/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Raksta turpinājums
/nginx/o/2020/12/18/13535891t1hd3af.jpg)
Šajā gadā notika arī zināmas izmaiņas mūžsenajā Izraēlas un Palestīnas konfliktā. Neskatoties uz to, ka miers izraēļu un palestīniešu starpā noteikti vēl arvien ir aiz kalniem, vairākas arābu valstis ir piekritušas attiecību normalizācijai ar to mūžseno ienaidnieku – Izraēlu. Respektīvi, Apvienotie Arābu Emirāti, Bahreina, Maroka un Sudāna ir piekritušas ar šo valsti aktivizēt diplomātiskās saites arī oficiālā līmenī. Tas attiecīgi var pavērt lielākas sadarbības iespējas ekonomikas, tūrisma un citās dimensijās.
Lai gan šis solis ir vairāk simbolisks, tomēr tas norāda uz Palestīnas neatkarības jautājuma pakāpenisko pazušanu no arābu valstu dienaskārtības augšgala. Tagad daudz lielāka problēma (vismaz AAE un Bahreinas kontekstā) ir Irānas drošības draudi valdošajiem karaļnamiem. Ņemot vērā, ka līdzīgus draudus no Irānas izjūt arī Izraēla, ievērojami pieaug šo režīmu vēlēšanās ar to sadarboties. Tās gan ir sliktas ziņas pašiem palestīniešiem, jo šāds solis vājina aiz tiem stāvošo starptautisko atbalstu. Tas savukārt samazina iespēju iegūt arī tiem izdevīgu risinājumu mūžsenajam konfliktam.