Pavļuts: Situācija ir ārkārtīgi smaga, un mums vēl ilgu laiku būs jāsamierinās ar ierobežojumiem

Veselības ministrs Daniels Pavļuts. FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Lai gan pēdējās dienās vērojama Covid-19 slimības izplatības līknes sarukšana, nav pamata pāragram optimismam par drošības pasākumu atvieglošanu, šovakar LTV raidījumā «Viens pret vienu» pavēstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts. Tāpat viņš iepazīstināja ar aktuālo situāciju ar vakcīnu piegādēm un jaunizveidotā Vakcinācijas biroja uzdevumiem.

 

Epidemioloģiskā situācija un drošības pasākumu iespējama atvieglošana

Atbildot uz jautājumu, vai esošie apstākļi pielīdzināmi karam, Pavļuts pauda, ka savus darba pienākumus pamatā veic no sava biroja Veselības ministrijā, piedaloties sapulcēs pie liela ekrāna. Viņš uzsvēra, ka smagākā cīņa ar vīrusu notiek tieši ārstniecības iestādēs.

"Pusotru nedēļu pēc darba uzsākšanas es devos uz pirmajām līnijām, uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīniku kurā ārstē īpaši smagus Covid-19 pacientus. Tur patiešām ir grūti, tur ir smagi darba apstākli,

cilvēki mirst katru dienu, un tur patiešām kļūst skaidrs, kādēļ mēs katru dienu Latvijas sabiedrībai atgādinām, ka situācija ir ārkārtīgi smaga

42

un mums vēl ilgu laiku būs jāsamierinās ar drošības pasākumiem un ierobežojumiem."

"Latvijas lielākās sabiedrības daļas apziņā Covid-19 asociējas tieši ar šiem ierobežojumiem veikalos, mācībām no mājām un frizieru nepieejamību.

Tajā pašā laikā realitāte ir tāda, ka šodien ir 693 jauni gadījumi. Tie ir 693 gadījumi par daudz.

42

Slimnīcās ir aptuveni 1100 cilvēki ar Covid, ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuru stāvoklis ir smags. Esam sasnieguši to brīdi, ka Latvijā jau 1000 cilvēki ir nomiruši no Covid-19."

Pavļuts min, ka

Latvijā saslimstības līmenis šobrīd pusotru reizi pārsniedz vidējo līmeni Eiropas Savienībā.

42

“Šajos apstākļos mums nav nekāda pamata vai tiesību pārskatīt drošības pasākumus un ierobežojumus. Pēdējo divu nedēļu garumā esmu mēģinājis vērst sabiedrības uzmanību uz pārslodzi slimnīcās.

Valdībā lemjot par turpmākajiem pasākumiem un ārkārtas situācijas pagarinājumu, šis ir jāņem vērā.

Pavļuts pateicās iedzīvotājiem par drošības pasākumu ievērošanu, uzsverot, ka, “pateicoties mūsu kopējiem darbiem, esam apstādinājuši slimības pieaugumu”.

42

Ministrs atklāja, ka pie esošā saslimstības samazinājuma Latvija ES vidējo saslimstības līmeni varētu sasniegt pēc aptuveni piecām līdz sešām nedēļām. Viņš gan norādīja, ka saslimstības samazinājums nav paliekošs un situācija var strauji mainīties. Ir iespējams arī scenārijs, ka saslimstības līmenis Latvijā strauji aug, ņemot vērā to, ka Latvijā atrodas vīrusa paveids, kurš ir līdz 3 reizēm lipīgāks par ierasto.

“Šis scenārijs nozīmētu nevis 1000 gadījumus dienā, kā tas ir šobrīd, bet gan 3 – 4 tūkstošus gadījumu, pilnībā pārslogotas slimnīcas un to, ko mediķi dēvē par “kara medicīnu”. To mēs nedrīkstam pieļaut,” pauž ministrs, norādot, ka drošības pasākumu atvieglošana jāveic ārkārtīgi piesardzīgi.

Vakcīnu piegāžu kavēšanās un vakcinācijas biroja uzdevumi

Latvija joprojām ir starp tām Eiropas Savienības valstīm, kas vakcinējušas vismazāko iedzīvotāju īpatsvaru. Turklāt ir saņemtas ziņas, ka kavējas AstraZeneca vakcīnu apstiprināšana ES līmenī un to ražošanas tempi. Zināms, ka tieši šī Lielbritānijā izmantotā vakcīna bija tā, uz ko likts uzsvars Latvijas izveidotajā vakcinācijas portfelī.

"Šonedēļ visa Eiropa, elpu aizturējusi, gaida, kad Eiropas Zāļu aģentūra apstiprinās "AstraZeneca" vakcīnas. Kā zināms, tās jau šobrīd plaši tiek izmantotas Lielbritānijā. Arī Latvijā mēs ceram, ka "AstraZeneca" ļaus sākt vakcinēt sociālās aprūpes centru darbiniekus un klientus, kā arī mūsu vistrauslākos cilvēkus, 90- un astoņdesmitgadniekus."

Latvija jau ir reaģējusi uz ziņām, ka "AstraZeneca" vakcīnu ražošana un izplatīšana kavēsies.

“Esam vērsušies ES institūcijās, pieprasot tūlītēju reakciju, esam gatavi vērsties pret "AstraZeneca" ar juridiski tiesiskiem līdzekļiem saistībā ar līguma neizpildi,” atklāj Pavļuts.

Viņš pauž, ka "Latvija ir izveidojusi vakcīnu portfeli ar vakcīnām no pieciem ražotājiem, kas ir vairāk nekā pietiekams, lai vakcinētu visus Latvijas iedzīvotājus.

Kopā ir pasūtītas gandrīz pieci miljoni vakcīnu devu. Lielākā problēma ir ar vakcīnu piegādi, jo pagaidām tikai divas no tām ir reģistrētas ES."

42

“Tuvākajos mēnešos gaidām arī "CureVac" un "Janssen" vakcīnas, kā arī citas. Nākamajā mēnesī saņemsim 73 tūkstošus "AstraZeneca" un 20 tūkstošus "Moderna" vakcīnu. Tas nav ne tuvu tik, cik bijām cerējuši, bet vairāk nekā janvārī.”

Skaidrība par vakcīnu portfeļa atbilstību un kvalitāti tiks rasta pēc Pavļuta izsludinātās dienesta pārbaudes rezultātu izsludināšanas 1. februārī.

Pavļuts atklāja, ka lēmumu par vakcīnu portfeli ir pieņēmuši gan Veselības ministrijas un tās saistīto iestāžu darbinieki, tostarp arī valsts Imunizācijas valsts padomes speciālisti.

Vakcinācija biroja uzdevumi un mērķi

Ministrs pauda, ka Vakcinācijas biroja uzdevums ir veicināt sekmīgu un laicīgu vakcīnu izplatīšanu, nodrošinot, ka Latvija ir gatava lielām vakcīnu kravām. Tāpat tiekot strādāts pie paša vakcinācijas plāna uzlabošanas.

“Uzdevums būs nodrošināt, ka tad, kad vakcīnu kravas pienāks, Latvijas iedzīvotāji tiks vakcinēti maksimālajā ātrumā, lai vakcīnu kravas nestāv noliktavās. Plāns ir līdz vasaras beigām vakcinēt 60% Latvijas iedzīvotāju, 70% no tiem, kuriem ir virs 16 gadiem un kuriem pienākas vakcīna.”

Ministrs kliedēja bažas par apgalvojumiem, ka vakcīnas biroja darbinieki izvēlēti nekorektā vai subjektīvā veidā.

“Kandidāti tika atlasīti atklātā procedūrā, lēmumu pieņēma komisija ar vairākām amatpersonām, tai skaitā Valsts kancelejas direktoru, Valsts asinsdonoru centra vadītāju, Veselības aprūpes darbinieku asociācijas vadītāju un citām amatpersonām. Lēmums bija kolektīvs un koleģiāls.”

Atalgojuma līmenis esot noteikts kopā ar Valsts kanceleju, rēķinoties, ka valstij esot jākonkurē par speciālistiem, kas sevi pierādījuši privātajā sektorā, kuru atalgojums ir salīdzinoši augsts un kuru darba devēji tos labprātīgi nelaistu. Taču, lai gan biroja vadītāja atalgojums ir lielāks par ministra algu, tas nesasniedz premjera algas līmeni.

“Uzlabojot vakcinācijas plānu, mēs zinām, ka veselības aprūpes nozarei ir iespēja nodrošināt no 100 līdz pat 150 tūkstošiem vakcīnu devu potēšanu nedēļā.”

42

Vakcinācijas jauda tiks nodrošināta, izmantojot visus nozares resursus: ģimenes ārstu prakses, slimnīcas, ambulatorās iestādes, kā arī privātā sektora veselības pakalpojumu sniedzējus, kuri ir gatavi veidot mobilās vakcinācijas brigādes.

Ministrs pauž, ka tiek apsvērta arī lielas jaudas vakcinācijas centru izveide. “Nepieciešams, ka ar 7-14 dienu brīdinājumu mēs būtu spējīgi izvērst lielas jaudas vakcināciju tam piemērotās telpās.”

“Ministrijas amatpersonu ikdienas darba pienākumi nav atcelti, līdz ar to ir nepieciešama viena struktūrvienība, kas koordinē šo nepieredzēta apjoma projektu. Projektam, kura mērķis ir vakcinēt vismaz vienu miljonu Latvijas iedzīvotāju, 10 cilvēku liela biroja izveide ir samērīga. Lielbritānijā šim nolūkam ir izveidota speciāla ministrija.”

 
Uz augšu
Back