Par Covid-19 ierobežojumu neievērošanu varētu paredzēt kriminālatbildību

FOTO: EPA/Scanpix

Par Covid-19 ierobežojumu neievērošanu varētu paredzēt kriminālatbildību, bet ierobežojumu ievērošanas kontrolei turpmāk varētu piesaistīt Aizsardzības ministrijas resursus, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP).

Politiķis stāstīja, ka pēc pāris nedēļām Saeimas Krimināltiesību apakškomisija varētu sākt vētīt Krimināllikumu, lai tajā paredzētu atbildību par aicinājumu neievērot Covid-19 ierobežojošos pasākumus. Plānots, ka diskusijai tiks piesaistīti eksperti, policijas, prokuratūras un tiesu pārstāvji.

"Pieļauju, ka varētu veidot speciālu normu, nevis uzlabot to, kas paredz sodu par huligānismu. Es pat ietu tālāk, proti, jauno normu veidotu tā un noteikt atbildību līdzīgi kā to paredz Krimināllikums par aicinājumu uz genocīdu. Proti, jaunā norma paredzētu atbildību vienkārši par aicinājumu, neparedzot, kādas sekas būs iestājušās," sacīja Rancāns.

Viņš tomēr piebilda, ka par šādu ideju ir nepieciešamas plašas diskusijas un jāvērtē, vai situācija ir tik nopietna, ka nepieciešams šādu speciālu normu izstrādāt.

Savukārt uz jautājumu, kā paplašināt kontroli par Covid-19 ierobežojumu ievērošanu, Rancāns atbildēja, ka tā ir nepietiekama, tāpēc ir pienācis brīdis, lai tiktu prasīta palīdzība Aizsardzības ministrijai.

"Iespējams, ielās būtu jāizvieto patruļas. Policijai tik daudz cilvēku patruļām pat lielākajās pilsētās nepietiks," secināja Rancāns un piebilda, ka iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam (KPV LV) ir jāvēršas pie aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP).

Jau ziņots, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vakar pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu un Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci žurnālistiem atklāja detalizētākus priekšlikumus par papildu Covid-19 ierobežojumiem. Par tiem šodien ir jālemj valdībā.

Premjers Covid-19 izplatības dēļ valstī izsludināto ārkārtējo situāciju rosinās pagarināt līdz 11.janvārim.

Kariņš rosinās jau nākamajā nedēļā jeb par divām nedēļām agrāk sākt skolēnu ziemas brīvlaiku 1.-4.klasēm, vienlaikus par attiecīgo periodu pagarinot arī mācību gadu vasarā.

Tāpat, lai samazinātu Covid-19 izplatību, varētu testēt cilvēkus, kuriem nav šīs slimības simptomu, izriet no Ministru prezidenta sacītā. Vienlaikus Kariņš uzsvēra, ka slimības ierobežošanai būtiski jākāpina testēšanas kapacitāte.

Kariņš arī rosinās noteikt pienākumu sejas maskas nēsāt visās iekštelpās, izņemot mājas.

Tāpat notiktu atgriešanās pie pavasarī praktizētā principa "divi cilvēki, divi metri", kas nozīmētu, ka kopā varētu sanākt tikai divi cilvēki, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi, vienlaikus ievērojot divu metru distanci. "Nekādas ciemošanās un viesošanās," uzsvēra Kariņš.

Viņš arī akcentēja, ka sabiedrībā valda liela neapmierinātība un nesaprašana par frizieriem un manikīra meistariem, proti, kāpēc vieniem strādāts ir atļauts, bet otriem - ne.

Tāpat Kariņš rosinās risināt radušos neskaidrību par tirdzniecības vietu darbību, jo patlaban ierobežojumi minētajai darbībai tiek saistīti ar tirdzniecības telpu platību. "Patlaban ir 10 000 kvadrātmetri, un varētu domāt, ka mazā veikalā esot drošāk. Taču bīstamība ir cilvēku koncentrēšanās telpās," skaidroja politiķis. Tāpēc viņš rosinās atteikties no regulējuma par tirdzniecības vietu platību, vienlaikus nosakot ierobežojumu cilvēku daudzumam, kas var vienlaikus atrasties tirdzniecības vietā.

Vienlaikus tiks rosināts atļaut brīvdienās strādāt tikai pirmās nepieciešamības preču veikaliem neatkarīgi no to lieluma.

Tāpat aktīvi jākontrolē sauszemes robežas, norādīja Kariņš. "Zinām, ka lidostā, vai, pārvietojoties ar dzelzceļu, visi pasažieri aizpilda anketas un apņemas ievērot pašizolāciju," teica politiķis, uzsverot, ka tas pats jānodrošina arī uz sauszemes robežām, lai visi, kas iebrauc, būtu uzskaitīti.

Uz augšu
Back