Amūras tīģera ziemas prieki un ķengurēns izkāpj no somas: Rīgas zoodārzā dzīve neapstājas!

Lai gan zoodārzs ietinies baltā sniega sagšā, ir manāms, ka diena kļuvusi par pusstundu garāka un dzīvniekiem jau prātā pavasaris. Pandēmijas ierobežojumu dēļ iekštelpas apmeklētājiem pagaidām ir slēgtas, bet tas nekas - daudzus dzīvniekus, kas uzturas telpās, var vērot caur lielajiem stikla logiem, citi ņipri rosās aplokos. Tīģeri, ziemeļbrieži, lūši, antilopes, daudzveidīgā pūču kolekcija un mazie pērtiķīši kalitriksi, kā arī baseinā šņākuļojošie roņi un snaudošie pelikāni. Visus var vērot nesteidzīgie vakara apmeklētāji. 

Ķengurēns paaudzies

Dienvidu puslodē šobrīd vasara pašā plaukumā, tāpēc nav brīnums, ka arī zoodārza ķenguru mītnē dzīve sit augstu vilni. Nesen mammas somu pameta purva valabiju mazulis, un nu tas, kārojot pēc mātes piena, tikai reizumis iebāž galvu savā iepriekšējā dzīves vietā pie pupa. Gadu mijā apmeklētāji ar sajūsmu stāstīja, ka rudā ķengura mazulis izbāzis galvu no somas.

Mazais, domājams, ķengurpuika, lēkā iekšā, ārā mammas somā, tāpēc ir varbūtība ieraudzīt mazuli.

Protams, var gadīties, ka mamma uzgriež apmeklētājiem muguru un mazuli nevienam nerāda. Ķengurēns pasaulē nāca pirms apmēram septiņiem mēnešiem, stāsta Rīgas zoodārza pārstāvis Māris Lielkalns.

Šajā ziņā viņš “nav jauns jaunums”, bet jāņem vērā, ka ķenguru mazuļi dzimst ļoti mazi - 5 cm gari, 2-3 gramus smagi, respektīvi pirksta lielumā, tāpēc ilgu laiku mazais paliek apslēpts no visiem, drošībā mammas somā. Tagad ķengurpuika pārtiek ne vien no mātes piena, bet pamazām arī nogaršo pieaugušo barību - burkānus, kāpostus, sienu. Iepriekš šīs pašas ķengurienes mazulis aizgāja bojā, jo mamma neprata ar mazo apieties - pārāk agri izlaida no somas. Šobrīd ķenguru mamma ir zinošāka un lieliski rūpējas par mazo, stāsta Lielkalns. 

Smilšracējs ir smuks!

Bez apmeklētāju apbrīnas kaķu lemuru mazulis paaudzies tiktāl, ka rāpjas mātei uz muguras. Savukārt terārija ēkā plašā kailo smilšracēju saime kolektīvi aprūpē krietnu pulciņu kailu un sārtu mazulīšu. Māris Lielkalns saka, ka, neraugoties, uz savdabīgo izskatu, smilšracēji, kas sastopami Āfrikas austrumos –  Somālijā, Etiopijas vidusdaļā, Kenijas ziemeļos un austrumos, ir skaisti. Jāprot vien vērot! Smilšracēju saimes veido sarežģītu alu sistēmu. Ap 2 m dziļumā ir kopējā miga, no kuras ved vairāki barības meklēšanas tuneļi, kas sazarojas.

Smilšracējiem ir arī savas "avārijas izejas" – līdz 70 cm dziļas ejas, kuras dažreiz izmanto bēgšanai.

Virs alu sistēmas slejas zemes uzkalniņi, kas pēc formas atgādina vulkānus. Smilšracēju ķermenis nav pliks - uz tā izkaisīti bāli taustes mati, arī uz pēdiņām un lūpām matiņi. Diemžēl pagaidām šos zvēriņus nevar aplūkot klātienē. Toties caur stiklu var vērot kalitriksu - mazu pērtiķīšu - izdarības.

Tie, kuriem par sniegu prieks

Ārā zoodārzā var vērot tos dzīvniekus, kuriem ir “ziemas apģērbs”. Piemēram, kamielis kļuvis milzīgs - apskaužami kuplais kažoks dzīvniekam ļauj komfortabli baudīt skarbos ziemas apstākļus. Arī briežiem ir skaists kažoks, lūsim pelēcīgs. Savukārt zilās aitas uz baltā sniega fona patiesi izskatās zilas. Īpaši labi salā jūtas tālās Sibīrijas iemītnieks - augumā lielais Pasaules sarkanajā grāmatā iekļautais Amūras tīģeris Augusts. Viņš tāpat kā tīģeriene Taiga Latvijā ieradās pērnā gada vasarā. Dzīvnieki tiek turēti atsevišķi.

Tālo Austrumu iemītnieks spēlējas ar bumbu, bet reizēm no slēpņa kaķiskā manierē vēro apmeklētājus un tad tuvojas kā medījumam.

Māris Lielkalns stāsta, ka Taigas tēvs ir Rīgas zoodārzā dzimušais tīģeris Klifs Grants, kas vairāk nekā deviņus gadus mīt Francijas Bezansonas Zooloģiskajā dārzā. Klifu Grantu apmeklētāji iemīļoja, jo, būdams mazs tīģerēns, tas spēlējās ar suni Pradu. Tīģeri izaudzināja zoodārza darbinieki.

Jāteic, ka Amūras tīģeris, kas dabā sastopams Krievijas Tālajos Austrumos un neliels skaits Ķīnā, ir viena no deviņām tīģeru pasugām, kas vēl saglabājusies. Krievijas pilsoņu kara pirmajos gados (pēc Oktobra revolūcijas 1917. gadā) Vladivostokā dislocētās Sarkanās armijas un baltgvardu vienības gandrīz noslaucīja no zemes virsas visus šā rajona tīģerus. Amūras tīģeri savvaļā saglabājās tikai Usūrijā – 30. gados bija palicis tikai 20–30 dzīvnieku. Tīģeru medības PSRS aizliedza 1947. gadā, tika izveidoti dabas rezervāti un apkarotas malumedības. 80. gados Amūras tīģeru populācija bija atjaunojusies līdz ap 250 dzīvnieku. Tomēr iepriekš ļoti sarukušā skaita dēļ savvaļas populācijā bija ļoti zema ģenētiskā daudzveidība. Amūras tīģeri dienā var veikt pat 60 km.

Uzbrūkot medījumam, dzīvnieks sasniedz ātrumu 65 km/h un spēj lēkt līdz 10 m tālu.

Tīģerim patīk ūdens, tas labprāt un labi peld, bez grūtībām šķērso 6–9 km platas upes un peldot var sasniegt 29 km/h.

Pavasaris nāk!

Lai gan ir sals un sniegs, pavasaris nav aiz kalniem. Un to skaidri var nojaust, vērojot dzīvnieku uzvedību. Ja pavēro pāvu astes, tas jau ir tuvu, jo vasaras beigās zaudētā garo spalvu rota ataugusi un kļuvusi krāšņa, tātad drīz varēs sākties riests.

Savukārt Japānas dzērves jau pa reizei dejo un klaigā, kaut jābrien pa kupenām.

Bet vakarīgas pastaigas cienītājiem pievakarē var palaimēties saklausīt ūpja ūjināšanu vai meža pūces  vai urālpūces skanīgo balsi, atklāj Māris Lielkalns.

Līdz 24. janvārim zoodārza kases strādās līdz plkst. 19.00 (apmeklētāji aicināti pamest teritoriju līdz plkst. 20.00). Ņemot vērā to, ka iekštelpu ekspozīcijas ir slēgtas, cena visu kategoriju ieejas biļetēm visas dienas garumā samazināta līdz EUR 3,00. Lai izvairītos no drūzmēšanās, darbinieki izveidojuši ieteicamo maršrutu zoodārza āra ekspozīciju iemītnieku apskatei, un aicina to ievērot. Zoodārza teritorijā darbojas kafejnīcas, kas piedāvā karstus dzērienus un uzkodas līdzi nešanai. Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza filiāle “Cīruļi" Aizputes novada Kalvenes pagastā apmeklētājus gaida kā ierasts.