Jautāts, kādēļ šīs naudas nodošana Magonim notika "lauka apstākļos" un kādēļ netika izmantots bankas pārskaitījums, Osinovskis atbildēja, ka Magonim bijis ērtāk šo maksājumu saņemt skaidrā naudā. Osinovskis uzsvēra, ka tā nebija samaksa par pakalpojumiem, bet avanss.
"Pieļauju, ka viņam bija doma, ka pēc tam šo naudu tā būtu vieglāk atdot, ja nekas neizdotos. Es par to uzreiz konsultējos ar saviem Igaunijas juristiem un viņi izstrādāja precīzu metodi, kā nodot naudu par darījumu tā, lai nebūtu risku. Pirmais nosacījums bija, ka tam jānotiek Igaunijā, jo viņi pārzina tikai Igaunijas likumus. Otrais, jābūt lieciniekiem. Trešais, nauda bija jāpārbauda attiecībā uz naudas atmazgāšanas riskiem, tai bija jābūt ar pilnīgi skaidru un caurredzamu izcelsmi," stāstīja Osinovskis.
Viņš skaidroja, ka saņēmis dividendes un par tām samaksājis nodokļus. Pēc tam Osinovskis devies uz banku un izņēmis šo summu. Naudas nodošanai bija jānotiek pie juristiem, bet Magonis kavēja un lūdzis atbraukt viņam pretim, tādēļ Osinovskis ar Magoni saticies pa ceļam.
Osinovskis skaidroja, ka kopumā naudas nodošanas brīdī klāt bijuši četri cilvēki, no kuriem divi bija liecinieki. Tāpat klāt bijuši divi darbinieki no Igaunijas drošības policijas (KaPo), kuri to filmēja.
"Es ļoti labi redzēju, ka to visu filmē un speciāli viņiem parādīju somu, es to nekur necentos slēpt. Viss, kas bija vajadzīgs, bija apliecinājums, ka viss ir noticis Igaunijā, es naudu esmu nodevis un viss ir noticis godīgi. Ja tas būtu kukulis… Tā arī bija galvenā izmeklēšanas problēma, jo viņiem tas bija neparasts darījums. Kā parasti tiek doti kukuļi? Es nezinu - caur ārzonām, caur Panamu, caur starpniekiem, slepus, naktī… Bet te dienas laikā, kameras priekšā. Jebkurš mēģinājums naudu pārskaitīt uz kontu…To varētu traktēt arī kā kaut ko nelikumīgu. Es visu gribēju izdarīt likumīgi un tā arī izdarīju," sacīja Osinovskis.
Jautāts, kādēļ nebija vienkāršāk noslēgt līgumu ar Magoni kā ar lobistu, kurš apņemas par kaut ko vienoties ar Krievijas pusi un, ja tas neizdodas, tad atdod naudu, Osinovskis sacīja, ka šis jautājums tika apspriests kādu pusgadu. Lai šo darījumu apspriestu, Osinovskis un Magonis vairākkārt tikušies, arī advokātu klātbūtnē.
Osinovskis pastāstīja, ka "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" vēsturiski ir remontējusi "Krievijas dzelzceļa" lokomotīves. Tad, kad 2014.gadā norisinājās notikumi Krimā, Eiropas Savienība (ES) ieviesa sankcijas pret Krieviju, savukārt Krievija ieviesa sankcijas pret ES. Viena no šīm antisankcijām paredzēja aizliegumu izvest uz ārvalstīm valsts īpašumu, līdz ar to "Krievijas dzelzceļa" lokomotīvju remonts "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcā" apstājās. Tajā laikā tika remontētas 30 Krievijas lokomotīves un tās bija izjauktā stāvoklī.
"Pēc šiem politiskajiem lēmumiem tika dota komanda - lai kādas tās ir, sūtiet atpakaļ! Tās tika sakrautas vagonos un nosūtītas. Jautājums bija tik sāpīgs, ka netika pat dots laiks, lai šīs lokomotīves saremontētu. Risinājuma meklēšanā iesaistījās gan Daugavpils mērs, gan Krievijas vēstnieks, pieslēdzās pat Krievijas Ārlietu ministrija un mūsu politiķi. Savukārt "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" valde jau savā līmenī vienojās par līguma pagarināšanu ar "Krievijas dzelzceļu" un līguma summa bija ap 40 miljoniem eiro," skaidroja Osinovskis.