"Komforta zona" ⟩ Krūmiņa: Valsts pārvalde nestrādā uz rezultātu (6)

Atgādinām, ka Saeima 14. janvārī valsts kontroliera amatā ievēlēja līdzšinējo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītāju Rolandu Irkli. Līdz ar to Krūmiņas pilnvaras beigsies pēc nepilnas nedēļas.  

Pilnu raidījuma ierakstu skaties šeit:

Audio:

Valsts pārvalde: koncentrēšanās uz procesu, nevis uz rezultātu

Raidījuma sākumā Krūmiņu lūdz atbildēt, kādi ir viņas svarīgākie secinājumi astoņu amatā pavadīto gadu laikā. Pirmkārt, vairākas VK veiktās revīzijas norāda uz to, ka valsts pārvaldē joprojām vairāk koncentrējas uz procesu, nevis uz rezultātu.

“Diemžēl joprojām valsts pārvaldē nav notikusi kvalitatīva pāreja no darba procesam uz darbu rezultāta sasniegšanai. Un to mēs esam redzējuši ļoti daudzās revīzijās.

Kaut vai e-veselības projekts. Process tur ir noticis, kaut ko kāds ir darījis. Bet vai mēs varētu teikt, ka ir sasniegts tas rezultāts, kāpēc e-veselība vispār tika radīta? Protams, nē,” kritiska bija Krūmiņa.

Vēl viens piemērs, kas  norāda uz Krūmiņas iezīmēto problēmu, ir atalgojuma reforma valsts pārvaldē. Attiecībā uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu atkal tiek aizmirsts, ka atlīdzība ir jāsasaista ar darba rezultātu, sacīja Krūmiņa.

Otra lielā problēma ir saistīta ar lielo projektu vadību, kurus ir grūti  veiksmīgi īstenot. Kā piemēru viņa minēja portālu “E-skola”.

Valsts kontrole – neērtais spēlētājs

Krūmiņa atzina, ka šo gadu laikā viņas vadītā iestāde ir bijusi politiķiem neērta.  

“Mēs esam bijuši neērti tādā ziņā, ka esam gājuši uz sarežģītām jomām, mēs neesam piekāpušies kādreiz arī agresīviem uzbrukumiem. Mēs esam bijuši neatkarīgi. Mēs tik tiešām esam pildījuši šo sargsuņa lomu pilnīgi godprātīgi,” secināja Krūmiņa.

Kā piemēru viņa minēja Rīgas brīvostas vadības paziņojumus pēc revīzijas Rīgas brīvostas pārvaldē. VK revīzijas rezultātā Rīgas brīvostas bijušo pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa bijušo vietnieku Aigaru Pečaku tiesa atzina par vainīgiem dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, piespriežot attiecīgi 38 700 un 32 250 eiro naudassodu.  

Izņemot šīs aktīvās darbības, pati Krūmiņa par sevi saka, ka vienmēr bijusi savrupa un nav bijusi draudzīgās attiecībās ar politiķiem, tādējādi arī izvairoties no iespējamā politiskā spiediena.

Krūmiņa atzīmēja, ka viena no viņas darba prioritātēm ir bijusi atbildības veicināšana pēc VK revīzijām. Un šajā lauciņā ir izdarīts daudz. Ir nostiprinājusies sadarbība gan ar policiju, gan ar prokuratūru.

“Šī sadarbība ir vainagojusies ar rezultātiem. Neatlaidīgā darba rezultātā lielās lietas ir izgājušas sarežģīto izmeklēšanas un iztiesāšanas procesu. Šobrīd tiesā, piemēram, skata [bijušā] ātrās palīdzības dienesta vadītāja lietu,” skaidroja Krūmiņa.

Vēl viņa minēja, ka pēc VK revīzijas tiesā nonākusi lieta arī par fiktīvo nodarbinātību uzņēmumā “Rīgas namu pārvaldnieks”.

Vienlaikus Krūmiņa atzīst, ka pati finanšu noziegumu iztiesāšana nav uzlabojusies. Pēc Krūmiņas domām problēma ir saistīta ar pirmstiesas izmeklēšanas darba organizāciju, tiesību normu piemērošanu un profesionalitātes jautājumu.  

“Jā, mēs mākam mūsu valstī noķert cilvēku, kurš nozaga bulciņu, un piemērot viņam sodu, bet, kad ir runa par finanšu un ekonomikas pārkāpumiem, kādam pietrūks profesionalitātes. Būs tiesību normas, kas ir nepilnīgas un dažādi interpretējamas,” skaidroja Krūmiņa.

Nākotnē politikā?

Uz jautājumu, vai viņa apsver domu iet politikā, Krūmiņa atbildēja, ka pagaidām par to nav domājusi.

“Manējā pieredze ir tāda, ka lieki nevajag kaut ko teikt, ko tu darīsi vai nedarīsi. Parasti notiek tā, ka mēdz par tevi iesmiet un tad sanāk tieši pretējais. Līdz ar to es esmu iemācījies, ka nevajag tik kategoriski teikt, ka tu neiesi. Ka tik beigās pēc tam nesanāk, ka tu aiziesi,” pauda Krūmiņa.