Biedrība "Šamir": Joprojām apdraudēta Rīgas geto un holokausta muzeja nākotne

Kā aģentūru LETA informēja biedrības pārstāve Sanita Rībena, oktobrī beidzās desmit gadus ilgais "Šamir" līgums ar Rīgas domi par Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja teritorijas lietošanu.

Biedrība iepriekš cēla trauksmi, jo tai bija aizdomas, ka līgums netiks pagarināts. Rīgas dome tomēr lēma par līguma pagarināšanu, un - neilgi pirms iepriekšējā līguma termiņa beigām - nosūtīja biedrībai parakstīt jaunu līgumu, kurā, "Šamir" ieskatā, ir vairāki "zemūdens akmeņi".

Biedrības "Šamir" valdes loceklis, rabīns Menahems Barkahāns norādīja, ka, rūpīgi izlasot visus dokumentus, uzmanība tika pievērsta "dažiem jaunievedumiem", kuri nebija iepriekšējos līgumos. Pēc biedrības domām līgums šādā redakcijā apdraud muzeja nākotni,

"Nepatīkami ir arī tas, ka šī līguma projekts mums tika atsūtīts tikai 19.novembrī, savukārt iepriekšējā līguma termiņš beidzas jau 23.novembrī, tā neatstājot laiku abpusējai un nopietnai līguma projekta apspriešanai," pavēstīja rabīns Barkahāns, paužot uzskatu, ka Rīgas Domes Īpašuma departaments apzināti ir maldinājis valsts vadību un Rīgas domes deputātus, skaidrojot, ka līguma projekts tā jaunajā redakcijā ir labākā iespējamā versija.

Biedrība "Šamir" norāda uz trim punktiem, kuri "nopietni apdraud Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja nākotni". Pirmkārt, jaunajā līguma projektā ir teikts, ka pašvaldība bez lietotāja piekrišanas īpašumam var uzlikt slogu. Pēc Barkahāna vēstītā, biedrības juristi domā, ka, visticamāk, tas jāsaprot kā ceļa servitūts cauri muzeja teritorijai.

Biedrības valdes loceklis uzsvēra, ka tā ir 4,5 metrus plata josla, kas atrodas vietā, kur ir memoriāla siena ar upuru vārdiem. Viņš vērsa uzmanību, ka "mūsu kaimiņi" jeb SIA "Spīķeru nami" to vēlas jau labu laiku. Patlaban šī lieta tiek izskatīta tiesā, jo biedrība nepiekrita viņu prasībai.

"Mūsu juristi uzskata, ka kaimiņu prasība ir slikti pamatota, tāpēc cerības mūs uzvarēt tiesas ceļā viņiem ir nelielas. Ņemot to vērā, mums šķiet, ka šis jauninājums līgumā neparādījās nejauši," uzsvēra Barkahāns.

Otrkārt, jaunajā līguma projektā ir noteikts, ka līgums zaudē spēku, ja pašvaldība šo īpašumu nolemj pārdot. Biedrība "Šamir" uzskata, ka šis punkts pēc būtības ir pretrunā ar ziņu, kas tika komunicēta medijos - par Rīgas domes deputātu atbalstu Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja darbības turpināšanai vēl desmit gadus.

Treškārt, līguma projekta jaunajā redakcijā ir teikts, ka līgums zaudē spēku gadījumā, ja šis īpašums būs vajadzīgs pašvaldībai. Barkahāna ieskatā, tas nozīmē, ka jebkurā mirklī līgums var tikt lauzts, ja pašvaldība nolems to pārdot vai arī nolems atsavināt īpašumu.

Rabīns akcentēja, ka Rīgas geto un Latvijas holokausta muzejs tiek mērķtiecīgi attīstīts, lai tas kļūtu par valsts mēroga projektu. Viņš uzsvēra, ka nevar pieļaut muzeja slēgšanas iespēju, ja pēkšņi Rīgas dome nolemtu teritoriju un ēkas pārdot vai vienkārši atsavināt, neraugoties uz to, ka uz desmit gadiem ir noslēgts jauns bezatlīdzības lietošanas līgums. Barkahāns atzīmēja, ka tieši tie ir tie iemesli, kāpēc biedrība nevar sniegt rakstisku piekrišanu šim līguma projektam.

v