Interaktīvo azartspēļu ierobežojumi ārkārtas situācijas laikā atzīti par Satversmei neatbilstošiem (7)

Kā aģentūru LETA informēja tiesā, par normu, kas liedza organizēt azartspēles sakarā ar Covid-19 izplatību, tika ierosinātas divas lietas, bet tiesa lēma tās apvienot. ST vērtēja sūdzības no uzņēmumiem SIA "Optibet", SIA "Alfor", SIA "Admirāļu klubs", SIA "Latsson Licencing" un SIA "Furors".

Tiesā bija apstrīdēts likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" 8.pants, kurā noteikts, ka ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā ir aizliegts organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas.

Tāpat apstrīdēta šī likuma 9.panta atbilstība Satversmei. Šajā pantā noteikts, ka uz šā likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē un (vai) izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību.

Pieteikuma iesniedzējas uzskatīja, ka tām bija pilnībā liegtas tiesības veikt komercdarbību un sasniegt komercdarbības mērķi - gūt peļņu. Tādējādi esot pārkāpts no Satversmes 1.panta izrietošais tiesiskās paļāvības princips, kā arī apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes 105.panta pirmajā un trešajā teikumā noteiktajām tiesībām uz īpašumu un Satversmes 91.panta pirmajā teikumā noteiktajam vienlīdzības principam.

ST konstatēja, ka abas apstrīdētās normas nošķir galvenokārt tas, ka Covid-19 likuma 9. pants aptver gan fizisko azartspēļu organizēšanas vietu, gan interaktīvo azartspēļu ierobežojumus, bet 8. pants ir attiecināms tikai uz klātienes azartspēlēm.

Ņemot vērā normu savstarpējo pārklāšanos un faktu, ka abas normas ierobežo klātienes azartspēļu norisi, ST atzina, ka apstrīdētās normas ir savstarpēji cieši saistītas un to atbilstību Satversmei ir jāizvērtē vienlaikus. Tajā pašā laikā apstrīdēto normu ietekme uz klātienes azartspēlēm un interaktīvajām azartspēlēm tika izvērtēta arī atsevišķi.

ST secināja, ka izskatāmajā lietā nevienai no iesniedzējām nebija aizskartas Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantā paredzētās tiesības. Tādējādi tiesvedība lietā daļā par Covid-19 likuma 9. panta iespējamo neatbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam tika izbeigta.

ST atzina, ka iesniedzēju uz licences pamata iegūtās tiesības veikt noteikta veida komercdarbību, organizējot klātienes, vai interaktīvās azartspēles, ietilpst Satversmes 105. panta tvērumā.

Ar apstrīdētajām normām tika aizliegts organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas, bet inspekcijai tika noteikts pienākums apturēt visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajā, gan elektroniskajā vidē, ko tā īstenoja atbilstoši normatīvajam regulējumam. Tādējādi ar apstrīdētajām normām tika ierobežotas personu tiesības veikt konkrēta veida komercdarbību, kuru tās līdz šim veikušas, paļaujoties uz izsniegtajām licencēm.

ST konstatēja, ka, lai sasniegtu Saeimas norādītos leģitīmos mērķus, nebija nepieciešams noteikt azartspēļu atkarības riska grupā neietilpstošu personu tiesību ierobežojumus visaptveroša aizlieguma formā. Par leģitīmo mērķu sasniegšanas līdzekļu alternatīvām varētu tikt uzskatīti konkrēti interaktīvo azartspēļu norises ierobežojumi un tāds to kopums, kas būtu tieši vērsts uz azartspēļu mājaslapās pavadāmā laika un tērējamo līdzekļu ierobežošanu. Turklāt šādā veidā joprojām tiktu saglabāta interaktīvo azartspēļu pieejamība personām, kuras vēlētos tās izmantot tikai kā brīvā laika kavēkli, kamēr noteiktie laika un finanšu ierobežojumi pasargātu personas no aizraušanās ar tām.

ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.