Kalniete: Apkarojot dezinformāciju, ES likumdošanā jārespektē nelielo valodu intereses (2)

Kā aģentūru LETA informēja politiķes palīdze Elīna Bīviņa, Kalniete uzsvērusi, ka faktu un informācijas avotu pārbaudei ir būtiska loma cīņā pret dezinformāciju. Vienlaikus, viņasprāt, digitālajās platformās dominē globālā tirgus tendences un līdz ar to viltus ziņas daudz aktīvāk tiek apkarotas angļu, franču un citās pasaules lielākajās valodās, turpretī simtiem citās nelielās valodās, arī latviešu valodā, publicētu dezinformācijas un viltus ziņu dzēšana prasa ļoti ilgu laiku, radot paliekošu draudu informatīvajā telpā.

Politiķe skaidroja, ka šo par nozīmīgu problēmu atzīst eksperti no NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "Stratcom" un centrs "Re:Baltica", tādēļ viens no Kalnietes priekšlikumiem EP ziņojumā par dezinformācijas apkarošanu būs panākt, ka likumdošanā tiek respektētas nelielo valodu intereses.

Šoruden politiķe tika apstiprināta par ziņotāju īpašajā komitejā, kas analizē ārvalstu iejaukšanos ES demokrātiskajos procesos, tai skaitā plaši izmantojot dezinformāciju. Komiteja gatavo priekšlikumus dalībvalstu koordinētām darbībām, lai novērstu hibrīddraudus un cīnītos pret trešo valstu īstenotām informācijas kampaņām.

"Līdzšinējā prakse ar Rīcības kodeksu, kas nosaka vadlīnijas digitālo platformu pašregulācijai, gaidīto rezultātu nav devusi - praksē ir pierādījies, ka sociālo mediju pašu ziņā nevar atstāt nedz dezinformācijas monitoringu un faktu pārbaudi, nedz prasīt ātru reakciju uz viltus ziņu izplatīšanos," uzsvēra Kalniete, norādot, ka ES ir apņēmības pilna izstrādāt stingrāku likumu ietvaru, kas regulē sociālo mediju atbildību par publicēto saturu.

EP īpašā komiteja dezinformācijas apkarošanai šonedēļ uzklausīja ES komisāri Veru Jourovu, kura iepazīstināja ar viņas vadībā izstrādātajiem ieteikumiem par nepieciešamo regulējumu un likumdošanu, lai cīņa ar ārvalstu iejaukšanos ES demokrātiskajos procesos būtu sekmīga un iedarbīga.

Komisāre piedāvā visaptverošu rīcības plānu, kas balstās uz stingrāku sankciju mehānismu pret dezinformācijas izplatītājiem, atbalsta stiprināšanu medijiem un pilsoniskajai sabiedrībai, un citiem izglītošanās pasākumiem. 2021.gadā plānots piedāvāt arī likumdošanas priekšlikumus, kuros tiks iekļautas lielākas caurspīdības prasības apmaksātai politiskajai reklāmai digitālajās platformās.

Gatavojot EP ziņojumu, Kalniete kopā ar augsta līmeņa ekspertiem analizē dezinformācijas postošo ietekmi uz demokrātiskajiem procesiem, tostarp vēlēšanām, kā arī izstrādā priekšlikumus ES normatīvajiem aktiem, kas nepieciešami, lai elektroniskās saziņas vidē atrastu līdzsvaru starp privātumu, izteiksmes brīvību un atbildību. 

Mērķtiecīga viltus ziņu apkarošana ir viena no ES politikas un digitālās attīstības prioritātēm, un, deputātes ieskatā, ir jāatrod veids, kā nepieļaut, ka tehnoloģiju radītās iespējas tiek izmantotas negodīgu, savtīgu un pat noziedzīgu mērķu sasniegšanai.