Teikmanis: Tiesības brīvi paust savus uzskatus nedrīkst radīt apdraudējumu sabiedrībai (6)

Kā aģentūru LETA informēja valsts pirmās amatpersonas kancelejā, Teikmanis atsaucās domubiedru grupas aicinājumam un tikās ar tās pārstāvjiem Arnoldu Babri un Jāni Pļaviņu, lai uzklausītu viņu viedokli par valdības darbu un lēmumiem attiecībā uz Covid-19 izraisītās pandēmijas ierobežošanu Latvijā.

Tikšanās laikā Babris un Pļaviņš pauduši negatīvu attieksmi par valdības lēmumiem attiecībā uz Covid-19 ierobežojumiem, līdzīgu uzskatiem, kas izskanēja 12.decembra sapulcē 11.novembra krastmalā. Viņuprāt,

publiskajā telpā neizskan pietiekoši daudz debašu, kurās piedalītos valsts augstākās amatpersonas un eksperti

un kurās izskanētu dažādi viedokļi par to, kā apturēt Covid-19 pandēmiju.

Teikmanis norādīja, ka Latvijas valdības lēmumi ir sabiedrības interesēs. Tie ir balstīti atzītu un kompetentu medicīnas ekspertu, kuri bauda augstu sabiedrības uzticību, ieteikumos, kā arī augsta līmeņa starptautisku zinātnisko institūtu, piemēram, Roberta Koha institūta, norādījumos.

"Ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai nav tikai Latvijas fenomens. Visā pasaulē valdības, ieklausoties ekspertos un zinātniskajos institūtos, izstrādā noteikumus par distancēšanos, publiski norišu apturēšanu, higiēnas prasībām un citiem epidemioloģiski svarīgiem aspektiem, lai samazinātu sabiedrības saslimstību ar Covid-19," pauda Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, atzīstot, ka demokrātiskā valstī valdībai ir jārēķinās arī ar kritisku viedokļu paušanu par šādiem lēmumiem.

Tāpat Teikmanis norādīja, ka Latvijā ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver arī tiesības brīvi paust savus uzskatus. Tomēr šīs tiesības nedrīkst radīt apdraudējumu sabiedrībai, piemēram, kā tas notiek, apzināti izplatot dezinformāciju.

"Par to stingri iestājas arī Valsts prezidents, norādot, ka dezinformācijas izplatīšana un sabiedrības maldināšana ir nopietns drauds demokrātijai un ir jāatrod līdzekļi, lai to efektīvi ierobežotu," pauda Valsts prezidenta kancelejas vadītājs.

LETA jau rakstīja, ka pagājušajā nedēļā divās savstarpēji nesaistītās sapulcēs pie Brīvības pieminekļa un 11.novembra krastmalā, ko rīkoja, attiecīgi, biedrība "Stabilitātei - Jā!" un Vides aizsardzības kluba prezidents Arvīds Ulme, pulcēja vairāk nekā valstī patlaban atļautos 25 cilvēkus.

"Stabilitātei - Jā!" rīkotās sapulces mērķis bija vērst uzmanību uz biedrības ieskatā nepietiekamo atbalstu uzņēmējiem un strādājošiem ārkārtas situācijas ieviešanas laikā.

Savukārt Vides aizsardzības kluba prezidenta Arvīda Ulmes pieteiktās sapulces mērķis bija iestāties "par cilvēku ekoloģiju, Covid-19 pamatojumu". Protestētāji iebilda valdības noteiktajiem ierobežojumiem.

Abos pasākumos daļa cilvēku bija atnākuši ar sejas maskām, bet galvenokārt sanākušie tās nelietoja. Liela daļa arī neievēroja distancēšanās prasību. Likumsargi centās iedzīvotājus izklīdināt ar skaļruņos atskaņotiem aicinājumiem nepulcēties un nekavējoties izklīst, pretējā gadījumā solot saukt pie likumā paredzētās atbildības.

Saistībā ar notikušajiem piketiem policija sākusi vairākus desmitus administratīvo pārkāpumu procesu.