Satversmes tiesā ierosināta lieta par Alojas novada pievienošanu Limbažu novadam

Alojas novada domes priekššēdētājs Valdis Bārda FOTO: Ieva Makare/LETA

Satversmes tiesas 2. kolēģija šodien ierosinājusi lietu par Alojas novada pievienošanu Limbažu novadam, TVNET informēja tiesā.

Tiesā apstrīdēta Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma apakšpunkts, kas paredz, ka Limbažu novadā ietilpst Alojas pagasts, Alojas pilsēta, Braslavas pagasts, Brīvzemnieku pagasts, Staiceles pagasts un Staiceles pilsēta.

Tiesā norāda, ka lieta ierosināta pēc Alojas novada domes pieteikuma. Saeima 2020. gada 10. jūnijā pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tā pielikums noteic administratīvās teritorijas, to administratīvos centrus un teritoriālā iedalījuma vienības. Saskaņā ar šo pielikumu Limbažu novadā ietilpst Alojas pagasts, Alojas pilsēta, Braslavas pagasts, Brīvzemnieku pagasts, Staiceles pagasts un Staiceles pilsēta.

Alojas novada domes ieskatā apstrīdētās normas aizskar tās tiesības, jo nav pienācīgi izvērtēta iespēja saglabāt Alojas novadu kā patstāvīgu pašvaldību.

Pieņemot apstrīdētās normas, Saeima esot pārkāpusi labas likumdošanas un pašvaldības principu, tāpat neesot ievērojusi subsidiaritātes principu un neesot pienācīgi konsultējusies ar Alojas novada domi un iedzīvotājiem. Alojas novada pašvaldības ieskatā apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes 1. un 101. panta otrās daļas pirmajam teikumam, kā arī Hartas 4. panta sestajai daļai un 5. pantam.

Pieteicējs atsaucas uz Latvijas Republikas Satversmes pirmo pantu, kas paredz, ka "ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu." Tāpat citēts Satversmes 101. panta otrās daļas pirmais teikums: “Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā.”

Savukārt Eiropas vietējo pašvaldību hartā noteikts, ka plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesā par jautājumiem, kas tieši attiecas uz vietējo varu, ar tām nepieciešams konsultēties, cik iespējams savlaicīgi un atbilstošā veidā.

Tā pati harta arī paredz, ka vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts.

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2020. gada 28. decembrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2021. gada 27. marts. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

Uz augšu
Back