Krievija turpinājusi savu "Novičok" ķīmisko ieroču attīstības programmu, neskatoties uz solījumiem to pārtraukt un apgalvojumiem, ka tā līdz 2017.gadam iznīcinājusi visus savus ķīmisko ieroču krājumus, piektdien ziņoja vairāki pētnieciskās žurnālistikas izdevumi.
Izmeklēšanu vadīja žurnālisti no starptautiskā pētnieciskās žurnālistikas projekta "Bellingcat" un Krievijas tīmekļa medija "The Insider" sadarbībā ar Vācijas žurnālu "Der Spiegel" un radiostaciju "Radio Liberty".
"Krievija ne tikai neiznīcināja savus ķīmiskos ieročus, bet turpina tos attīstīt un ražot slepeno dienestu vajadzībām - to mēs esam atklājuši mūsu izpētes laikā," ziņoja "The Insider", piebilstot, ka izmeklēšana ilga vairāk nekā gadu.
Armijas zinātnieki, kas strādāja pie oriģinālā projekta, kamēr to vēl vadīja Krievijas Aizsardzības ministrija, pēc projekta beigām tika nosūtīti strādāt uz dažādām civilajām un militārajām organizācijām. Tomēr viņi turpināja savu darbu pie ķīmisko ieroču programmas, ziņoja "Bellingcat".
Institūtu vadošie zinātnieki uzturēja sakarus ar Krievijas militāro izlūkdienestu GRU, secināts žurnālistu veiktajā izmeklēšanā.
Vācijas, Francijas un Zviedrijas laboratorijas apstiprinājušas, ka Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs augustā tika saindēts ar nervus paralizējošu kaujas vielu, kas pieder pie "Novičok" grupas.
2018.gadā Lielbritānijā arī bijušais Krievijas dubultaģents Sergejs Skripaļs un viņa meita Jūlija tika saindēti ar "Novičok".
Rietumu valdības uzskata, ka aiz abiem saindēšanas gadījumiem stāv Krievijas varasiestādes, bet Kremlis to noliedzis.
"Novičok" tika izstrādāts Padomju Savienībā. Krievija ir parakstījusi Ķīmisko ieroču konvenciju, kas stājās spēkā 1997.gadā un aizliedz ķīmisko ieroču ražošanu.
Kremlis apgalvo, ka nav atjaunojis savu ķīmisko ieroču programmu, un 2017.gadā Krievija paziņoja, ka ir pilnībā iznīcinājusi savus ķīmisko ieroču krājumus.
Taču žurnālistu izmeklēšanā atklājies, ka Aizsardzības ministrijas Sanktpēterburgas Valsts eksperimentālās militārās medicīnas institūts kopš 2010.gada vada "Novičok" programmu, visticamāk, saņemot palīdzību no zinātnes centra "Signal".
Abas institūcijas, kā izskatās, sadarbojušās arī ar Aizsardzības ministrijas 33.centrālo eksperimentālo zinātniskās pētniecības institūtu, kas sākotnēji bija iesaistīts ķīmisko ieroču attīstības programmā.
Telekomunikāciju datu analīze liecina, ka Sanktpēterburgas institūta vadītājs Sergejs Čepurs daudz komunicējis ar GRU vienību 29155, kas, kā uzskata izmeklētāji, bija saistīta ar Skripaļu saindēšanu, noradīts "Bellingcat" publiskotajā rakstā.
Čepurs daudz komunicējis arī ar zinātnieku Viktoru Tarančenko, kas kopā ar kolēģi specializējies holinesterāzes inhibitoru izpētē. Pie holinesterāzes inhibitoriem pieder "Novičok" un citi spēcīgi nervu aģenti.
Abi zinātnieki ir nolieguši, ka būtu iesaistīti ķīmisko ieroču programmā.
