Paula Stradiņa slimnīcas darbinieki pēc vakcīnas saņemšanas sveiki un veseli (25)

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Janita Veinberga portālam TVNET pastāstīja, ka pašlaik vakcinēti vairāk nekā 1,2 tūkstoši slimnīcas darbinieku.

Vaicāta, vai kādam no darbiniekam ir parādījušās kādas blaknes, kuru iespējamība satrauc daļu sabiedrības, Veinberga norādīja, ka slimnīcā nav konstatēts neviens gadījums, kad kādam no kolēģiem būtu bijušas novērotas kādas blaknes, nopietnas veselības problēmas.

Turklāt vakcinētie darbinieki norādījuši, ka vakcīna pret Covid-19 esot vieglāk panesama nekā vakcīna pret gripu, pēc kuras, iespējams, kāds var just stīvumu rokā vai kādas citas problēmas.

"Visi dzīvi, veseli, priecīgi, gaida otro vakcīnas devu," pauda Veinberga. Otrā vakcīnas deva jāsaņem 21 dienu pēc pirmās vakcīnas.

Sasparojusies arī daļa no tiem kolēģiem, kuri sākotnēji pret vakcināciju pauduši skepsi. Tas skaidrojams ar to, ka ir redzams - vakcinētajiem kolēģiem nav radušās nekādas nopietnas veselības problēmas.

Veinberga skaidroja, ka iepriekš tika veikta darbinieku, mediķu aptauja par to, vai ir gatavi vakcinēties. Daļa, kura iepriekš negribēja vakcinēties, pēcāk skaidrojuši, ka ir pret vakcināciju nevis pēc būtības, bet grib saņemt vairāk informācijas.

Galerija: Stradiņa slimnīcā notiek darbinieku vakcinācija

Vakcīnu pašlaik vēl nav saņēmuši arī tie slimnīcas darbinieki, kuri ir saslimuši vai atrodas stingrā pašizolācijā. Viņi vakcinēties varēs vēlāk.

Slimnīca arī iegulda darbu, lai skaidrotu darbiniekiem vakcinācijas būtību, nodrošina nepieciešamo informāciju.

Atsevišķi darbinieki arī iepriekš pauduši bažas, ka informācija par to, vai persona ir vakcinējusies, tiks nodota citām personām. Veinberga gan skaidroja, ka par to, kuri cilvēki ir vakcinēti, zina kādi trīs cilvēki un citām personām šī informācija netiek sniegta.

Stradiņa slimnīcā asa vēršanās pret vakcīnu gan neesot novērota, pārsvarā izskanējušās bažas tiek pamatotas ar informācijas trūkumu.

Viņa gan piebilda, ka daži vakcinētie informējuši, ka viņiem novērots nogurums, nespēks, bet to var skaidrot arī ar to, ka cilvēkiem šajā laikā ir daudz darba un nogurums var veidoties dabiski.

Vakcīnas un to nozīmība

Vakcinēšanās pret Covid-19 ir droša iespēja sevi pasargāt no simptomātiskas saslimšanas ar vīrusu. Tas ir vienīgais reālais solis pretī iespējai atgriezties dzīves ritmā, kāds bija pirms pandēmijas, akcentē Slimību kontroles un profilakses centrs (SPKC).

Eiropas Zāļu aģentūra trešdien apstiprināja ražotāja "Moderna" Covid-19 vakcīnu izmantošanai Eiropas Savienībā (ES). ASV kompānijas "Moderna" izstrādātā vakcīna izmēģinājumos parādīja 94,1% iedarbīgumu.

"Moderna" vakcīna ir jau otrā "Covid-19 vakcīna, kas apstiprināta izmantošanai ES pēc kompāniju "BioNTech" un "Pfizer" vakcīnas, kas tika apstiprināta decembrī.

Vakcīnas satur vielas jeb aģentus, kas nodrošina organisma imunitātes veidošanos. Ir dažādu veidu vakcīnas. Dažas vakcīnas satur novājinātu vai nonāvētu konkrētu vīrusu, baktērijas vai to daļas. Citas vakcīnas satur ziņnesi (tas nozīmē, ka tā ir tikai informācija par vīrusu, nevis pats vīruss, tādēļ tas nevar izraisīt slimību vai to pastiprināt, ja cilvēks ar to jau slimo).

Galerija: Latvijā piegādā pirmās vakcīnas

Kad cilvēkam ievada vakcīnu, organisma imūnsistēma izstrādā antivielas. Kad cilvēks saskaras ar īstu infekciozu vīrusu vai baktēriju, viņa imūnsistēma to atceras. Tā aktivizē jau radušās konkrētās antivielas, nonāvē vīrusu vai baktēriju un cilvēks nesaslimst.

Vakcīna "Comirnaty"

21.decembrī Eiropas Komisija apstiprināja pirmo vakcīnu pret Covid-19 "Comirnaty", ko izstrādājuši uzņēmumi "Pfizer" un "BioNTech". Latvijā pirmās vakcīnas ir saņemtas 26.decembrī, savukārt 28.decembrī ir sākuši darboties pirmie 10 Latvijas slimnīcu vakcinācijas kabineti.

Vakcīna "Comirnaty" paredzēta koronavīrusa infekcijas novēršanai personām vecumā no 16 gadiem. Pētījumos vakcīna uzrādīja 95% iedarbīgumu simptomātiskas slimības novēršanai, to vidū pacientiem, kas sirgst ar astmu, hroniskām plaušu slimībām, diabētu, augstu asinsspiedienu vai kuru ķermeņa masas indekss ir lielāks par 30. Vakcīnas "Comirnaty" klīniskos pētījumos kopumā piedalījās aptuveni 44 000 cilvēku.

Apstiprinātā "Comirnaty" vakcīna darbojas, sagatavojot organismu aizsardzībai pret Covid-19. Vakcīna satur molekulu ar nosaukumu RNA ziņnesis (mRNA), kam ir uzdots veidot S-proteīnu. Šāds proteīns atrodas uz SARS-CoV-2 vīrusa virsmas, ko vīruss izmanto, lai iekļūtu organisma šūnās.

Vakcīna satur informāciju par daļu no vīrusa, kas nepieciešama, lai organisms var izveidot savu aizsargreakciju. Vakcīna nesatur ne vīrusu, ne tā daļiņas un nespēj radīt organismā infekciju.

Kad personai tiks injicēta vakcīna, dažas organisma šūnas nolasīs mRNA norādes un pagaidu režīmā saražos S-proteīnu. Cilvēka imūnsistēma tad atpazīs šo proteīnu kā svešu, sāks ražot antivielas un aktivizēs T šūnas, lai tam uzbruktu. Vakcīnas mRNA nesaglabājas organismā, bet īsi pēc vakcinēšanās tiek sadalīta. Tāpat šī vakcīna nespēj ietekmēt organisma DNS.

Pirms apstiprināšanas visas vakcīnas ES, tostarp vakcīnas pret Covid-19, tāpat kā visas zāles, tiek pārbaudītas pēc vienādi augstiem kvalitātes, drošuma un efektivitātes standartiem. Nekādas atkāpes no stingrajām prasībām vakcīnu izpētei un apstiprināšanai netika veiktas.

Covid-19 vakcīnu izstrādes, vērtēšanas un apstiprināšanas process ir prasījis mazāk laika nekā citām vakcīnām, jo ir ieguldīti un apvienoti vēsturiski nebijuši zinātnes, finanšu un cilvēkresursi, kā arī radikāli mainīta sadarbības operativitāte starp vērtēšanas, apstiprināšanas iestādēm un vakcīnu izstrādātājiem. Pētnieki jau vairāk nekā 10 gadus ir pētījuši potenciālās SARS un MERS vīrusa vakcīnas. Šie ilgstošie iepriekšējie pētījumi kalpo par pamatu ātrākai vakcīnu izstrādei Covid-19 pandēmijā.

"Comirnaty" vakcīnas injekcijas tiek veiktas rokā ar vismaz 21 dienas intervālu.

"Comirnaty" vakcīnas uzglabāšana

Tās jāuzglabā ļoti zemā temperatūrā - vismaz -75 grādi pēc Celsija skalas. Šādas dziļās saldēšanas iekārtas ir Valsts asinsdonoru centram, kur arī tiek glabātas sasaldētās vakcīnas. Pēc atkausēšanas vakcīnas līdz piecām dienām jeb to plānotajam izlietošanas laikam var uzglabāt +2 līdz +8 grādos pēc Celsija skalas.

Tāpat kā visām vakcīnām, arī pēc Covid-19 vakcīnu saņemšanas var tikt novērotas blakusparādības. Visbiežākās "Comirnaty" blakusparādības ir vieglas un pāriet dažu dienu laikā. Šīs blakusparādības ietver sāpes un pietūkumu injekcijas vietā, nogurumu, galvassāpes, muskuļu un locītavu sāpes un drudzi, kas ir līdzīgas reakcijas kā pēc jebkuras vakcīnas saņemšanas, un tās nav novērojamas visiem cilvēkiem.

Vakcinēšanās pret Covid-19 ir brīvprātīga un pilnībā valsts apmaksāta. Ņemot vērā vakcīnu pakāpenisko pieejamību visā Eiropas Savienībā, sākumā tiek vakcinētas visneaizsargātākās Latvijas iedzīvotāju grupas.

Ražotāja “Moderna” vakcīna

ASV kompānijas "Moderna" izstrādātā vakcīna izmēģinājumos parādīja 94,1% iedarbīgumu.

"Moderna" vakcīna ir jau otrā Covid-19 vakcīna, kas apstiprināta izmantošanai ES pēc kompāniju "BioNTech" un "Pfizer" vakcīnas, kas tika apstiprināta decembrī.

Eiropas Zāļu aģentūras direktore Emera Kuka norādīja, ka "Moderna" vakcīna būs vēl viens instruments, kas palīdzēs pārvarēt pandēmiju.

Vakcīna, kas ir jau otrā ES apstiprinātā nepilna gada laikā kopš Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paziņojuma par pandēmiju, ir pierādījums visiem centieniem un apņēmībai, kas ieguldīti cīņā ar Covid-19, norādīja Kuka.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena sacīja, ka "Moderna" vakcīnas apstiprināšana ir labas ziņas EK centieniem paplašināt vakcināciju Eiropā.

Salīdzinot ar ASV, Lielbritāniju un Izraēlu, ES vakcinācijas sākums bijis gauss.

Koronavīrusam turpinot izplatīties, Eiropas valstis izdarīja spiedienu uz Eiropas Zāļu aģentūru, lai tā apstiprinātu "Moderna" vakcīnu.

Sākotnēji aģentūra bija plānojusi lemt par "Moderna" vakcīnu 12.janvārī, taču ES valstu spiediena dēļ to pārcēla uz pirmdienu. Taču pirmdien Eiropas Zāļu aģentūra vēl nepieņēma lēmumu, un Cilvēkiem paredzēto zāļu vērtēšanas zinātniskās komitejas sēde tika pārcelta uz trešdienu.

Aģentūra skaidroja, ka starplaikā tā smagi strādājusi, lai ar "Moderna" noskaidrotu visus būtiskākos jautājumus.

Eiropadomes prezidents Šarls Mišels otrdien pauda cerību, ka "Moderna" vakcīna tiks apstiprināta pāris stundu laikā, un sacīja, ka līderi šomēnes virtuālā samitā apspriedīs krīzi veselības jomā.

Mišels atzina, ka Covid-19 vakcīnu piegādāšana gandrīz 450 miljoniem ES iedzīvotāju ir milzīgs izaicinājums.

Taču viņš uzsvēra, ka līdzās ES dalībvalstīm EK strādā dienu un nakti, lai pārliecinātos, ka tiek palielināts pieejamo vakcīnu skaits, vienlaikus respektējot Eiropas Zāļu aģentūras neatkarību.