Lielbritānijas tiesa atsakās atbrīvot Asanžu pret drošības naudu

Protests pie Londonas Centrālās krimināltiesas. 6.janvāris, 2021 FOTO: HENRY NICHOLLS / REUTERS / SCANPIX

Lielbritānijas tiesa trešdien atteicās atbrīvot vietnes "WikiLeaks" dibinātāju Džūljenu Asanžu pret drošības naudu, vēsta aģentūra AP.

Londonas Centrālās krimināltiesas  tiesnese Vanesa Baraitsera lēma, ka Asanžam jāpaliek ieslodzījumā, kamēr tiks izskatīti ASV valdības mēģinājumi apstrīdēt pirmdien pieņemto lēmumu neizdot Asanžu ASV, kur viņš apsūdzēts spiegošanā.

Baraitsera sacīja, ka ASV Asanžs atrastos apcietinājumā gandrīz pilnīgā izolācijā un, iepazinusies ar paredzamo apcietinājuma apstākļu un procedūru aprakstu,  viņa konstatējusi, ka šīs procedūras nenovērsīs to, ka Asanžs var atrast iespēju izdarīt pašnāvību.

Tiesnese arī deva rīkojumu atbrīvot Asanžu no apcietinājuma.

Baraitsera trešdien norādīja, ka Asanžam esot "iemesli vēlēties bēgt" un ka pastāvot ticama iespēja, ka viņš neatgrieztos uz tiesas sēdi, ja tiktu atbrīvots. Tas nozīmē, ka Asanžam jāpaliek Belmāršas stingrā režīma cietumā Londonā, kur viņš atrodas kopš 2019.gada aprīļa.

49 gadus vecajam Austrālijas pilsonim Asanžam ASV izvirzītas 18 apsūdzības saistībā ar tūkstošiem slepenu ASV dokumentu publicēšanu vietnē "WikiLeaks" 2010.gadā. Šajos dokumentos bija informācija par ASV militārajām operācijām Irākā un Afganistānā, kā arī ASV vēstniecību ziņojumi.

Par šīm apsūdzībām viņam var piespriest līdz 175 gadu cietumsodu.

Asanžs gandrīz septiņus gadus slēpās Ekvadoras vēstniecībā Londonā, lai izvairītos no izdošanas Zviedrijai, kur viņš tika turēts aizdomās par savu līdzstrādnieču izvarošanu. Pagājušā gada novembrī Zviedrijas prokuratūra beidza izmeklēšanu šajā lietā.

Pērn aprīlī Asanžs no vēstniecības tika izlikts, un Lielbritānijas policija viņu aizturēja.

Lielbritānijas tiesa piesprieda viņam 50 nedēļu cietumsodu par atbrīvošanas nosacījumu pārkāpšanu 2012.gadā. Toreiz Asanžs pret drošības naudu tika atbrīvots no apcietinājuma, kas viņam bija noteikts saistībā ar Zviedrijas izdošanas prasību, taču lūdza patvērumu Ekvadoras vēstniecībā, jo baidījās, ka varētu tikt izdots ASV.

Uz augšu
Back