/nginx/o/2021/01/26/13595341t1h11dd.jpg)
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida otrdien iecēlusi jauno valdību, ko vada premjerministre Kaja Kallasa no Reformu partijas.
Valdība tika iecelta neilgi pirms plkst.9.00 pie Kadriorgas pils, bet plkst.10.00 parlamentā notika zvēresta nodošanas ceremonija.
"Šī ir jūsu iespēja pārvērst slikto par labo. Tā ir svarīga iespēja, un ticu, ka jūs izmantosiet šo iespēju," ceremonijā, kas notika pie prezidenta kancelejas ēkas, sacīja Kaljulaida.
Reformu partijas līdere Kaja Kallasa kļuvusi par pirmo sievieti Igaunijas premjerministra amatā.
Jauno valdību veido Reformu un Centra partija, kurām ir 59 no 101 parlamenta deputātu mandātiem.
Pirmdien Rīgikogu ar 70 balsīm nobalsoja par valdības veidošanas uzticēšanu Kallasai.
Kāpēc izjuka iepriekšējā valdība?
Valdības veidošanu Kajulaida uzticēja Kallasai 14.janvārī, dienu pēc tam, kad līdzšinējās valdības vadītājs, Centra partijas priekšsēdētājs Jiri Ratass atkāpās no premjerministra amata, jo prokuratūra viņa vadītajai partijai noteica aizdomās turamā statusu krimināllietā par ziedojumiem partijai apmaiņā pret to, ka valsts kredītu un eksporta garantiju aģentūra "Kredex" piešķīra aizdevumu ar atvieglotiem nosacījumiem nekustamā īpašuma attīstīšanas uzņēmumam "Porto Franco".
Kallasas kabinetā ir 14 ministri. Ministru portfeļi līdzīgi sadalīti abu partiju starpā.
No Reformu partijas darbam valdībā virzīti bijušais iekšlietu ministrs Kalle Lānets aizsardzības ministra amatam, bijusī ārlietu ministre Keita Pentusa-Rozimannusa finanšu ministra amatam, parlamenta deputāte Signe Rīsalo sociālo lietu ministra amatam, parlamenta deputāte Līna Kersna izglītības un zinātnes ministra amatam, bijušais Igaunijas Bankas viceprezidents Andress Suts ārējās tirdzniecības un informācijas tehnoloģiju ministra amatam un bijusī finanšu ministre Marisa Lauri tieslietu ministra amatam. Lauksaimniecības ministra amatam virzīts Urmass Krūze, kurš jau agrāk bijis šajā matā.
Savukārt no Centra partijas par ministru amatu kandidātiem virzīti karjeras diplomāte Eva Marija Līmetsa ārlietu ministra amatam, policijas Ziemeļu prefektūras vadītājs Kristians Jāni iekšlietu ministra amatam, līdzšinējais sociālo lietu ministrs Tanels Kīks veselības un nodarbinātības ministra amatam, līdzšinējā valsts pārvaldes ministre Anneli Ota kultūras ministra amatam, bijušais Tallinas vicemērs Teniss Melders vides ministra amatam un līdzšinējais izglītības un zinātnes ministrs Jāks Ābs valsts pārvaldes lietu ministra amatam. Ekonomikas un infrastruktūras ministra amatam virzīts pašreizējais ekonomikas un infrastruktūras ministrs Tāvi Āss.
Pēc svinīgās ceremonijas parlamentā valdības ministri devušies uz savām ministrijām, bet premjere - uz valdības rezidenci Stenboka namu. Jau otrdienas pēcpusdienā valdība sanāks uz pirmo sēdi, lai pārrunātu rīcību Covid-19 izplatības ierobežošanai, ko Kallasa nosaukusi par šā brīža svarīgāko prioritāti.
Stājoties valdības vadītājas amatā, Kallasa sacīja, ka tā būšot izaugsmes valdība.
Viņa atzina, ka jaunajai valdībai nāksies cīnīties ar smagu krīzi, taču to varot izmantot kā izdevību būvēt labāku nākotni.
Reformu partija un Centra partija par koalīcijas sarunu sākšanu paziņoja vēl pirms Kallasas oficiālās apstiprināšanas par premjerministra amata kandidāti, turklāt Centra partija pauda vēlmi iesaistīt tajās arī partiju "Tēvzeme", tikmēr gan Reformu partija, gan Centra partija noraidīja iespēju, ka koalīcijā varētu piedalīties Konservatīvā tautas partija (EKRE). Kā pirmdien, atbildot uz Rīgikogu deputātu jautājumiem, skaidroja Kallasa, tēvzemiešu līderim Heliram Valdoram Sēderam neesot bijis intereses piedalīties jaunās koalīcijas veidošanā.
Līdzšinējo valdošo koalīciju Igaunijā veidoja Centra partija, EKRE un partija "Tēvzeme".
Igaunijas parlamentā, kurā ir 101 deputāts, liberālajai Reformu partijai ir 34 vietas, Centra partijai - 25 vietas, labēji populistiskajai Konservatīvajai tautas partijai - 19 vietas, nacionālkonservatīvajai partijai "Tēvzeme" - 12 vietas un Sociāldemokrātiskajai partijai - 11 vietas.