Ambiciozi mērķi un liela atbildība: intervija ar Covid-19 vakcinācijas biroja vadītāju Evu Juhņēviču

FOTO: TVNET

Beidzot Latvijas valdībai ir plāns, kā vakcinēt iedzīvotājus pret Covid-19. Visus vakcinēšanas darbus vadīs īpaši izveidots vakcinācijas projekta birojs. Ar biroja vadītāju Evu Juhņēviču raidījumā “Komforta zona” runājām par vakcinēšanas jaudām, loģistiku un komunikāciju ar sabiedrību.

Pilnu raidījuma ierakstu skaties šeit: 

Audio:

Kas izdarīts pirmajā darba nedēļā?

Vakcinācijas projekta birojs Evas Juhņēvičas vadībā oficiāli darbu sāka pirmdien, 25. janvārī. Jautāta, kas ir izdarīts pirmajā darba nedēļā, Juhņēviča atbildēja, ka ir panākts valdības atbalsts vakcinācijas plānam. Turpmāk tieši vakcinācijas birojs nodarbosies ar vakcinācijas procesa koordinēšanu, loģistikas vadību un komunikāciju ar sabiedrību.  

100 tūkstoši vakcinēšanas reižu nedēļā. Cik tas ir reāli?

Valdībā atbalstītajā vakcinācijas plānā ir ierakstīta apņemšanās – no marta kāpināt vakcinācijas jaudas līdz 100 tūkstošiem vakcinācijas epizožu nedēļā. Juhņēviča uzskata, ka šis uzdevums ir izpildāms, jo tikai tādā veidā iespējams sasniegt galveno mērķi – līdz vasaras beigām vakcinēt 70 % Latvijas pieaugušo iedzīvotāju.

To iespējams paveikt, apvienojot dažādas vakcinācijas formas. Pirmkārt, vakcinācija tiks veikta ar ģimenes ārstu palīdzību. Otrkārt, poti varēs dabūt ārstniecības iestādēs. Treškārt, vakcinācija tiks nodrošināta arī izbraukumos. Ceturtkārt, potes būs pieejamas nacionāla mēroga vakcinācijas kompleksos.   

“Nepieciešamības gadījumā var gadīties, ka mēs pat varam kāpināt šo [vakcinācijas apjomu],” teica Juhņēviča.

41

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka birojs nenodarbojas ar vakcīnu iepirkumiem.

“Mūsu biroja pamatfunkcija ir tajā brīdī, kad vakcīna ienāk Latvijā. Tad mēs pārņemam šo procesu,” skaidroja vakcinācijas biroja vadītāja.  

Vai pasūtīto vakcīnu rezerve nav par lielu?  

Kā rakstīts vakcinācijas plānā, kopumā Latvija no dažādiem ražotājiem ir pasūtījusi 5 297 432 vakcīnas devu – pa divām potēm vienam cilvēkam. Tomēr, sadalot šo skaitu uz visiem Latvijas iedzīvotajiem, pāri paliek vairāk nekā 600 tūkstoši rezerves devu. Juhņēviča skaidroja, ka aprēķini veikti pēc vispārējiem statistikas rādītājiem. Vienlaikus viņa pieļauj, ka   vakcīnu ir vairāk, nekā reāli nepieciešams, tomēr ko darīt ar pāri palikušajām vakcīnām – nav biroja kompetencē. Par to, pēc viņas vārdiem, atbildēs Nacionālais veselības dienests (NVD).

Kur būs iespējams pieteikties vakcīnai?

Kopumā būs vairāki pieteikšanās veidi. Pirmkārt, plānots, ka jau nākamnedēļ sāks darboties interneta vietne “manavakcina.lv”.   

“Izņemot šo vietni, būs iespēja arī izmantot zvanu centru un reģistrēties telefoniski. Arīdzan būs iespējami kolektīvie pieteikumi, un mēs ļoti ceram uz sadarbību ar ģimenes ārstiem, lai viņi varētu palīdzēt pieteikt savus pacientus,” zināja stāstīt Juhņēviča.

41

Tāpat esot ienākuši piedāvājumi no privātajiem uzņēmumiem veikt vakcināciju, piemēram, aptiekās.  

Kā paredzēts komunicēt ar sabiedrību?

Komunikācija jau ir sākusies. Šī ir otra lielākā sadaļa, par ko atbildīgs birojs. Rezultātā birojs jau šonedēļ gatavojas regulāri komunicēt ar sabiedrību par vakcīnām, par iespējām pieteikties uz vakcinēšanos. Tiks veidoti informatīvi materiāli.

Faktiski komunikācija ar sabiedrību par Covid-19 vakcīnām jau ir sākusies, sacīja Juhņēviča. Ar laiku tiks veidoti gan dažāda veida informatīvie materiāli, gan tuvāk pavasarim tiks izvērstas sociālo reklāmu kampaņas.

“Mums ir ļoti svarīgi, lai cilvēks pieņem informētu lēmumu. Tas nozīmē, ka mūsu uzdevums ir cilvēkiem stāstīt par vakcīnu drošumu un efektivitāti,” pauda Juņēviča.

Kā tiks sasniegta krievvalodīgo auditorija?

Valdības atbalstītajā vakcinācijas plānā ir teikts, ka īpaša uzmanība, īstenojot dažādas komunikācijas aktivitātes, ir jāpievērš krievvalodīgo auditorijai, jo tikai 21 % cilvēku šajā auditorijā būtu gatavs vakcinēties tūlīt. Jautāta, kā lai sasniedz šos cilvēkus, Juhņēviča atzīst, ka mediju telpa ir ļoti mainījusies un šos cilvēkus ir grūtāk sasniegt ar tradicionālo plašsaziņas līdzekļu starpniecību. Tāpēc vairāk izmantos sociālos medijus un viedokļu līderus.  

Vai ir pietiekami zināšanu un pieredzes?

Evai Juhņēvičai ir maģistra grāds kultūras menedžmentā. Jautāta, vai viņai pietiks ar šīm zināšanām un pieredzi, lai vadītu biroju, Juhņēviča uzsvēra, ka izglītību ieguvusi vairāk nekā pirms 20 gadiem un visus šos gadus ir darbojusies gan privātajā sektorā, gan publiskajā pārvaldē, izstrādājot komunikācijas stratēģijas dažāda mēroga projektiem. Viens no atpazīstamākajiem ir viņas darbs izpilddirektores amatā XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku organizēšanā.    

“Kultūras menedžments nav tikai stāsts par māksliniecisko saturu, tas ir ļoti daudzslāņains organizēšanas process,” pauda Juhņēviča.

41

Covid-19 vakcinācijas projektā viņai visvairāk noderēšot iepriekš iegūtā pieredze liela mēroga pasākumu menedžēšanā, sadarbībā ar daudzām iesaistītājām pusēm un pieredze sabiedrības iesaistē.

Uz augšu
Back