VK: Finanšu jomas noziegumu izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte nav uzlabojusies

FOTO: Shutterstock

Lai arī  noziedzīgo nodarījumu finanšu un ekonomikas jomā izmeklēšana un iztiesāšana ir atzīta par valsts prioritāti, tomēr nevar apgalvot, ka šo noziegumu izmeklēšanas efektivitāte pēdējos gados būtu augusi, secināts Valsts kontroles izvērtējumā par noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanu un iztiesāšanu.

Revīzijā secināts, ka visās revīzijas izlasē iekļautajās izmeklēšanas iestādēs šīs specifikas kriminālprocesu uzkrājums pēdējos trīs gados lielākoties nav mazinājies un arī šīs kategorijas lietu iztiesāšana aizvien ieilgst.

Revīzijas apjomā iekļauto izmeklēšanas iestāžu lietvedībā esošajiem kriminālprocesiem uz 2020.gada sākumu 63% kriminālprocesu bija vecāki par trīs gadiem un ievērojama daļa no tiem ir uzsākti pirms vairāk nekā desmit gadiem, tai skaitā daži kriminālprocesi ir uzsākti laika posmā no 2005. līdz 2009.gadam.

Tāpat no revīzijas izlasē iekļautajām 27 krimināllietām, kas 2020.gada augustā vēl atradās iztiesāšanā, 56% kriminālprocesu ir uzsākti pēdējo septiņu gadu laikā, savukārt 44% kriminālprocesu ir vecāki par septiņiem gadiem, bet četros no tiem krimināltiesiskās attiecības nav noregulētas jau 12 gadus.

Revīzijā pausts, ka prokurori ir tie, kas pēc savas pārliecības ceļ valsts apsūdzību, un arī tiesā pierādīšanas pienākums ir prokuroram kā valsts apsūdzības uzturētājam, uz kuru pamatā gulstas visu pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo faktu. Turklāt tiesa ir ierobežota mainīt prokurora celtās un uzturētās apsūdzības saturu vai robežas - tiesa var atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, ja ar to nepasliktinās apsūdzētā stāvoklis un netiek pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību.

VK secināja, ka krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulējuma panākšana iespējami ātrā un efektīvā veidā ir atkarīga galvenokārt no pirmstiesas kriminālprocesa efektivitātes, kā arī valsts apsūdzības un tās uzturēšanas kvalitātes tiesā kopumā.

Revīzijā tika uzskaitīti būtiskākie pirmstiesas kriminālprocesu un iztiesāšanu negatīvi ietekmējošie faktori, kuru novēršanai ir jāveic nepieciešamie pasākumi. Tika secināts, ka ir jārod risinājumi ilgstošām problēmām, kas saistītas ar vienotas izpratnes trūkumu par tiesību normu piemērošanu, neskaidrību par būtiskākajiem pierādāmajiem apstākļiem un nepieciešamo pierādījumu kopumu vainas pierādīšanai.

Tāpat secināts, ka ir jārod ilgtermiņa risinājums regulārai un sistemātiskai izpētei par tiesību normu piemērošanu un neatliekami jāuzsāk vērtēt iespējas normatīvā regulējuma pilnveidei revīzijā konstatētajos gadījumos, kurus par būtiskiem risināmiem jautājumiem ir atzinuši tiesību normu piemērotāji, tiesību zinātnieki un ārvalstu eksperti.

Revīzijā tiek uzsvērts, ka ir jāizvērtē un jārod Latvijas situācijai piemērotākie ilgtermiņā realizējamie risinājumi krimināltiesiskās sistēmas attīstībai, proti, atbilstošākā rīcība, lai nodalītu "būtisko" no "mazāk būtiskā" un kvalificētākos resursus koncentrētu sarežģītāko un valsts intereses visbūtiskāk ietekmējošo kriminālprocesu izmeklēšanai, kā arī, lai kopumā mazinātu krimināltiesiskās sistēmas noslodzi.

Tāpat ir jāīsteno pasākumi, lai procesa virzītāji dažādās kriminālprocesa stadijās varētu saņemt kvalificētu "tehnisku" un konsultatīvu atbalstu.

Lai nodrošinātu krimināltiesību un kriminālprocesuālo tiesību normu vienveidīgas, konsekventas prakses veidošanu un piemērošanu, Latvijas krimināltiesiskās sistēmas ietvaros izvērtēt un rast atbilstošākos risinājumus, Valsts kontrole piedāvā ieviest rīcības mehānismu, kādā iesaistītās institūcijas - prokuratūra, Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija un izmeklēšanas iestādes - regulāri veic pasākumus, lai identificētu tās Krimināllikuma normas, attiecībā uz kurām nav pietiekamas skaidrības piemērošanai un kuras praksē tiek interpretētas dažādi, vai ir citas problēmas piemērošanā, kā arī to, vai piemērošanas problēmas ir visu tiesību normu piemērotāju vidū vai raksturīgas tikai atsevišķu izmeklēšanas iestāžu kriminālprocesos, vai atsevišķos reģionos izmeklētājiem un prokuroriem.

Šim nolūkam, piemēram, būtu veicama regulāra tiesību normu piemērošanas analīze un regulāras izmeklētāju, prokuroru un tiesnešu aptaujas.

Valsts kontrole secināja, ka ir jāpiedāvā rīcības mehānismi, kuri balstās uz tiesas spriedumu un juridiskās literatūras izpēti par Krimināllikuma normām, kuru piemērošanas praksē ir problēmas.

Revīzija veikta, atsaucoties Ministru kabineta aicinājumam veikt lietderības revīziju, kura būtu koncentrēta tieši uz kriminālprocesiem par noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas un finanšu jomās.

Šī revīzija noslēdz pēdējo gadu laikā veikto revīziju ciklu. 2017.gadā veiktā Valsts kontroles revīzija par pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti Valsts policijā bija pirmā šī cikla revīzija.

Revīzijā tika iegūti viedokļi par izlasē iekļautu aktīvu kriminālprocesu virzību kavējošiem faktoriem no izmeklētājiem - procesa virzītājiem, to tiešajiem priekšniekiem, prokuroriem un tiesnešiem.

Revīzijas ietvaros sadarbībā ar OECD ekspertiem vērtēts arī prokuratūras institucionālais modelis un darba organizācija ar mērķi noskaidrot, vai prokuratūras darbību tai noteikto funkciju izpildē ir iespējams uzlabot.

Uz augšu
Back