/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
Azerbaidžānas armija piektdien devusi triecienu starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas galvaspilsētai Stepanakertai, ievainojot "daudzus" civiliedzīvotājus, paziņojusi Armēnijas Aizsardzības ministrija.
"Starp civiliedzīvotājiem ir daudz ievainoto, cietusi ir civilā infrastruktūra," "Facebook" pavēstīja ministrijas pārstāvis.
Azerbaidžānas bruņoto spēku uzbrukumā sagrauts tilts, kas savieno Armēniju un Kalnu Karabahu, pavēstīja Kalnu Karabahas valdība.
Kalnu Karabahas armija pēc gatavo atbildes triecienu piektdien notikušajai Stepanakertas apšaudei, pavēstīja Kalnu Karabahas prezidenta preses sekretārs Vagrams Pogosjans.
"Tā būs samērīga atbilde. Visa atbildība gulsies uz [Azerbaidžānas prezidenta Ilhama] Alijeva ģimeni," ierakstā "Facebook" brīdināja Pogosjans.
Kā piektdien norādīja Kalnu Karabahas aizsardzības ministra vietnieks Arturs Sarkisjans, viņa ministrija šobrīd neredz tendences uguns pārtraukšanas virzienā.
"Tendenču pamiera virzienā nav," norādīja viceministrs.
Pagājušajā naktī Azerbaidžānas puse operācijās saskares līnijas ziemeļu un dienvidu virzienos karavīrus un militāro tehniku izmantoja bezprecedenta lielos apjomos, sacīja amatpersona.
"Tika izmantotas lidmašīnas, artilērija, daudzraķešu palaišanas sistēmas, helikopteri, tanku vienības, īpašo uzdevumu vienības. Viņu nodoms bija pārraut mūsu aizsardzību ziemeļu un dienvidu virzienos. No mūsu puses visi uzdevumi, lai atvairītu uzbrukumu un iznīcinātu pretinieku, tika izpildīti lieliski," norādīja Sarkisjans.
Ciešot zaudējumus, pretinieks Kalnu Karabahā sācis apšaudīt civilo infrastruktūru un pilsētas, piebilda viceministrs.
Armēnija piektdien pauda gatavību sadarboties ar starptautiskajiem vidutājiem, lai Kalnu Karabahas konfliktā ar Azerbaidžānu panāktu uguns pārtraukšanu.
Armēnija "ir gatava sadarboties" ar EDSO vidutāju grupas valstīm Franciju, Krieviju un ASV, "lai atjaunotu uguns pārtraukšanas režīmu", pavēstīja Armēnijas Ārlietu ministrija.
Azerbaidžāna paziņoja, ka Armēnijai ir jāizved savi spēki no Kalnu Karabahas, lai beigtos kaujas.
"Ja Armēnija vēlas redzēt situācijas eskalācijas beigas, tad bumba ir Armēnijas laukuma pusē," paziņoja Azerbaidžānas prezidenta palīgs ārlietās Hikmets Hadžijevs. "Armēnijai ir jāizbeidz okupācija. Vienreiz pietiek."
Armēnija un Azerbaidžāna iepriekš jaunu sarunu iespēju noradījušas.
Krievijas, ASV un Francijas prezidenti ceturtdien aicināja nekavējoties pārtraukt uguni Kalnu Karabahā, kā arī mudināja Armēniju un Azerbaidžānu sākt sarunas.
Kā ziņots, 27.septembra rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru.
Atbilstoši apstiprinātai informācijai kopš karadarbības atsākšanās konfliktā dzīvību zaudējuši vismaz 200 cilvēku, arī 30 civilisti.
Armēnijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka Azerbaidžānas armiju kaujās jau atbalsta Turcijas bezpilota lidaparāti un iznīcinātāji.
Turcija uz Azerbaidžānu pārsviedusi 4000 kaujinieku no Sīrijas, norāda Erevāna.
Savukārt Azerbaidžāna apgalvo, ka Armēnijas pusē cīnoties etnisko armēņu kaujinieki no Sīrijas.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
FOTO: Kaujas Kalnu Karabahā: 1. oktobris