Spānija iesaldē pretrunīgi vērtēto tiesu sistēmas reformu

Premjerministra Pedro Sančesa vadītās kreisās valdības ierosinātā reforma paredzēja mainīt kārtību kādā tiek iecelti Tiesu varas ģenerālās padomes (CGPJ) locekļi.

CGPJ ir atbildīga par tiesnešu izvirzīšanu un gādā par tiesu un tiesnešu neatkarību.

Sančess, uzstājoties parlamentā, paziņoja par reformas iesaldēšanu, lai tādējādi panāktu vienošanos ar opozīcijā esošo konservatīvo Tautas partiju (PP).

Tomēr premjers neprecizēja, uz cik ilgu laiku reformas iecere ir apturēta.

CGPJ sastāvā ir 20 locekļi - 12 tiesneši un astoņi advokāti vai citi juristi, kurus ievēl parlamenta abas palātas.

Reforma attiecas tieši uz CGPJ esošo 12 tiesnešu iecelšanas kārtību.

Pirmie trauksmes zvani izskanēja jau septembrī, kad Eiropas Komisija (EK) savā ziņojumā par likuma varas ievērošanu dalībvalstīs cita starpā norādīja uz Spāniju, kas nav atjaunojusi CGPJ sastāvu, ko vajadzējis izdarīt jau pirms diviem gadiem.

EK uzsvēra, ka nepieciešams garantēt CGPJ pasargāšanu no "politizācijas", nepārprotami norādot uz nepieciešamību nošķirt izpildvaru no tiesu varas.

Līdzšinējās CGPJ pilnvaras beigušās jau 2018.gadā, un šobrīd tā darbojas tikai kā pienākumu izpildītāja, jo Sančesam parlamentā trūkst nepieciešamā vairākuma jaunu padomes locekļu apstiprināšanai.

Gandrīz divus gadus Spānija cieš no "institucionālās anomālijas", norādījis CGPJ pagaidu priekšsēdētājs Karloss Lesmess.

Taču tā ir tikai viena no izpausmēm asajai pretstāvei starp Sančesa vadītajiem sociālistiem, sociālistu koalīcijas partneriem galēji kreiso partiju "Podemos" ("Mēs varam") no vienas puses un PP no otras, ko ievadīja iebildumi pret valdības pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Līdz šim CGPJ sastāvā esošo tiesnešu iecelšanai bijis nepieciešams triju piektdaļu vairākums, taču saskaņā ar ierosinātajām pārmaiņām pietiktu ar absolūto vairākumu.

Valdība norāda, ka tas esot vienīgais veids, kā izkļūt no strupceļa, ko rada PP stūrgalvīgā atteikšanās noslēgt vienošanos ar sociālistiem.

Taču vienlaikus ar opozīcijas pretestību ierosinātā reforma izsaukusi satraukumu arī daļā tiesnešu.

Ja CGPJ locekļu tiesnešu apstiprināšanai turpmāk pietiks ar absolūto vairākumu, tas ļaus pie varas esošajiem kreisajiem apiet PP un izraudzīties tiesnešus ar konkrētu ideoloģisko pārliecību, kamēr pašreizējā kārtība liek visām partijām iesaistīties kompromisos.

Reformu projekts izsaucis satraukumu arī Briselē, un EK pārstāvis Kristofs Vīgands sarunā ar aģentūru AFP atzinis, ka Komisija uzmanīgi seko notikumiem Spānijā.

"Dalībvalstīm ir jāievēro ES standarti, gādājot, lai tiesu sistēmas neatkarība netiktu apdraudēta," uzsvēris Vīgands.

Eiropas tiesnešu apvienība (EAJ) arī paudusi "lielu satraukumu, ka Spānija sper soli atpakaļ" to pamatnosacījumu ziņā, kas nepieciešami tiesu neatkarības garantēšanai.

Pašreizējais ierosinājums draud palielināt politisko ietekmi uz CGPJ locekļu iecelšanu, iedragājot sabiedrības ticību faktiskai tiesu neatkarībai, teikts EAJ paziņojumā.