Oktobra beigās izlemjot lietu par Augstskolu finansēšanas likumu nepildīšanu, Satversmes tiesa ir aktualizējusi gadiem nerisināto populistisko likumu nesaderību ar budžetu. Tiesa aicināja Saeimu izrevidēt likumus, kas sola neiespējamas summas zinātniekiem, skolotājiem un zemniekiem.
Saeima negrib pildīt Satversmes tiesas spriedumu par nozarēm sasolīto miljonu izņemšanu no likumiem
Saeimai uzdevums būtu jāpilda nekavējoties, jo nepatiesi likumi vairo sabiedrības neuzticību valstij. Divu nedēļu laikā deputāti nav uzsākuši likumu revīziju. Tā vietā deputāti meklē attaisnojumus un cenšas šo uzdevumu aizfutbolēt/pārspēlēt valdībai.
Katru gadu pieņemot valsts budžetu Saeimas deputāti rīkojas apzināti prettiesiski. Saeimai būtu vai nu jāievēro iepriekš pieņemtie likumi un jādod simtiem miljoni izglītībai, lauksaimniecībai un ceļiem, vai šīs normas jāatceļ. Taču deputāti nedara ne vienu ne otru.
Šis gads nebūs izņēmums.
Oktobra beigās Satversmes tiesa izlēma, ka konstitūcijai neatbilst Augstskolu likuma pants katru gadu tām palielināt finansējumu par ceturtdaļu procenta no IKP, līdz finansējums sasniedz 2 procentus. Divi procenti šobrīd būtu ap 600 miljoniem. Likums nav pildīts nekad. Augstskolas saņem četras reizes mazāk.
Tiesa nosprieda, ka Saeima ar šo likumu ir iejaukusies valdības lauciņā sastādīt budžetu, sasolījumi nav reāli izpildāmi, tāpēc likuma pants vairs nav spēkā.
Nepildīti solījumi par garantētu naudas pieaugumu par vairāk nekā 700 miljoniem eiro atrodami Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, Izglītības likumā, Zinātniskās darbības likumā un likumā par autoceļiem. Tiesa aicina parlamentu pārskatīt arī šos likumus.
Satversmes tiesa uzskata, ka parlamentam šie likumi jāpārskata un neizpildāmie solījumi jāizņem.
Spriedumā teikts, ka normu saglabāšana ir nesaderīga ar valsts budžetu un rada pamatotas šaubas par to atbilstību Satversmei.
Pirms gada pārskatīt tukšo solījumu likumus aicināja arī Valsts prezidents Egils Levits. Levits bija pikts uz deputātiem, jo tobrīd viņam bija jāizsludina budžets, kurā nebija pilnībā izpildīts solījums celt algas mediķiem.
Saeima darbu pie valsts budžeta sāka oktobra vidū. Patlaban tas tiek gatavots otrajam, galīgajam lasījumam. No likumos sarakstītajiem solījumiem, izpildīts tikai mediķiem dotais par algu celšanu par 20 procentiem. Likumiem, kuros sasolīti simti miljoni zinātnei, ceļiem un zemniekiem, deputāti tā arī nav pieķērušies. Ne pēc prezidenta aicinājuma, ne arī tagad, kad tas ierakstīts tiesas spriedumā. Deputāti iniciatīvu sagaida no kāda cita.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja Mārtiņa Bondara attieksmei pret neizpildāmajiem likumiem Satversmes tiesas spriedumā atvēlēta īpaša nodaļa.
Bondars vairākkārt ir izteicies, ka strīdīgās normas ir īpašas “solījumu normas”, uz kuru izpildīšanu neviens nav paļāvies.
Budžetu pamatā gatavo Finanšu ministrija. Ministrs Jānis Reirs atzīst, ka
ierēdņi pat vairs nopietni nevērtē likumus, kur nozarēm sasolīti miljoni, jo tādas naudas nav.
Nu jau faktiski atmirušās normas no likumiem būtu jāizvāc pašai Saeimai.
Satversmes tiesa spriedumā atsaucas uz varas dalīšanas principu – ar tukšo solījumu likumiem Saeima ir iejaukusies izpildvaras funkcijās. Tiesas sprieduma izpildīšanai ir arī simboliska nozīme. Parlamentam ir jāparāda, ka tas respektē trešo varas atzaru – tiesu varu.