Fotostāsts ⟩ Rumānijas pēdējie ogļrači (2)

20 gadus vecais Livju raktuvju tumšajā ģērbtuvē pirms sešas stundas garās maiņas uzvelk darba drēbes un ķiveri. 

"Man šis darbs šķita interesants, jo pensijā var iet ātrāk - 45 gadu vecumā," žurnālistiem stāsta Livju, pirms viņš par "putnu būri" iesauktajā liftā nolaižas 400 metrus zem zemes. Taču Livju šo pensiju varētu nesagaidīt, jo Rumānija cenšas pielikt punktu ogļrūpniecībai Žiulujas ielejā. Industrija tur darbojusies veselus 160 gadus.

1989.gadā tur darbojās 15 raktuves. Tagad darbs notiek tikai četrās, no kurām divas nolemts drīzumā slēgt.

Noskaņojums Žiulujas ielejā ir drūms. "Kāda cerība man vairs atlikusi?" saka 38 gadus vecais Lucjans Iganesku, kurš dzīvo netālajā Vulkanā.

Sektoru atbalstīja gan komunistiskais režīms, gan vēlāk arī kreisais prezidents Jons Iliesku, kurš 90.gados vairākkārt lika ogļračiem savaldīt protestus. Taču pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Bukareste ir samazinājusi subsīdijas ogļrūpniecības sektoram, kas strādā ar zaudējumiem.

1992.gadā sektora ražošanas apjoms bija 22 miljoni tonnu, savukārt pērn tas bija nokrities līdz 600 000 tonnām. Žiulujas ielejā pirms 30 gadiem strādāja 54 000 ogļraču, bet tagad vairs tikai 5400.

Loneas raktuvju vadītājs Alins Udvars prognozē, ka tās līdz pēdējai saražotajai tonnai varētu nonākt jau 2024.gadā.

Viņš cer, ka vismaz daļa no viņa 543 darbiniekiem tiks nolīgti atlikušajās raktuvēs, kuras plānots slēgt 2030.gadā.

Rumānijā, kas ir viena no ES nabadzīgākajām valstīm, ogļracis ar 20 gadu pieredzi pensijā saņem 4000 lejas jeb 830 eiro. Tas ir par gandrīz 10% vairāk nekā ogļrača vidējā alga.

Taču tam ir sava cena. Udvars norāda, ka Žiulujas ielejā strādājošo vīru vidējais dzīves ilgums ir tikai ap 55 gadiem. 

"Ne par kādu naudu neļautu savam 18 gadus vecajam puikam strādāt raktuvēs. Šis darbs ir smags, bīstams un izposta veselību," pēc maiņas stāsta 44 gadus vecais Ferencs Balogs. "Jauniem cilvēkiem šeit vienīgā iespēja ir emigrācija."

Ielejā esošā Urikani ciema mērs Danuts Buhaesku apsūdz līdzšinējās valdības "melos" par ogļrūpniecības nākotni, nesagatavojot pārmaiņām reģionus, kam šī industrija ir galvenais iztikas avots.

Rumānijas cerības problēmu atrisināt liktas uz ES Taisnīgas pārkārtošanās fondu, kas finansiāli atbalstīs bijušos ogļrūpniecības reģionus, pārkārtojot ekonomiku, lai panāktu Eiropas Zaļā kursa mērķi - līdz 2050.gadam sasniegt klimatneitralitāti. Rumānijas pārejai uz atjaunojamo enerģiju atvēlēti 1,9 miljardi eiro.

Vairāki vēja parki ir pauduši gatavību pieņemt darbā bijušos Žiulujas ielejas ogļračus, cerot tādā veidā saņemt valsts subsīdijas savam biznesam. Taču pagaidām uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt pārkvalificējušos ogļračus, norāda Udvars.

Mērs Buhaesku cer, ka ES finansējums palīdzēs attīstīt ekoloģisko tūrismu. "Mēs esam izcilā reģionā - mums ir saglabājušies meži, tā ir bagātība, ko nedrīkst iznīcināt," viņš norāda.

Lai arī kāda būs reģiona tālākā nākotne, "mūsu bērni ir pelnījuši veselīgu nākotni", viņš uzsver.