Liela daļa lietotu auto pircēju aizvien kāpj uz vecajiem grābekļiem (1)

Aptaujā tāpat noskaidrots, ka tikai 13% aptaujāto nav izmantojuši un neplāno izmantot Rumbulas tirgotāju pakalpojumus, dodot priekšroku citiem tirgotājiem vai oficiāliem auto dīleriem, kas var sniegt kvalitatīvu, uzticamu apkalpošanas servisu, tai skaitā dot pēcpirkuma garantiju.

"Latvijas auto pircēju paradumi paļauties uz veiksmi, pērkot lietotu auto, protams, rada nepatiesu priekšstatu par visu nozari. Vēl arvien daudzi pircēji uzticas odometru rādītājiem, pirms auto pirkšanas tos nepārbaudot licencētās un uzticamās vietās. Ir svarīgi, lai visi tehniskie auto parametri būtu norādīti pareizi, bet reti kurš auto pircējs iedziļinās, un biežāk izvēlas vienkārši noticēt. Īpašs temats ir droša un faktiska pēc-pirkuma garantija, kam liela daļa pircēju pievērš pārāk mazu uzmanību, tādējādi apzināti uzņemoties riskus un potenciālus papildu izdevumus," aptaujas datus komentē Lietoto automašīnu tirgotāja valdes loceklis Edgars Cērps.

Lietotas automašīnas pirkuma pamatā ir ilgtermiņa ieguldījums, tāpēc pēcpirkuma garantija ir apliecinājums gan preces, gan sniegtā pārdošanas servisa kvalitātei, ko garantē auto pārdevējs. Dati liecina: Latvijā auto pircējiem vismazāk no visiem Baltijas iedzīvotājiem rūp, vai un kāda ir pieejamā garantija, kad transportlīdzeklis jau ir iegādāts. Latvijā mazāk nekā puse jeb 48% atzīst garantijas esamību par svarīgu (10. vieta kritēriju skalā), savukārt Lietuvā šis rādītājs ir 58% (6.vieta) un Igaunijā pat 64% (arī 6.vieta).

Par spīti pandēmijai un globāli mainīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem, par privātā auto iegādi tuvākā gada laikā domā 22% Latvijas, tikpat Igaunijas un 29% Lietuvas autovadītāju, savukārt noteikti neplāno veikt šādu pirkumu 33% Latvijas, 32% Igaunijas un 24% Lietuvas iedzīvotāju, kuri ikdienā brauc ar auto. Covid-19 ietekme uz privāto auto pirkumiem mūsu kaimiņiem ir izteiktāka Lietuvā - tur 3% autobraucēju norādījuši, ka automašīnas iegāde ir atlikta pandēmijas dēļ, Latvijā pandēmiju kā pirkuma atlikšanas cēloni min mazāk nekā 3%, Igaunijā to minējuši 2% no aptaujātajiem.