mērķtiecīga viltus ziņu apkarošana ir kļuvusi par vienu no ES politikas un digitālās attīstības prioritātēm. Politiķes ieskatā ir jāatrod veids, kā nepieļaut, ka tehnoloģiju radītās iespējas tiek izmantotas negodīgu, savtīgu un pat noziedzīgu mērķu sasniegšanai.

Tāpat Kalniete atgādina, ka, atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas vērtējumam, šobrīd pasaulē notiek cīņa ne tikai pret Covid-19 epidēmiju, bet arī pret infodēmiju, kā tiek dēvēta milzīgā nepatiesas informācijas plūsma par koronavīrusu.

"Infodēmija jauc cilvēku prātus ar stāstiem par brīnumlīdzekļiem un sazvērestības teorijām, tā vairo nedrošības sajūtu, bailes un pat apdraud cilvēku dzīvības," uzsver EP deputāte.

Meklējot risinājumus dezinformācijas iegrožošanai, īpaša sadaļa būs vienoties par sociālo mediju platformu atbildību, jo sociālo mediju lietotāju skaits ir ievērojams, to nozīme un ietekme ir aizvien pieaugoša. Kalniete ir pārliecināta, ka eiropiešu interesēs ir vienoti noteikumi sociālo tīklu platformām, ciešāka sadarbība dalībvalstu vidū un ar starptautiskajām organizācijām, kā arī stingrāka politika pret Ķīnas, Krievijas un citu valstu iniciēto dezinformāciju. Cīnīties pret to nav iespējams bez spēcīgiem medijiem, tādēļ EP loma būs sagatavot priekšlikumus gan par sociālo mediju īpašnieku iesaisti dezinformācijas sērgas apturēšanai, gan pastāvīgi uzstāt, lai Eiropas Komisija gatavo mērķētus pasākumus mediju vides stiprināšanai.

Kalniete akcentēja, ka ES šobrīd iegulda milzīgus finanšu resursus ekonomikas stimulēšanā, lai saglabātu uzņēmumus un darba vietas. Tāpat papildus ir piešķirts nozīmīgs finansējums veselības aprūpei un zinātnei, lai radītu drošu aizsardzību pret vīrusu. Taču ne mazāk būtiski, politiķes ieskatā, ir investēt profesionālos un kvalitatīvos medijos un medijpratībā jebkurā vecuma grupā, ieviest jaunus informācijas aprites nosacījumus sociālo mediju platformās, lai pasargātu cilvēkus no melīgas un maldinošas informācijas gūzmas.

"Neatkarīgi mediji, faktu pārbaudītāji, pētnieki, pilsoniskā sabiedrība - tie ir stabili pamati, kas jāstiprina ar visiem pieejamiem instrumentiem, tai skaitā finansiāli, lai veidotu eiropiešiem drošu un aizsargātu informatīvo telpu," norādīja Kalniete.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu