Premjers: Jāstrādā nākotnei, kas ir atvērta un atkarīga no mums visiem (6)

Sākot uzrunu, viņš uzsvēra, ka ir jāsaprot, kur "mēs kā valsts bijām, esam un kur mēs visi kopā ejam".

"Ja ieskatāmies vēsturē, tad pirms apmēram 100 gadiem mūsu senči ar ieročiem izcīnīja valsts neatkarību. Pirms apmēram 80 gadiem zaudējām neatkarību un sākās okupāciju laiks. Šo dažādo okupāciju rezultātā izpostīta tautsaimniecība, kā arī tikām izrauti no pārējās Rietumeiropas tendencēm, kamēr citi attīstījās, mums šāda attīstība bija liegta," teica Kariņš.

Turpinot atskatu vēsturē, politiķis stāstīja, ka pirms 30 gadiem tika atgūta neatkarība, bet jau bez ieročiem, pirms 16 gadiem pievienojāmies NATO un Eiropas Savienībai, pirms desmit gadiem sastapāmies un pārvarējām pasaules lielo finanšu krīzi, bet pirms gada un desmit mēnešiem izveidojām šo valdību, koalīciju, un pirms astoņiem mēnešiem sākām cīņu ar pandēmiju.

Kariņš uzsvēra, ka tieši pandēmija patlaban būtiski ietekmē valsts dzīvi, un tās dēļ ir nācies jau atkārtoti izsludināt ārkārtējo situāciju valstī.

"Taču

galvenais ir strādāt uz nākotni, kas ir atvērta un atkarīga no mums visiem," teica politiķis.

Viņš piekrita, ka nākotnes veidošanā koalīcijas un opozīcijas deputātiem nākas konfrontēt, bet tā ir demokrātijas sastāvdaļa.

"Bet nenoliedzami arī opozīcijai ir sava nozīmīgā loma.

Opozīcija palīdz zem lupas turēt gan valdību, gan koalīciju,

lai virzāmies pareizajā virzienā. Valdības uzdevums ir skatīties arī ārpus koalīcijas, lai ieguldījumi būtu labvēlīgi jebkuram iedzīvotājam, neatkarīgi no politiskajiem uzskatiem. Sazobe darbojas, kad ieklausāmies viens otrā," pauda politiķis.

Viņš aicināja uz debatēm par Eiropas fondu naudas ieguldījumu nākotnē, jo "gaidāmie desmit miljardi eiro varbūt ir pēdējā reize, kad tik daudz naudas pārdala", negaidot, ka turīgās valstis mums visu laiku pārdalīs naudu. "Mums jākļūst turīgākiem, lai arī mēs varētu veikt iemaksas un palīdzēt citām valstīm," pauda politiķis.