Remigranti izrāda interesi par atgriešanos Rīgā, tai seko Ogre un Jūrmala

FOTO: Shutterstock

Remigranti izrāda interesi par atgriešanos Rīgā, bet tai seko Ogre un Jūrmala, šodien Rīgas plānošanas reģiona rīkotajā domnīcā par remigrācijas aktuālajiem jautājumiem pauda remigrācijas koordinatore Rīgas plānošanas reģionā Daina Šulca.

Viņa norādīja, ka remigrācijas koordinēšana ir ļoti aktuāla, jo cilvēki Latvijā atgriežas. Kopš Koordinatoru projekta sākuma 2018.gadā interesi atgriezties Rīgas reģionā izrādījušas 857 ģimenes.

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos Rīgas reģionā atgriezušies 170 remigranti, un plānots, ka atgriezīsies 20 līdz 39 ģimenes.

3

Šulca pavēstīja, ka Covid-19 pandēmija ir nedaudz sekmējusi tautiešu interesi par atgriešanos, tomēr jāņem vērā arī tas, ka pandēmijas dēļ ir apgrūtināta nonākšana valstī. Turklāt cilvēki atrodas lielā neziņā un šaubās, jo nav skaidrs, ar ko nāksies saskarties mītnes zemē.

"Ir remigranti, kas zaudējuši darbu mītnes zemē un atgriezušies Latvijā. Piemēram, kāda ģimene no Norvēģijas bija pārliecināta par atgriešanos, tomēr viņi to nespēja īstenot, jo Covid-19 pandēmijas dēļ nevarēja pārdot savu māju, lai varētu iegādāties īpašumu Latvijā. Šī ģimene pārcelšanos atlika," stāstīja remigrācijas koordinatore Rīgas plānošanas reģionā.

Tāpat daļa ārzemēs dzīvojošo tautiešu patlaban ieņem nogaidošu pozīciju, lai saprastu, kurā valstī būs labākas darba iespējas, kad Covid-19 pandēmija pierimsies. Šulce akcentēja, ka

iemesli, kāpēc remigranti atgriežas, teju nekad nav saistīti ar valsts ekonomiku vai finansēm - 

3

viņi atgriežas tāpēc, ka grib būt kopā ar ģimeni, draugiem, viņiem pietrūkst Latvijas un arī Latvijas dabas.

Šulce savā darbā ir novērojusi, ka, remigrantiem atgriežoties, viņi ir izsvēruši, uz kuru no Rīgas reģiona pašvaldībām vēlas pārcelties. Piemēram interesi par pārcelšanos uz Rīgu pauduši 1299 tautieši, par Ogri - 87, par Jūrmalu - 82. 36 Potenciālie remigranti interesējušies par dzīvi Salaspilī, 26 - par Ādažiem, 13 - par Ikšķili, bet 12 - par Enguri.

Remigrācijas koordinatore Rīgas plānošanas reģionā norādīja, ka visbiežāk Latvijā atgriežas ģimenes ar bērniem, un tas esot saistīts ar zināmu emocionālu komponenti, proti, bērniem būs jāiet skolā, bet

ārzemēs dzīvojošie tautieši nevēlas, lai bērni mītnes zemē dzīvotu kā migranti,

3

līdz ar to vecāki vēlas saviem bērniem nodrošināt pilnvērtīgu dzīvi Latvijā.

Runājot par jautājumiem, kādus visbiežāk uzdod remigrācijas koordinatorei, Šulca sacīja, ka galvenokārt tie ir jautājumi par latviešu valodas apguvi, jo, piemēram, bērns ir gājis bērnudārzā citā valstī un, iespējams, viņš nezinās valodu tik labi kā vietējie bērni. Nereti cilvēki ārzemēs ir veidojuši ģimeni, un viens no laulātajiem draugiem latviešu valodu nezina tādā līmenī, lai pilnvērtīgi varētu integrēties.

Šulca arī sacīja, ka 

reizēm atgriežoties remigranti domā, ka dzīvos "izolētā saliņā un saorganizētā paradīzē, kur visu pienes klāt,"

3

bet neiedomājas, ka patiesībā viņiem pašiem pēc atgriešanās būs jāmēģina integrēties vietējā situācijā.

Iepazīstinot ar tuvākajām remigrācijas prognozēm Rīgas reģionā, Šulce norādīja, ka reālu vēlmi atgriezties izrādījušas 122 ģimenes, kurās ir 201 pieaugušais un 121 bērns, savukārt saziņa notiek ar 246 ģimenēm, kurās ir 380 pieaugušie un 218 bērni.

Remigrācijas koordinatore Rīgas plānošanas reģionā pastāstīja, ka minētās 122 ģimenes, kuras no dažādām Eiropas un pasaules valstīm ir izrādījušas nopietnu vēlmi atgriezties, jau tagad attālināti kārto jautājumus, kas attiecas uz atvašu iekārtošanu bērnudārzā, tāpat attālināti tiek meklēts darbs.

Savukārt 246 ģimenēm ar bēriem, kuras izrādījušas vēlmi atgriezties, tiek aktīvi gatavoti individuālie piedāvājumi, kas viņiem ir vajadzīgi. Cilvēki no šīs grupas ir izrādījuši interesi un pagaidām iepauzē, bet katrā ziņā remigrācijas process visu laiku turpinās, uzsvēra Šulca.

Uz augšu
Back