Makrona vizīte Latvijā – jautājumi un viedokļi (11)

Kāds varētu būt Makrona vizītes mērķis?

Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra norāda, ka Franciju uztrauc ASV pieaugošā klātbūtne Polijā un Polijas līdera ambīcijas Baltijas jūras reģionā, kurā ietilpst gan Skandināvijas valstis, gan Baltijas valstis. Pagaidām notiek mēģinājumi veidot ASV pietuvinātu platformu, kura nav Parīzes interesēs.

Līdz ar to – Francija vēlas sevi piedāvāt kā sarunu partneri drošības un citos diplomātiskos jautājumos.

Makronu varētu būt interesējis divu Baltijas valstu vadītāju (jāņem vērā, ka viņš savas vizītes laikā bija arī Lietuvā) viedoklis par viņa centieniem sākt dialogu ar Krieviju un to iesaistīt Eiropas jautājumu risināšanā. Par nepieciešamību veidot aktīvāku dialogu ar Maskavu Makrons runā jau kopš pagājušā gada, norāda Skudra.

Turklāt pēdējā laikā no Francijas tiek arī gaidīta aktīvāka iesaiste mūsu reģionam aktuālajā Baltkrievijas jautājuma risināšanā. Šeit jāatceras, ka opozicionāre Svetlana Tihanovska ir aicinājusi Makronu palīdzēt sākt dialogu starp protestētājiem un Aleksandra Lukašenko režīmu. Tāpat Francija ir aktīvi iesaistīta Eiropas Savienības Kaimiņattiecību politikas veidošanā un arī Austrumu partnerības jautājumos (īpaši tāpēc, ka Francija ir viena no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Minskas grupas dalībniecēm), pauž politologs.

Visbeidzot, Makrons arī vēlas ar šā reģiona pārstāvjiem apspriest Eiropas Savienības iekšējos jautājumus (tai skaitā viņa ierosinātās reformas) – migrāciju, eirozonu un organizācijas kopējo budžetu.

Kādi varētu būt vizītes galvenie ieguvumi Latvijai?

Skudra uzskata, ka viens no ieguvumiem noteikti ir draudzīgs politisks žests. Baltijas Drošības fonda direktors Otto Tabuns arī skaidro, ko īsti šis politiskais žests varētu ietvert.

Viņaprāt, Makrons ar savu vizīti ir parādījis to, ka Latvijai un Francijai ir kopīgi draudi – aizsardzība pret ārēju iejaukšanos vēlēšanās.

Abas valstis aktīvi diskutē par elektroniskās balsošanas jautājumiem un Krievijas ambīcijām ietekmēt balsojuma rezultātus. Tāpat šī vizīte arī parāda to, kā Makrons vērtē Krievijas prezidenta Vladimira Putina skaidrojumu, ka Aleksandrs Navaļņijs ļoti iespējams, ka ir saindējis sevi pats un šajā stāstā ir iesaistīta arī Latvija. Visbeidzot, Makrona klātbūtne arī simbolizē Francijas pieaugošo atbildību un ietekmi Eiropas Savienības drošībā. Pēc Lielbritānijas izstāšanās no organizācijas vairs nav iespējams atbildību par Eiropas drošības neveiksmēm dalīt ar Londonu. Līdz ar to ir pieaugušas Francijas rūpes par potenciālajiem ES karstajiem militārajiem punktiem, uzskata Tabuns.

Tāpat Ārlietu ministrija ziņo, ka Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns un Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs parakstīja Latvijas-Francijas Stratēģiskās partnerības prioritātes laikposmam no 2020.-2022. gadam. Tāpat tika parakstīts Latvijas un Francijas rīcības plāns sadarbībai izglītībā un zinātnē 2020.-2025. gadam.

Skudra norāda, ka Latvijas un Francijas līgums par stratēģisko partnerību ir ticis parakstīts jau salīdzinoši sen un ir bijis svarīgi šo partnerību konkretizēt un definēt. «Makrons ir gatavs runāt par kaut kādu vienošanos līdz nākamajām prezidenta vēlēšanām 2022. gadā,» pauž politologs. Līdz ar to – šos sadarbības plānus var raksturot kā salīdzinoši īslaicīgus. Tas tāpēc, ka pastāv lieli jautājumi, vai Makronu amatā pārvēlēs. Kā zināms – viņa iekšpolitiskie reitingi ir diezgan zemi.

Visbeidzot, Tabuns uzskata, ka Makrona vizīte ir liels ieguvums Latvijas atpazīstamībai pasaulē.

Eksperts norāda, ka Francijā Latviju nereti jauc ar Lietuvu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka sākumā prezidents devies uz Lietuvu un pēc tam uz Latviju.

Tas palīdz Francijas medijos izgaismot abu valstu atšķirības, uzskata eksperts.

Ko Makrona vizīte liecina par Latvijas un Francijas attiecību pašreizējo stāvokli?

Tabuns domā, ka Makrona viesošanās liecina par Latvijas un Francijas attiecību uzlabošanos. Abas puses saskata lielākas sadarbības iespējas Eiropas Savienības formātā un arī Krievijas iegrožošanas jautājumā. Neskatoties uz to, ka Makrons vēlas ar Krieviju veidot lielāku dialogu, viņš arī negrib pārkāpt sarkano līniju un nodot savus sabiedrotos.

Francijas militārā klātbūtne Baltijā Parīzei ir izdevīga, jo potenciāli ir iespējams izmantot karavīru esamību arī citos ar Krieviju saistītos globālās politikas jautājumos.

Līdzīgu pieeju piekopj Kanāda, kura izmanto savas pozīcijas NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupās, lai cīnītos pret Krievijas ambīcijām Arktikā, norāda Baltijas Drošības fonda direktors.

Kāda varētu būt Latvijas un Francijas attiecību nākotne?

Latvijai un Francijai būtu svarīgi atrast kopīgus saskarsmes punktus, lai palīdzētu neveidoties divu ātrumu Eiropai un nepalielinātu sašķeltību ES iekšienē. Aktuāla nākotnē būs arī sadarbība Covid-19 apkarošanā un pandēmijas seku likvidēšanā. Lielāks politiskais dialogs arī palīdzētu novērst pārpratumus. Tabuns atgādina, ka savulaik Francijas prezidents Žaks Širaks ir licis Latvijai paklusēt. Tā viņš reaģēja uz mūsu atbalstu ASV pozīcijai NATO, pauž politologs.