Izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā pagājušajā gadā bija 4,776 miljardu eiro apmērā, kas ir par 335,4 miljoniem eiro jeb 7,6 vairāk nekā 2018.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publiskotie provizoriskie dati.
Tostarp izdevumi slimības un veselības aprūpei pieauga par 15%, sasniedzot 1,378 miljardus eiro, izdevumi atbalstam apgādnieku zaudējuma gadījumā palielinājās par 12%, sasniedzot 60,7 miljonus eiro, bet izdevumi vecuma pensijām un materiālajam atbalstam saistībā ar vecumu palielinājās par 5,5%, sasniedzot 2,139 miljardus eiro.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka veselības aprūpes izdevumu īpatsvars salīdzinājumā ar 2018.gadu pērn pieauga par 1,9 procentpunktiem, sasniedzot 28,9% no kopējiem izdevumiem sociālajai aizsardzībai.
Izdevumi slimības pabalstam pērn pieauga par 21,3%, ko sekmēja vidējā izmaksājamā slimības pabalsta apmēra kāpums, bet izdevumi stacionārajai veselības aprūpei palielinājās par 18% salīdzinājumā ar 2018.gadu.
Tāpat statistikas pārvaldē norādīja, ka otrs lielākais izdevumu pieaugums pērn bija atbalstam apgādnieku zaudējuma gadījumā. Pērn šie izdevumi veidoja 60,7 miljonus eiro, tostarp 6,1 miljonu eiro par 2019.gada 1.janvārī ieviesto jauno pabalstu mirušā pensijas saņēmēja laulātajam pensijas saņēmēja nāves gadījumā.
Pērn, salīdzinot ar 2018.gadu, sociālajai palīdzībai saistībā ar mājokļa nodrošināšanu izdevumi samazinājās par 4,9%, kas saistīts ar izdevumu samazināšanos pašvaldību dzīvokļa pabalstam. Labklājības ministrijas dati liecina, ka pašvaldību dzīvokļa pabalsta saņēmēju skaits samazinājās no 20,4 tūkstošiem personu 2018.gada decembrī līdz 19 tūkstošiem personu 2019.gada decembrī.
Sociālās aizsardzības izdevumi 2019.gadā veidoja 15,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā 2018.gadā, kad sociālās aizsardzības izdevumi veidoja 15,2% no IKP.
Vienlaikus statistikas pārvaldē piebilda, ka 2018.gadā sociālās aizsardzības izdevumi Igaunijā bija 16,4% no IKP, Lietuvā - 15,8% no IKP, savukārt Eiropas Savienībā vidēji 27,9% no IKP.