Ardievu, Gauja! Divi Līgatnes aļņi sāk jaunu dzīvi Slovākijā

FOTO: Publicitātes foto

No Līgatnes dabas takām uz jaunu mājvietu Slovākijā pārvesti divi Līgatnes dabas takās dzimuši aļņu tēviņi, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Līgatnes dabas taku dabas izglītības un komunikācijas speciālists Valters Kinna.

 

Atšķirībā no Latvijas, Slovākijā aļņu populācija ir ļoti maza, un tie ir aizsargājamo dzīvnieku statusā.

"Abi aļņi dzimuši Līgatnes dabas takās, un bērnību pavadījuši, lēkājot voljerā pa upīti un ložņājot pa purvainiem brikšņiem kopā ar savām mammām, tēvu un citiem aļņiem,"

stāsta Kinna.

Abi pusotru gadu vecie aļņi vēl uzskatāmi par jauniešiem, jo savu dzimumbriedumu un līdz pat 600 kilogramiem lielo svaru aļņi parasti sasniedz trešajā dzīves gadā. Pagājušajā rudenī abi izaudzēja arī savus pirmos ragus, skaidro DAP pārstāve.

Kinna stāsta, ka aļņi ir ne tikai augumā raženākie Latvijas zīdītāji, bet arī lielākie briežu dzimtas pārstāvji. Latvijā aļņi sastopami samērā bieži, savukārt Slovākijas dabā aļņu ir atlicis pavisam maz, jo kādreiz tie tikuši intensīvi medīti. Pašlaik Slovākijā aļņiem ir aizsargājama dzīvnieka statuss, tāpēc šajā valstī tos medīt ir aizliegts.

Tagad abi aļņi dzīvo zooloģiskajā dārzā "Zveropark", kas atrodas netālu no Slovākijas galvaspilsētas Bratislavas. Jaunajā mājvietā abi Līgatnes dabas taku aļņi ir nokļuvuši "Zveropark" aļņu sabiedrībā.

Līgatnes dabas takās pašlaik mitinās septiņi aļņi. Tā ir viena no retajām vietām Latvijā, kur nebrīves apstākļos aļņi veiksmīgi vairojas un ir devuši jau daudzas veselīgas mazuļu paaudzes, stāsta Kinna.

Latvijas savvaļā aļņi apdzīvo dažādus mežus, krūmājus, jaunaudzes, izcirtumus, pļavas, purvu un ūdenstilpju malas. Pieaugušam alnim dienā jāapēd vidēji 20 kilogrami barības. To pusdienu šķīvja galvenās sastāvdaļas ir koku zari, lapas, miza, pumpuri, skujas, jaunie dzinumi un dažādi zālaugi.

Aļņu tēviņiem pirmie ragi ir stieņveida. Tikai vēlāk, ap piekto dzīves gadu aļņiem veidojas lāpstveida ragi. Katru gadu ragi izaug no jauna un gada beigās tiek atkal nomesti. Pēc ragu žuburu skaita nevar noteikt aļņu vecumu.

Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas izveidotas 1975.gadā mežainām gravām bagātā apvidū, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar Latvijā dzīvojošo savvaļas dzīvnieku sugām, dabas daudzveidību un dabas aizsardzības nepieciešamību. Lai to īstenotu, Līgatnes dabas takās regulāri notiek izglītojoši pasākumi par Latvijā sastopamajiem savvaļas dzīvniekiem, dodot iespēju visiem interesentiem sīkāk iepazīt šo dzīvnieku bioloģiju, dzīvesveidu, uzvedību un nozīmi dabā, kā arī iepazīsties ar Līgatnes dabas takās dzīvojošiem konkrētās sugas pārstāvjiem, atgādina Kinna.

Uz augšu
Back