Un kā ir ar maksu par pieeju internetam? Vai šo kategoriju cilvēkiem Londonā ir pieejams brīvs internets vai atlaides par tā lietošanu?
Mūsu mērķis ir radīt īstu konkurenci interneta kompāniju starpā, kas rezultātā dotu cenu samazinājumu. Tas ir visai ambiciozs plāns - nodrošināt visus mūsu sociālos mājokļus ar optiskajiem kabeļiem. Lielbritānijā tas nozīmē daudz lielāku konkurenci interneta nodrošinātāju starpā, kuri tad nāks klajā ar visdažādākajām piedāvājumu paketēm un samazinās cenas.
Kādas ir būtiskākās problēmas, ar kurām jums jāsaskaras savā darbā?
Man šķiet, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem ir tas, ka laika gaitā zināmā daļā publiskā sektora infrastruktūras un tehnoloģiju jomā ir sākušas dominēt lielās privātās IT piegādātājkompānijas. Mēs veicām pirmo lielo pilsētas īpašumu tehnoloģiju pārskatu, un tagad mums ir skaidrība, kādi līgumi slēgti šajā sektorā. Katrai Londonas pašvaldībai ir savs tehnoloģiskais mantojums un savi paradumi tehnoloģiju lietošanā.
Ir skaidrs, ka mums jāliek lietā visi mūsu rīcībā esošie līdzekļi, lai šie privātie IT pakalpojumu nodrošinātāji būtu pēc iespējas atsaucīgāki.
Tas attiecas arī uz iedzīvotāju datiem un citiem datiem, kas nereti pieejami par papildu samaksu. Taču šī problēma ir sastopama arī citās pilsētās.
Ja skatāmies nākotnē – kāda izskatīsies Londona pēc desmit gadiem?
Desmit gados mēs būsim piedzīvojuši nozīmīgu iedzīvotāju pieaugumu. Mēs jau šobrīd izstrādājam apjomīgu plānu, ko esam nosaukuši “Build back better”, kas palīdzēs pilsētai atkopties. Manuprāt, var runāt par divām nozīmīgām lietām. Pirmā ir būtisks zaļās ekonomikas pieaugums, kuras īpatsvars līdz 2030. gadam varētu palielināties divas reizes.
Zaļās ekonomikas svarīgākā sastāvdaļa būs tehnoloģiju un datu pakalpojumi.
Tas palīdzēs uzlabot pilsētas energoefektivitāti. Pilsētā attīstīsies jauni rajoni, piemēram, Karaliskie doki Īstendā. Londona būs globāls tehnoloģiju centrs. Daļu zaļās ekonomikas pieauguma nodrošinās aplikācija London’s Advanced Technology Stack – tajā jau šobrīd ir apvienoti mākslīgā intelekta vadītu autonomo automobiļu pakalpojumi. Griničā mums ir jauns pasaules līmeņa centrs, kurā šie automobiļi tiek testēti uz īstām ielām. Mums jāsaprot, kāda infrastruktūra vajadzīga šā pakalpojuma nodrošināšanai pilsētā. Protams, papildinātā un virtuālā realitāte arī ir lietas, kas piederēsies Londonai kā “gudrajai pilsētai”.
Mums ir spēcīgs tehnoloģiju sektors un ir arī tradīcijām bagāta dizaina kultūra, kas arī var dot savu īpašo ieguldījumu gudrās pilsētas attīstībā,
piemēram, kā mēs īstenojam dizaina principus, veidojam darba vietas ārpus telpām.
Protams, gudro pilsētu sakarā visi runā par mākslīgo intelektu, blokķēdēm un tamlīdzīgām lietām, bet man kā Eiropas pilsētas ierēdnim visbūtiskāk šķiet, lai digitālās tehnoloģijas palīdzētu cilvēkiem to ikdienas dzīvē. Kaut vai vienota autostāvvietu aplikācija visiem 32 Londonas rajoniem.
Un jebkuras pasaules pilsētas Svētais grāls – tādas aplikācijas radīšana, kas palīdzētu cīnīties ar suņu mēsliem.
Tās ir lietas, kurām ir patiesa nozīme pilsētas ielās. Protams, daļu prāta nodarbina lietu nākotnes potenciāls, bet tas, ko mēs vēlamies tagad, ir iesaistīt šajā ikdienas problēmu risināšanā ikvienu, kuram ir idejas, zināšanas un spējas kaut ko paveikt. Un šis patiešām ir nopietns uzaicinājums ikvienam, tai skaitā tiem, kuri lasa šo interviju.