S, 26.11.2022.

Speciālisti brīdina par veselības traucējumu vilni attālinātā darba ietekmē

TVNET/LETA
Speciālisti brīdina par veselības traucējumu vilni attālinātā darba ietekmē
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 2
Cilvēki baro putnus Ķengaraga promenādē.
Cilvēki baro putnus Ķengaraga promenādē. Foto: Edijs Pālens/LETA

Attālinātais darbs veicina veselības traucējumu rašanos, prezentējot pētījumā "Dzīve ar Covid-19" gūtās atziņas, pauda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta direktors, asociētais profesors Ivars Vanadziņš.

Viņš atklāja, ka saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā 30% attālinātā darba veicējiem, pēc viņu vērtējuma, attālinātā darba vieta nav ērta un piemērota pienākumu veikšanai.

Turklāt liela daļa, lai uzlabotu apstākļus, ieguldījusi ievērojamus līdzekļus, klāstīja Vanadziņš. Tā gandrīz desmitā daļa respondentu ir nopirkusi jaunu datoru, teju 9% jaunu krēslu, bet gandrīz 8% aptaujāto - galdu. Pirktas arī galda lampas, austiņas un citas lietas.

Vairāk nekā 35% no tiem, kas attālināto darbu sāka jau pirms ārkārtējās situācijas, aptaujā pauda, ka izjūt dažādas sāpes. Starp tiem, kas sāka strādāt pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas, sāpes izjūt 43%.

Izplatītākais sāpju rašanās iemesls ir trauksme un stress, atteikšanās no fiziskajām aktivitātēm. Taču trešdaļa respondentu norādīja arī uz ērtas darba vietas trūkumu kā sāpju veicinošo faktoru. Aptaujāti arī atzina, ka strādā brīvajā lakā un ilgāk kā parasti.

Sūdzības par acīm aptaujā atzina 37% no tiem, ka attālināti pienākumus veic kopš ārkārtējās situācijas, kā arī 32% no tiem, kas šādu darba modeli izmantojuši vēl pirms tam. Arī šajā gadījumā sūdzību cēloņi ir tādi paši, taču tiek piebilsts arī, ka elektroniskajai ierīcei darba pienākumu veikšanai ir mazāks ekrāns nekā darbavietā.

Ir sagaidāms veselības traucējumu vilnis, tāpēc jādomā par prevenciju, norādīja Vanadziņš. Turklāt daba devējiem esot jāapzinās, ka paaugstināts stress un trauksme samazina produktivitāti. Pētnieks iesaka darba devējiem iesaistīties darba vietas nodrošināšanā mājās, tai skaitā vienoties par kompensāciju mehānismu.

Tāpat ir jāprecizē darba līgumi, atrunājot tajos vienošanos par attālināto darbu, norādīja profesors. Nepieciešams arī veikt darbinieku apmācības attālinātajam darbam, turklāt uzmanību veltot ne tikai senioriem, bet arī jauniešiem, jo aptaujā 14% abu šo sabiedrības grupu pārstāvji norādīja, ka viņiem nepieciešama palīdzība iemaņu apgūšanai, taču apmācība nav veikta.

"Attālinātais darbs vismaz daļēji ir uz palikšanu, tāpēc par to jādomā ilgtermiņā," aicināja Vanadziņš.

Viņš arī informēja, ka dzimuma diskriminācija vērojama arī attālinātā darba gadījumā. Proti, aptaujājot respondentus, kuru darbu pienākumus iespējams veikt attālināti, noskaidrots, ka šāds darba modelis ārkārtējās situācijas laikā ir 61% sieviešu un vairāk nekā 47% vīriešu.

Jau ziņots, ka valsts pētījumu programmas projektu "Dzīve ar Covid-19" īsteno zinātniskais konsorcijs, ko RSU vadībā veido Latvijas Universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Vidzemes Augstskola un Elektronikas datorzinātņu institūts.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu