Faktomāts ⟩ Vai ASV ir vienīgā valsts pasaulē, kas piešķir pilsonību ikvienam jaundzimušajam?

TVNET faktu pārbaudes projekts "Faktomāts" skaidro, vai šiem apgalvojumiem ir pamats. Vai tiešām ASV Konstitūcija tika izstrādāta tikai bijušo vergu pēcnācējiem? Vai dzimšanas pilsonība tiešām ir unikāls amerikāņu izgudrojums, un vai tās dēļ "narkokarteļi smejas par ASV"?

Kādi izteicieni tiek pārbaudīti?

1. ASV dzimšanas pilsonība tika ieviesta tikai vergu bērniem, nevis imigrantiem.
2. ASV ir vienīgā valsts pasaulē, kas piešķir dzimšanas pilsonību.
3. Narkotiku karteļi gūst labumu no ASV dzimšanas pilsonības politikas.

ASV dzimšanas pilsonība tika ieviesta tikai vergu bērniem, nevis imigrantiem.

Secinājums: apgalvojums ir nepatiess.

14. grozījums tika ratificēts 1868. gadā – pēc Pilsoņu kara –, lai atceltu tā saukto Dreda Skota (Dred Scott) tiesas spriedumu un garantētu, ka bijušie vergi un viņu bērni tiek atzīti par ASV pilsoņiem. Taču pašā pilsonības klauzulā nav nekādu etnisku vai juridisko ierobežojumu – tajā teikts:

"Visas personas, kas dzimušas vai naturalizētas Amerikas Savienotajās Valstīs un ir pakļautas to jurisdikcijai, ir ASV pilsoņi."

Šī formulējuma plašais tvērums jau tolaik tika apzināti saprasts arī attiecībā uz ārvalstnieku bērniem, kuri dzimuši ASV teritorijā. Tādējādi Kongresa debatēs 1866. gadā senators Edgars Kovans (Edgar Cowan) pauda bažas, ka grozījums dos pilsonību un balsojuma tiesības ķīniešu un romu bērniem ASV teritorijā.

"Vai ķīniešu imigranta bērns Kalifornijā ir pilsonis? Vai čigānu bērns, kas dzimis Pensilvānijā, ir pilsonis? Ja jā, kādas viņiem ir tiesības?"

1898. gadā  viens precedents nostiprināja 14. grozījuma plašo interpretāciju, kas saglabājusies līdz mūsdienām. ASV Augstākā tiesa lietā "United States v. Wong Kim Ark" sprieda, ka Ķīnas imigrantu bērns, dzimis ASV, ir ASV pilsonis pēc dzimšanas, neraugoties uz to, ka vecāki nebija pilsoņi.

Bet vai šis likums attiecas uz nelegāliem imigrantiem, vai citplanētiešiem, kā viņus nosauc esošais ASV prezidents? Savā 2023. gada priekšvēlēšanu kampaņas video Tramps skaidri definēja:

"Turpmāk nelegālo imigrantu bērni vairs nesaņems automātisku ASV pilsonību. Tieši tādas lietas kā šī piesaista miljonus cilvēku, kas nelegāli ieceļo mūsu valstī."

Taču arī šāda pieeja ir ne tikai juridiski apšaubāma, bet arī pretrunā ar jau spēkā esošiem Augstākās tiesas spriedumiem, tostarp vienu no būtiskākajiem – "Plyler v. Doe" 1982. gadā.

"Plyler v. Doe" sākās Teksasā, kad štats pieņēma likumu, kas neļāva bērniem bez legāla imigrācijas statusa apmeklēt valsts skolas, ja vien viņu vecāki nemaksāja īpašu nodevu. Teksasas likumdevēji uzskatīja, ka bērni, kuru vecāki atrodas valstī nelegāli, nav pelnījuši bezmaksas izglītību – līdzīgi kā Tramps šobrīd apgalvo, ka viņi nav pelnījuši pilsonību.

Lieta nonāca līdz ASV Augstākajai tiesai, un 1982. gadā tiesa ar 5:4 balsīm nolēma, ka šāds likums pārkāpj 14. grozījumu un ir neatbilstošs pamatprincipiem par vienlīdzību likuma priekšā.

Augstākā tiesa uzsvēra:

"Neatkarīgi no viņa statusa saskaņā ar imigrācijas likumiem, svešzemnieks noteikti ir "persona" šī jēdziena parastajā izpratnē… Frāzes "pakļauts jurisdikcijai" lietojums neierobežo, bet drīzāk apstiprina, ka 14. grozījuma aizsardzība attiecas uz ikvienu – gan pilsoni, gan svešzemnieku –, kas ir pakļauts štata likumiem."

ASV Augstākā tiesa izgrieztajā fragmentā (skat. 2. att.) uzsver, ka 14. grozījums attiecas uz visiem cilvēkiem, kas atrodas ASV teritorijā, ne tikai uz pilsoņiem.

Tas nozīmē, ka arī personām bez dokumentiem – tā sauktajiem "nelegālajiem citplanētiešiem" – ir tiesības uz vienlīdzīgu likumu aizsardzību. Likumi nedrīkst diskriminēt kādu tikai tāpēc, ka viņš nav pilsonis, un valstij nav tiesību liegt šīm personām pamattiesības, piemēram, tiesības uz izglītību vai juridisku procesu.

ASV ir vienīgā valsts pasaulē, kas piešķir dzimšanas pilsonību.

Secinājums: apgalvojums ir nepatiess.

Kā norāda raidsabiedrība BBC, aptuveni 30 līdz 35 valstis visā pasaulē likumā vai praksē piedāvā dzimšanas tiesības uz pilsonību, galvenokārt Amerikā. Piemēram, Kanāda un Meksika – kā arī praktiski visas Centrālamerikas un Dienvidamerikas valstis (piemēram, Brazīlija, Argentīna, Peru, Jamaika u.c.) – automātiski piešķir pilsonību bērniem, kas dzimuši to teritorijā.

Dažas Āfrikas valstis (piemēram, Čada, Lesoto, Tanzānija) un dažas Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstis (piemēram, Pakistāna un Fidži) arī piešķir beznosacījumu pilsonību pēc dzimšanas.

Nekompensēta (beznosacījumu) dzimšanas pilsonība; dzimšanas pilsonība ar ierobežojumiem; dzimšanas pilsonība atcelta

Vēsturiski Eiropā bija dažas valstis ar jus soli, piemēram, Īrija, kas bija pēdējā jus soli valsts līdz 2004. gadam, taču mūsdienās neviena Eiropas valsts vairs nepiedāvā beznosacījuma dzimšanas tiesības. 

Piemēram, tādās valstīs kā Apvienotā Karaliste, Vācija, Ķīna, Japāna un Indija bērns, kas dzimis attiecīgajā valstī, neiegūst pilsonību automātiski. Parasti tiek prasīts, lai vismaz viens no vecākiem būtu valsts pilsonis vai legāls pastāvīgais iedzīvotājs, vai arī lai bērns izpildītu citus nosacījumus.

Cik cilvēku tiešām, pēc Trampa vārdiem, "dodas atvaļinājumā", lai dabūtu dzimšanas pilsonību?

Ekspertu aplēses liecina, ka "dzimšanas tūristu" bērnu skaits ASV gadā ir  desmitiem tūkstošu. Imigrācijas pētījumu centra ziņojums novērtēja, ka gadā ASV dzimst aptuveni 20 000–26 000 bērnu sievietēm, kuras uzturas valstī ar tūristu vīzu. Savukārt ASV Slimību kontroles un profilakses centri (CDC) oficiālie dati norāda uz aptuveni 10 000 dzimšanu gadā māmiņām, kuras ir ārvalstu nerezidentes (piemēram, 2019. gadā bija 10 042 tādas dzimšanas. Šie skaitļi veido tikai nelielu daļu – apmēram 0,2% – no aptuveni 4 miljoniem kopējo dzimšanu ASV gadā.

Vai ģimenes paliek ASV pēc dzimšanas tūrisma? Parasti nē – vismaz ne likumīgi. Tipiskos dzimšanas tūrisma gadījumos māte dodas uz ASV vēlīnā grūtniecības stadijā (bieži ar tūrista vīzu), dzemdē bērnu (kurš saņem ASV pasi) un pēc bērna dokumentu saņemšanas ar jaundzimušo atgriežas mājās. Lai gan bērna pilsonība nākotnē var dot priekšrocības – piemēram, kad bērns kļūst pilngadīgs, viņš var sponsorēt vecākus uz pastāvīgo uzturēšanos –, tas ir ilgtermiņa scenārijs, nevis tūlītējs ieguvums.

Narkotiku karteļi gūst labumu no ASV dzimšanas pilsonības politikas

Secinājums: apgalvojumam trūkst pamatojuma

Meksikas karteļi patiešām nodarbojas ar cilvēku kontrabandu un nelegālu robežas šķērsošanu, gūstot no tā ievērojamu peļņu. Pēdējos gados šīs kriminālās grupas arvien vairāk kontrolē vai apliek ar nodevām maršrutus, ko izmanto migranti, lai iekļūtu ASV. Pēc dažām aplēsēm karteļi un kontrabandas tīkli migrantu pārvietošanas laikā, īpaši nelegāla robežšķērsošanas pieauguma periodos, dienā nopelna miljonus dolāru.

Tas nav tieši saistīts ar dzimšanas tiesībām uz pilsonību, bet gan ar vispārējo pieprasījumu no migrantiem (tostarp tiem, kas bēg no vardarbības vai meklē ekonomiskas iespējas), kuri ir gatavi maksāt kontrabandistiem. Ja daļa šo migrantu ir grūtnieces, kas cer, ka viņu bērns kļūs par ASV pilsoni, karteļi tiešām pelna arī no šādu sieviešu pārvietošanas — tāpat kā no jebkura cita migranta. Tādā netiešā nozīmē var teikt, ka karteļi "iegūst" no dzimšanas tiesībām uz pilsonību tikai tiktāl, ciktāl tas motivē dažus migrantus šķērsot robežu un maksāt kontrabandistiem.

Papildus šai netiešajai saiknei nav nekādu pazīmju par atsevišķu karteļu vadītu shēmu, kas būtu saistīta ar dzimšanas tiesībām uz pilsonību. Karteļi nevar izmantot šo likumu, lai iegūtu ASV pilsonību sev.

Turklāt ASV tiesībsargājošās iestādes, kā Imigrācijas un Muitas izpildes dienests (ICE) un Narkotiku apkarošanas pārvalde (DEA), izmeklē un deportē nepilsoņus, kas ir saistīti ar karteļiem, neatkarīgi no tā, vai viņiem ir bērni ar ASV pilsonību. 

Projektu "Faktomāts" jeb "Truth Flash" atbalsta Eiropas Mediju un informācijas fonds (EMIF). Pilna atbildība par jebkādu EMIF atbalstīto projektu saturu gulstas uz šī satura autoru(-iem), un šis saturs var nesakrist ar EMIF un fonda partneru – Kalusta Gulbenkiana fonda un Eiropas Universitātes institūta – pozīciju.