“Pašam pretīgi, ka jāparakstās kā runcim” (1)

Drēgnā 2018.gada novembra piektdienā, kad rīdzinieki darba nedēļas izskaņā steidzās mājup, Valsts drošības dienesta (VDD) darbiniekiem bija gara diena. Viņi ieradās trīs Rīgas mikrorajonu dzīvokļos, aizturēja to iemītniekus un konfiscēja datorus.

Drīz Latvijas medijos parādījās ziņa – aizturēti interneta vietnes IMHOclub veidotāji. Krievu presē strādājušais žurnālists Jurijs Aleksejevs, par portāla finansēm atbildīgais Pjotrs Pogorodnijs, un viens no satura redaktoriem. Visus apsūdzēja par darbībām organizētā grupā, kas vērstas pret Latvijas valsts drošību. Pēc būtības – Kremļa ietekmes aģenti Latvijā.

No krimināllietas materiāliem, kas ir Re:Baltica rīcībā, izriet, ka IMHOclub izveidošana jau sākumā atbalstīja Maskava. Prokuroratūra lēmumā par lietas nodošanu tiesai raksta: naudu portāla izveidei (aptuveni 150 000 eiro) deva Krievijas Ārlietu ministrijas paspārnē esošais Ārvalstīs dzīvojošo tautiešu aizstāvības un atbalsta fonds (turpmāk – Pravfonds).

Formāli fonds darbojas “tautiešu aizsardzības” vārdā, bet realitātē kalpo Krievijas ģeopolitisko interešu īstenošanai. Tas piešķir naudu vietējiem prokremliskajiem darboņiem, lai tie izplatītu Maskavas dezinformāciju un šķeltu sabiedrību. Kad pret viņiem sāk kriminālprocesus – tostarp par spiegošanu – Pravfonds apmaksā aizstāvību (par to lasi šeit).

“Pravfondu izveidoja, lai finansētu Krievijas ietekmes operācijas, aizsedzoties ar cīņu pret [tautiešu] diskrimināciju,” skaidro Igaunijas drošības policijas pārstāve Marta Tūla. “Pamatmērķis ir radīt ieganstu, lai iejauktos citu valstu iekšējās lietās.”

No 2016.gadam līdz aizturēšanai apsūdzētie IMHOclub vietnē un Facebook publicēja vismaz tūkstoti rakstu, kuros mērķtiecīgi diskreditēja Latviju un tās ģeopolitiskos partnerus. Tajos runāja par “zilo” NATO, “hitlerisko Eiropas Savienību” un ukraiņus nicinoši sauca par “ukropiem”, minēts prokuratūras dokumentā.

Prāvas laikā – tā joprojām turpinās – Aleksejevs sociālajos medijos pozē kā politiskās vajāšanas upuris. Taču tūkstoši Pravfonda un IMHOclub e-pastu, kas ir Re:Baltica rīcībā, rāda citu ainu.

Pat pēc kriminālprocesa ierosināšanas apsūdzētie turpināja saņemt naudu no Maskavas, pildīja rakstu kvotas, slēpās aiz pseidonīmiem un shēmoja, kā apiet starptautiskās sankcijas. Naudas plūsma aprāvās tikai 2024.gadā, kad alkatība noveda pie attiecību saraušanas ar organizāciju Maskavā, caur kuru naudu legalizēja.

Re:Baltica aprēķini rāda, ka kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā IMHOclub uzturēšanai Pravfonds devis vismaz 6,4 miljonus rubļu. Precīzi pārrēķināt eiro ir grūti kraso valūtas kursu svārstību dēļ, bet tie varētu būt ap 65 tūkstošiem eiro.

Vēl gandrīz 17 tūkstošus Aleksejevs un Pogorodnijs saņēma advokātiem.

Šajā pētījumā Re:Baltica pirmo reizi atklāj, kā strādāja IMHOclub.

Jāpilda kvotas par cilvēktiesībām

“Pirmā rupjā kļūda šogad ir sankcijas pret Krieviju. Sankcijas pierādīja savu neefektivitāti un vairāk iesita ES,” stāvot pie baltas sienas un ģērbusies melnā bezpiedurkņu krekliņā, IMHOclub TikTok kontā klāsta Viktorija Matule.

Jaunā sieviete VDD uzmanības lokā nonāca 2022.gada maijā, kad, ģērbusies Krievijas karoga krāsās, ieradās briestošā konfliktā pie Uzvaras pieminekļa. Neilgi pēc tam viņa apgalvoja, ka tiek vajāta, aizbēga uz Krieviju un pievienojās organizācijai Baltijas antifašisti, ko Latvijas drošības iestādes atzīst par noziedzīgu. Citā TikTok video Matule bravūrīgi paziņo, ka Latvijā atgriezīsies “tikai ar tankiem”.

Par šīm Matules atklāsmēm maksāja Pravfonds.

Noplūdušie dokumenti rāda, ka 2022.gadā pēc Krievijas lielā iebrukuma Ukrainā IMHOclub vērsās pie Pravfonda, prasot piecus miljonus rubļu (aptuveni 57 tūkstošus eiro), un sāka aktīvu Rietumu nomelnošanu.

Izveidoja kanālus Instagram, Telegram un TikTok.

Kamēr Matule runāja kameras priekšā, aizkadrā rosījās vairākkārt par Krievijas interešu atbalstīšanu apsūdzētais Aleksandrs Gapoņenko. Viņš bija IMHOclub redaktors. Meklēja autorus un viņu rakstus sūtīja uz e-pastu support@imhoclub.com publicēšanai portālā. Kas ar šo e-pasta adresi strādā, Re:Baltica nav zināms. No sarakstes rodas iespaids, ka cilvēki aiz tās apkalpo vairākus klientus un neizprot politisko situāciju Latvijā. Rakstītāji ir vārdos skopi un pat neiecietīgi, regulāri sunī Gapoņenko par pavirši formatētiem rakstiem un nepareizām atsaucēm.

No šīs e-pasta adreses 2022.gada jūlijā kāds raksta Gapoņenko, ka pie iesūtītā raksta kā atsauce pielikta saite uz Kremļa mediju RIA. Tas esot iekļauts sankciju sarakstā. “Vajag paaugstināt kvalitāti,” norāda rakstītājs.

Gapoņenko atbild: “IMHOclub taču arī ir zem sankcijām un vēl 500 krievu elektroniskie izdevumi. Uz ko tad drīkst atsaukties?” Turpinājumā viņš skaidro, ka “laiku pa laikam liksim materiālus par Krievijas ekonomiskajiem sasniegumiem, tas ir svarīgi. Eiropas medijos par to nav.” Un piebilst: “Protams, bez militārās rūpniecības apskata.”

Augustā Gapoņenko raksta atbalsta e-pastam, ka izlasījis kārtējo savu apsūdzību uz 60 lapām un uzrakstījis “pamfletu”.

Pretīgi, ka jāparakstās kā runcim

Daļu savu rakstu Gapoņenko publicē ar pseidonīmu – līdzīgi kā virkne citu autoru. Mērķis ir izvairīties no tiesībsargājošo iestāžu uzmanības. Gapoņenko pseidonīms ir Runcis Begemots (Кот Бегемот) – kā Mihaila Bulgakova romānā Meistars un Margarita.

Nedēļu pirms Uzvaras pieminekļa gāšanas 2022.gada vasarā Gapoņenko brīdina sarakstes biedru atbalsta dienestā, ka top raksts. To publicēs ar pseidonīmu.

“Кот Бегемот nav labākais personāžs, lai mobilizētu krievu kopienu, bet cita nav. Rakstīt par to tieši nozīmē dabūt piecus gadus cietumā.”

Drīz pēc tam viņš sūta rakstu un taisnojas. “Pašreizējā situācijā pašam pretīgi rakstīt kaķa vārdā, bet citādi nevaru.” Raksts esot jāpublicē otrdien, kad varētu nojaukt pieminekli. Tas gan neesot skaidri zināms un “dezorientē krievu kopienu”.

“Sargi, Dievs, krievus Latvijā!” – vēstuli nobeidz Gapoņenko.

Re:Baltica neizdevās sazināties ar Gapoņenko, jo raksta tapšanas laikā viņš atradās apcietinājumā par pretvalstiskiem izteikumiem kādā publiskā pasākumā Maskavā.

Izdzer trīs litrus vīna, bet e-pastu nedod

2022.gada augustā Gapoņenko atbalsta dienestam raksta, ka IMHOclub pievienojas jauns autors – Kremļa mediju žurnālists Aleksejs Stefanovs. Tie prasa Stefanova e-pastu, ko pievienot autora profilam. Gapoņenko atbild, ka nevarot. Stefanovs ciemojies pie viņa vasarnīcā, izdzēris trīs litrus vīna, bet e-pastu nedos drošības apsvērumu dēļ.

“Baltnews redakcija, kurā viņš strādā, ir izņēmusi visu informāciju par autoriem un viņu fotogrāfijas, ieviesusi pseidonīmus, jo saprot, ka mēs dzīvojam fašistiskā valstī. (..) Lūdzu, izkropļojiet internetā atrasto Alekseja fotogrāfiju tā, lai viņu nevarētu atpazīt,” raksta Gapoņenko.

Re:Baltica nesens pētījums rāda, ka anonimitāti Kremļa mediju žurnālisti izmanto arī, lai apietu ES sankcijas. Viņu vidū arī Gapoņenko minētais Stefanovs – bijušais žurnālists no Latvijas, kurš pērn pieņēma Krievijas pilsonību (lasi te).

Lai radītu iespaidu par starptautiski daudzbalsīgu viedokļu platformu, starp IMHOclub autoriem ir arī Kremļa ietekmes aģenti no ārvalstīm – Dānijas, Somijas un Serbijas. Rakstus publicē arī par spiegošanu Krievijas labā apsūdzētais Polijas politiķis Mateušs Piskorskis un Igaunijas prokremliskais aktīvists Dmitrijs Kļenskis. Viņš 2007.gadā piedalījās tā dēvētās Bronzas nakts grautiņos Tallinā, kas izcēlās pēc Igaunijas valdības lēmuma pārvietot PSRS karavīriem veltīto pieminekli no pilsētas centra uz militāro kapsētu.

Lai arī Latvijā oficiāli bloķēta, vietne IMHOclub turpina darboties ar citu domēna nosaukumu.

Propagandas zvaigžņu piesaiste Latvijas IMHOclub gan īpašus rezultātus nenes.

Neskatoties uz ražīgumu – radīti 35 video un gandrīz 600 rakstu – sasniegtā auditorija ir pieticīga. Telegram un TikTok savākti vidēji 1000 sekotāju, FB un Instagram – tikai 70. Labāks rezultāts ir mājaslapai – vidēji 40 tūkstoši skatījumu mēnesī.

Propagandisti bez maksas nestrādā

Tas gan nenozīmē, ka 2023.gadā vietējie propagandisti atsakās no finansējuma. Prasa – un pat gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekš (9.6 miljonus rubļu). Šoreiz sola informēt tautiešus ne tikai Baltijā, bet arī Moldovā un Polijā.

Re:Baltica rīcībā esošajā projekta pieteikumā iezīmēti trīs galvenie uzdevumi: “pretoties krievu dēmonizēšanai Eiropā, veidot Eiropas iedzīvotāju lojālu attieksmi pret Krieviju un nodarboties ar Ukrainas bēgļu izglītojošo darbu Polijā.”

Kā redaktori atkal norādīti Gapoņenko un polis Piskorskis. Ar jauniešiem strādās ne tikai Viktorija Matule. “Izglītojošus materiālus” gatavos arī Romāns Samuļs – vēl viens “tautiešu aizstāvis”, kurš aizbēdzis no Latvijas uz Baltkrieviju.

Tomēr Pravfonds piešķir tikai piekto daļu no prasītā – divus miljonus rubļu. Neapmierināti ar lēmumu, IMHOclub vēstulē piedraud fonda izpilddirektoram, bijušajam Krievijas vēstniekam Latvijā Aleksandram Udaļcovam, ka rakstīšot fonda pārraugiem Krievijas Ārlietu ministrijā.

Taču draudi nelīdz. IMHOclub TikTok konts neatdzīvojas.

IMHOclub par atsevišķu grantu piedāvā noorganizēt kārtējo starptautisko pētījumu par nacismu, uz kura platformas varētu rīkot arī konferenci. Atkal prasa deviņus miljonus rubļu.

Šāda pasākuma rīkošanā viņiem jau ir pieredze. 2022.gada nogalē viņi organizēja “antifašisma” konferenci tiešsaistē. Rezultāts ir kārtējā rezolūcija, kurā apgalvots, ka “Ukrainas konflikta” pamatā ir tās valdības diskriminējošā attieksme pret citām etniskajām grupām. Rezolūciju paraksta pārstāvji no 26 valstīm – tostarp Indijas, Ķīnas, Dānijas un arī Baltijas – un nosūta virknei starptautisku organizāciju, tostarp ANO, Eiropas Padomei un Eiropas Komisijai.

No dokumentiem nav redzams, vai aktīvisti dabūja naudu otrai konferencei, taču Pravfonds piešķīra piecus miljonus rubļu IMHOclub saturam. Naudas pieprasījumā portāla veidotāji raksta, ka platforma Baltijā kļuvusi par simbolu, kuru nevarot salauzt: “Kā sarkanais karogs, kas lepni plīvo pār patiesības un taisnīguma bastionu.”

Nevar vienoties par “komisijas maksu”

Taču pat nesalaužami propagandas bastioni krīt cilvēcisku vājību dēļ.

Kopš 2022.gada Pravfonds vairs nemaksā IMHOclub tieši – nauda pie portāla veidotājiem nonāk caur Maskavas Valsts Aviācijas tehnoloģiju universitātes fondu. Šis fonds to pārskaita IMHOclub finanšu pārrauga Pjotra Pogorodnija firmai Creative Research Agency Maskavā. Kā naudu sadala tālāk, Re:Baltica nav zināms.

Latvijā Pogorodnijam pieder firma ar tādu pašu nosaukumu, bet tās apgrozījums ir niecīgs. Skaitīt naudu uz to no Krievijas būtu neprāts, jo Latvijā viņu jau tiesā pretvalstiskām darbībām.

Caur Maskavas universitātes fondu naudu IMHOclub prasa arī 2023. un 2024.gadā, kad Pravfonds jau ir Eiropas Savienības sankciju sarakstos.

Šī shēma apraujas pērnā gada nogalē. Novembra vidū Pogodoronijs sūta Udaļcovam vēstuli, kurā atsakās no tikai pirms mēneša pieprasītajiem papildu trīs miljoniem rubļu. Iemesls – Maskavas universitātes fondam esot mainījusies “finanšu politika”.

Patiesībā Pogorodnijs sastrīdas ar Maskavas universitātes fonda vadītāju Marku Liberzonu. Pēdējais pieprasa ievērojamu komisijas maksu par fonda izmantošanu.

Re:Baltica rīcībā ir abu sarakste. No tās izriet, ka kopš 2022.gada caur Maskavas universitātes fondu izskaitīti 6,4 miljoni rubļu jeb 65 tūkstoši eiro. Liberzons prasa 20 procentus. Pogorodnijs atbild, ka runa var būt tikai par 2024.gadu, bet ne par iepriekšējo posmu.

Liberzons nepiekāpjas. Viņš esot uzzinājis faktus par dokumentu viltošanu, esot kopēts viņa paraksts un fonda zīmogs. “Mūsu fonds saņēma budžeta līdzekļus, kurus pārskaitījām uz jūsu firmu, un jūs pēc tam rīkojāties ar šo naudu pēc saviem ieskatiem. Lielākā daļa šo līdzekļu tika iztērēta ne tiem mērķiem, kuriem tie no Tautiešu atbalsta fonda tika piešķirti,” žēlojas Liberzons.

Pogorodnijs ir sašutis par “draudiem un šantāžu”.

“Notiekošais man sagādāja patiesu izbrīnu – pēdējo reizi ar šādu muļķību saskāros deviņdesmitajos gados: ierakstītas sarunas, apvainojumi histērijas robežās, draudi un šantāža,” raksta Pogorodnijs.

Beigās Liberzons piedāvā kompromisu – 800 tūkstošus rubļu (apmēram 8000 eiro). Tiesa, līdz galam tā arī nav saprotams, vai šis bija pēdējais piedāvājums.

Nedz Pogorodnijs, nedz Liberzons neatsaucās uz Re:Baltica aicinājumu sniegt komentāru. Atbildes Re:Baltica nesaņēma arī no IMHOclub redaktora un “sejas” – Jurija Aleksejeva. Gan Pogordnijs, gan Aleksejevs ir no Latvijas aizbēguši. Kā noprotams, pirmais uzturas Krievijā, otrs – Baltkrievijā.

Aleksejevs uz Baltkrieviju aizbēga pērn rudenī, īsi pirms stājās spēkā gala spriedums citā krimināllietā. Tajā viņu notiesāja uz gadu un diviem mēnešiem cietumā par naida komentāru rakstīšanu internetā un bērnu pornogrāfijas apriti. Re:Baltica rīcībā ir pirmās tiesu instances spriedums, no kur redzams: slēpjoties aiz segvārdiem CCCP, Бл, Россия un Танк, Aleksejevs rakstīja tādus komentārus kā: “visi latvieši ir fašistu izdzimteņi”, “latvieši mūs krievus cenšas iznīcināt, bet to nedrīkst pieļaut” un “jāņem rokās ieroči un jārīkojas, un Krievija mūs palīdzēs!” Savukārt kratīšanā Aleksejeva mājā izmeklētāji izņēma cieto disku, kurā bija 39 videofaili un 904 fotogrāfijas ar bērnu pornogrāfiju, bet vēl piecos video redzamas sadistiskas darbības dzimumattiecībās. Aleksejevs iepriekš pauda, ka tie esot viņa paša bērnu foto.

Gan Aleksejevs, gan Pogorodnijs turpina attālināti piedalīties IMHOclub lietas tiesvedībā, kurā apsūdzēti par pretvalstiskām darbībām. Lietu kopš 2022.gada augusta joprojām izskata pirmajā instancē.