8000 gadu senā apbedījumā guldīts bērns bez roku un kāju kauliem (1)

Kā rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Quaternary International”, bērns apbedīšanas brīdī bija ne vecāks par astoņiem gadiem. Apbedījuma vieta atrodas uz Aloras salas, Indonēzijā, un bēru ceremonijas laikā tika nogrieztas bērna rokas un kājas, bet seja daļēji tika nokrāsota ar sarkano okeru. 

“Okera pigments bija uzklāts uz vaigiem un pieres, bet zem galvas bija palikts ar okeru nokrāsots akmens gabals,” stāstīja pētījuma galvenā autore Sofija Sempera Karro. 

Šī nav vienīgā apbedījuma vieta šajā reģionā, kurā apbedītajam aizvāktas rokas un kājas. 

“Garo kaulu trūkums ir novērots arī citās apbedījumu vietās no tā paša laika posma Javā, Borneo un Floresā, tomēr šī ir pirmā reize, kad apbedītais ir bērns. Mēs nezinām, kāpēc tika piekopta roku un kāju garo kaulu aizvākšana, tomēr tā, visticamāk, ir saistīta ar tā laika cilvēku ticības sistēmu,” turpināja Sempera Karro. 

Arheologi pagaidām nezina apglabātā bērna dzimumu, tomēr tā zobu un skeleta analīzes liecina, ka bērns, visticamāk, miris 4 līdz 8 gadu vecumā. Tiesa, zobu analīzes liecina, ka bērns nāves brīdī bija 6 līdz 8 gadus vecs, tomēr tā skelets izskatās kā 4 līdz 5 gadu vecam bērnam. Pētnieki domā, ka bērnam dzīves laikā bija kādas problēmas ar augšanu. 

“Mēs gribam veikt tālākus pētījumus, lai noskaidrotu, vai mazais skelets ir saistīts ar bērna uzturu, kādiem vides vai, iespējams, ģenētiskiem faktoriem,” piebilda Sempera Karro. 

Arī citi Aloras salā atrastie apbedītie galvaskausi ir mazi. Ja ģenētika neizskaidro viņu mazo augumu, iespējams, pie vainas ir uzturs.

“Šie mednieki-vācēji uzturā galvenokārt lietoja jūras veltes, un pastāv pierādījumi, ka proteīni, kas uzņemti no viena pārtikas avota, var negatīvi ietekmēt augšanu,” teica Sempera Karro. 

Lai nu kā, šis atklājums sniegs jaunu informāciju par to, kāda šajā reģionā bija kultūra agrīnā un vidus holocēna laikā, kas sākās, beidzoties pēdējam ledus laikmetam pirms 11500 gadiem.