Raksta turpinājums
Šajā gadā notika ievērojamas izmaiņas jau kopš 90. gadu sākuma iesaldētajā Kalnu Karabahas konfliktā. Pēc smagām cīņām Azerbaidžānas militārie spēki spēja atkarot lauvas tiesu no iepriekš Armēnijai zaudētajām teritorijām. Tāpat Azerbaidžānai ar Krievijas starpniecību tika atdotas arī pārējās ap Kalnu Karabahu esošās teritorijas, bet pašā Kalnu Karabahas robežā tika novietoti Maskavai lojālie miera uzturētāji.
Šie notikumi ir izraisījuši ārkārtīgi pretrunīgus vērtējumus. No vienas puses, Azerbaidžānā pagaidām valda ārkārtīgi liela pacilātība. Gan politiķi, gan vienkāršie iedzīvotāji skandē saukļus «Karabaha ir mūsu» un par spīti Covid-19 izraisītajam panīkumam iesaistās dažādās svinībās. No otras puses, Armēnijā piekrišana Krievijas atbalstītajiem pamiera nosacījumiem tiek uzlūkota kā premjera Nikola Pašiņjana nodevība. Iedzīvotāji ir ārkārtīgi sasutuši, nomākti un dusmīgi. Daudzi pat ir pieprasījuši Armēnijas militārajai vadībai pārņemt kontroli pār situāciju un karadarbību turpināt.
Katrā gadījumā ir skaidrs, ka miers šajā pasaules daļā vēl noteikti nav iestājies un situācija Kalnu Karabahā tiks apspriesta vēl arī nākamajā gadā.