Aizdomas par pārkāpumiem Ikšķiles mēra ģimenes īpašumā

Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš piedalās preses konferencē, kurā informē par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto modeli jaunam administratīvi teritoriālam iedalījumam norisi. FOTO: Īriss Sviklis/LETA

Šobrīd atbildīgās institūcijas vērtē iespējamos pārkāpumus, kas tikuši pieļauti, apsaimniekojot Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja Induļa Trapiņa ģimenei piederošo īpašumu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Aizdomas ir gan par ēkas būvniecību bez attiecīgas būvatļaujas, gan par pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanā. Tāpat uzraugošo institūciju uzmanība pievērsta arī faktam, ka šovasar par kāda uzņēmēja līdzekļiem noasfaltēts ceļš gar Trapiņa dzīvesvietu, un tiks vērtēts, kā šajā situācijā rīkojusies Trapiņa vadītā pašvaldība, vai bijusi sakārtota visa nepieciešamā dokumentācija.

Indulis Trapiņš Ikšķiles novada pašvaldību vada jau kopš 2009.gada. Pēdējās pašvaldību vēlēšanās viņš tika ievēlēts no partijas “Vienotība” saraksta, bet viņš no šīs partijas izstājies un tagad ir Latvijas Zaļās partijas biedrs.

Ikšķiles novada “Upenājos” paveras skats uz jau iekārtotu dīķi, lielām bedrēm un zemes, smilts un grants kalniem. Dīķa malā – paliela izmēra ēkas jaunbūve. Īpašums pieder Ikšķiles pašvaldības priekšsēdētāja Induļa Trapiņa sievai. Mērs ar ģimeni dzīvo turpat blakus. Publiski pieejamie dati liecina, ka ēka tiek būvēta bez būvatļaujas.

Indulis Trapiņš atzīst, ka tas ir pārkāpums, būvēt ēku bez būvatļaujas. Kādiem nolūkiem ēka tiek būvēta – vai tā būs ģimenes māja vai viesu nams, Trapiņš neatklāj. Uz jautājumu, kā bija iespējama būvniecība bez būvatļaujas un vai tā nav izmantots viņa stāvoklis pašvaldībā, Trapiņš atbild: “Es ņemšu kādu bērza žagaru un centīšos arī no savas puses šo sodu ar manu ģimeni saistītiem cilvēkiem, arī kā teikt, audzināt.” Precizējot, vai tiešām viņš neredzēja, ka aiz loga paceļas tāda būve, Trapiņš saka, ka visus savus resursus ieguldījis, lai vadītu pašvaldību.

Savulaik īpašums “Upenāji” piederēja Indulim Trapiņam, bet viņš tos pirms 11 gadiem uzdāvināja sievai, un noslēdza līgumu par mantas šķirtību. Tagad viņam nekas nepieder, liecina lēmums par Trapiņa kā privātpersonas maksātnespējas procesa sākšanu. Maksātnespējas process aizvien ir aktuāls. Iemesls ir 238 218 eiro liels nodokļu parāds Valsts ieņēmumu dienestam.

Kad par būvatļaujas neesamību sāka interesēties “de facto”, Trapiņš norādīja, ka tuvākajās dienās projekts tikšot ievietots būvniecības informācijas sistēmā. Savukārt par būvvaldes darbu atbildīgā izpilddirektore nesniedz precīzu informāciju par atļaujām, norādot, ka tas attiecas uz privātpersonu un ziņas nav atklājamas. “Es varu apgalvot, ka pašvaldības darbinieki savas kompetences ietvaros veiks darbības,” saka Ikšķiles novada domes izpilddirektore Agnese Jankuna.

Būvniecības informācijas sistēmā gan ir pieejama informācija par visu veidu būvniecības procesiem, neatkarīgi no objekta piederības.

Taču tā nav vienīgā problēma ar Trapiņa ģimenes īpašuma attīstīšanas likumību. Te pirms diviem gadiem izņemta būvatļauja ierīkot nepilnu pushektāru (0,49 ha) lielu dīķi. Taču realitātē noraktā platība ir daudz lielāka.

Valsts vides dienests šobrīd sācis administratīvā pārkāpuma lietu par iespējamiem pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanā. Pastāv bažas, ka te notikusi derīgo izrakteņu ieguve un realizācija.

Trapiņš to noliedz: “Viņš nav nekur aizvests projām, viņš ir pārvietots turpat – gan uz vienu pusi, gan uz otru pusi. Šī te grunts – pilnīgi normāli, tiek veidota tā, lai varētu realizēt kādu projektu, un tie profesionāļi, kas ar to nodarbojas, viennozīmīgi arī saprastu.”

Tikmēr Valsts vides dienests uzsver, ka visu iespējams aprēķināt – gan to, vai viss ir palicis turpat teritorijā, gan to, kāda veida dabas resursi konkrētajā vietā atradušies. VVD ieskatā ir pamatotas bažas par nelikumīgām darbībām saistībā ar Zemes dzīļu izmantošanu. “Varētu būt tas, ka notiek zemes dzīļu ieguve bez attiecīgām zemes dzīļu likumā noteiktajām atļaujām. Ja ir izņemti apjomi, tad mums ir jāvērtē šis izņemtais apjoms, jo par izņemto apjomu un laišanu tirdzniecībā ir jāmaksā dabas resursu nodoklis. Un, ja šis dabas resursu nodoklis - šobrīd mums nav informācijas, ka viņš ir maksāts, - tad tas [būs jāsamaksā] desmitkārtīgi,” saka Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās pārvaldes direktore Daina Kalēja.

Valsts vides dienests plāno veikt aprēķinus par to, vai, cik daudz un kāda materiāla dabas resursi ir izņemti.

Trapiņa dzīvesvietas, kā arī sievas īpašumā esošā objekta vērtību pacels arī jaunais asfalts, kas šovasar uzliets uz pašvaldības ceļa, kas tiem ved garām. Šo ceļu 1,7 kilometru garumā atjaunojis uzņēmums “Īpašumi EG”, kas netālu plāno sākt apjomīga karjera izstrādi un pa šo ceļu plāno vairāku gadu garumā izvest iegūtos materiālus.

“Es gribētu pilnībā norobežoties no tā, ka tas ir manai gultasvietai speciāli radīts projekts,” saka Trapiņš. Viņš sarunā vairākkārt uzsver, ka īpašums viņam nepieder un viņam tajā ir tikai gultasvieta.

Trapiņš atklāj, ka sākumā ar uzņēmumu bijusi mutiska vienošanās par ceļa asfaltēšanu, pēc tam, šā gada jūnijā ar pašvaldību noslēgta arī rakstiska vienošanās. Iemesls – ceļš bijis sliktas kvalitātes, bet uzņēmums pa to plānojis izvest iegūto minerālmateriālu. Domes izpilddirektore informē, ka būvvalde sagatavojusi lēmumu par uzņēmējam izvirzāmiem nosacījumiem, tostarp – izstrādes ieguves projekta saskaņošanu ar pašvaldību. Trapiņš apliecina, ka šī ceļa asfaltēšana bija pašvaldības uzstādījums uzņēmējam. “Tieši pašvaldība, risinot šādā veidā šo jautājumu, nodrošina šim uzņēmējam normālu uzņēmējdarbību,” saka Trapiņš.

Uzņēmums “Īpašumi EG” ceļa asfaltēšanu neuzskata par nesamērīgu ieguldījumu, jo ceļu materiālu izvešanai plāno izmantot gadiem ilgi. Ieguldījumu apmēru ne uzņēmums, ne mērs neatklāj.

“de facto” aptuveni aprēķini, balstoties uz pašvaldības sniegto informāciju par asfalta kārtas biezumu un detālplānojumā prasīto ceļa platumu, kā arī konsultējoties ar ceļu būves ekspertiem, liecina, ka asfalts tādā laukumā varētu izmaksāt tuvu pie trīssimt tūkstošiem eiro.

Ikšķiles domes sēdē jautājums par ceļa uzlabošanas plāniem nav ticis apspriests, līdz par to sākusi interesēties opozīcija. Turklāt aizvien nav paskaidrots, kādā veidā pašvaldība noformēs privātās puses ieguldījumu.

“Mūsuprāt, šī ceļa atjaunošanas process ir neatbilstošs likumiem, tiesību aktiem. Mūsuprāt, šie ieguldījumi vispirms bija jāsaskaņo domē, nevis domes priekšsēdētājam vienpersoniski jāvienojas ar privātpersonu. Mūsuprāt, būs šie fakti, kas bija mūsu rīcībā, norādīja uz iespējamu interešu konfliktu, uz to, ka, tā kā šis ceļš ved gar Trapiņa kunga ģimenes īpašumiem, vairākiem īpašumiem, mums radās pamatotas bažas, ka Trapiņa kungs šo darījumu ir slēdzis savās privātajās interesēs,” saka Ikšķiles novada domes deputāte Dace Kļaviņa (JV).

Vairāki Ikšķiles opozīcijas deputāti vērsušies ar iesniegumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), lūdzot pārbaudīt notikušo darījumu. VARAM pieprasījis papildu dokumentāciju, ko cer sagaidīt nākamās nedēļas laikā.

“Ikšķilei, visticamāk, ir kaut kādas papildu lietas, ko mēs nezinām no šiem te publiskajiem datiem, ko mēs gribētu redzēt no viņu dokumentiem. Mēs arī gribētu redzēt būvdarbu līgumu, gribētu redzēt informāciju no būvniecības lietas un par to, vai tad visas atļaujas, kādi ir pieņemti lēmumi par atļaujām par ceļa darbiem,” norāda VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša.

Būvniecības informācijas sistēmā ziņas par būvatļauju ceļam nebija atrodamas. Izpilddirektore saka – būvprojekta nebija: “Vienošanās noteikts, ka ceļa seguma atjaunošana, un attiecīgi no šī mēs izdevām arī šo apliecinājumu, kurā bija lūgts iesniegt ceļa izbūves materiālu deklarācijas, kurā ir ietverts, tai skaitā, cik, kādā veidā un tā.”

Ministrijas pieprasījums ir daudz plašāks un šajā gadījumā ietver arī jautājumus par būvniecības procesa tiesiskuma nodrošināšanu pašvaldībā. Savukārt attiecībā uz privātpersonas ieguldījumiem, ja būs nepieciešams, ministrija lūgs iesaistīties KNAB.

Par pašvaldības vadības saimniekošanas metodēm, liecina vēl viena administratīvā lieta, ko sācis Valsts vides dienests. Tā ir saistīta ar Ikšķiles pašvaldības uzņēmuma apsaimniekoto karjeru Kaparāmuri. Te jau kopš 2019.gada beigām tiek izgāztas nofrēzētais asfaltbetons, kā arī bruģa ražošanas procesa pārpalikumi. Indulis Trapiņš saka – tā ir pagaidu novietošana, savukārt Vides dienestā uzsver – karjerā nekādus atkritumus nedrīkst glabāt. Dienests arī pētīs, no kurienes tieši šie atkritumi ir vesti.

Uz augšu
Back