:format(webp)/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
/nginx/o/2021/02/05/13613709t1hbfd7.jpg)
Kremlis ir pārliecināts, ka bez pūlēm spēs apslāpēt protestus, kurus visā valstī izraisījusi opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija ieslodzīšana, un ir gatavs nepieciešamības gadījumā dot rīkojumu lietot pret demonstrantiem vēl lielāku spēku, aģentūrai "Reuters" apliecinājuši divi informēti avoti.
Kā ziņots, Maskavas tiesa otrdien apmierināja Krievijas Federālā sodu izpildes dienesta (FSIN) prasību nomainīt Navaļnijam 2014.gadā piespriesto nosacīto sodu pret reālu trīsarpus gadu cietumsodu.
Protestu laikā pret Navaļnija apcietināšanu un vēlāko notiesāšanu visā Krievijā aizturēti tūkstošiem cilvēku, un policija pret demonstrantiem lieto arvien nežēlīgāku taktiku. Arvien biežāk kārtības sargi vēršas arī pret žurnālistiem.
"Tā ir tikai iesildīšanās," komentējot policijas darbību, izteicies viens no avotiem.
"Īstie piedzīvojumi, protams, būs vēlāk. Scenārijs, kurā visā valstī pieredzēsim arvien spēcīgāku reakciju, ir pilnīgi reāls."
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs ceturtdien paziņojis, ka policija īstenojusi bargus, taču likumīgus pretpasākumus, reaģējot uz daudzajiem uzbrukumiem policistiem no to protestētāju puses, kas piedalījušies nelikumīgās demonstrācijās.
Viņš gan piebildis, ka varasiestādes pārbaudot apgalvojumus par atsevišķiem gadījumiem, kad policisti izrādījuši nežēlību.
Abi avoti, kas ir informēti par Kremļa viedokli šajā jautājumā, norādījuši uz Baltkrieviju, kuras autoritārajam līderim Aleksandram Lukašenko ar Maskavas atbalstu ir izdevies izturēt mēnešiem ilgus protestus.
Viņi piesaukuši arī Venecuēlu, kur autoritārais prezidents Nikolass Maduro pārdzīvojis vēl nopietnākus protestus.
Kremlis secinājis, ka tā pozīcijas ir stiprākas nekā Baltkrievijas un Venecuēlas režīmiem un ka tam nav ko baidīties, apstiprinājuši abi avoti.
"Baltkrievijā izmēģinātais scenārijs izrādījies efektīvs. [Kremlis] noteikti nemetīsies ceļos. Lukašenko izturēja. Ar Maduro viss ir kārtībā, un tas, ko redzam mūsu ielās ir tālu no tā, ko pieredzēja viņi," norādījis viens no avotiem.
Otrs avots uzsvēris, ka sociālekonomiskā situācija Krievijā, neskatoties uz pandēmiju, ne tuvu nav tik slikta kā Venecuēlā, un ka Krievijā dominē konservatīvais vairākums, kas nevēlas pārmaiņas.
"Kremlis nebūt nav nobiedēts," piebildis otrais avots. "Baltkrievija pierādījusi, ka represīviem režīmiem ir lielas iespējas. To pierādījusi Venecuēla, bet ļaudis tur patiesi ir izsalkuši, tur nav algu, ir briesmīgs bezdarbs, noziedzība. Nekā no tā nav Krievijā. Tāpēc Kremlim ir milzu resursi."
Tomēr daļa Rietumu ekspertu uzskata, ka Kremļa pašpārliecinātība maskē nervozitāti.
"Jo vairāk Kremlis demonstrē pārliecību, ka tas var apspiest jebkurus protestus, jo satrauktāks tas, iespējams, ir. Tieši tāpat kā masīva spēka izrādīšana ielās, tie ir centieni ļaudis pārliecināt, ka pretestība ir velta," atzinis Londonas Karaliskā Apvienoto aizsardzības pētījumu institūta profesors Marks Galeoti.
Tikmēr citi eksperti, piemēram, Maskavā dzīvojošais neatkarīgais analītiķis Dmitrijs Oreškins uzskata, ka Kremļa pašpārliecinātība ir pamatota. Viņš norāda, ka
protesti režīmu neapdraud, kamēr nav alternatīvas elites vai politiskas alternatīvas prezidentam Vladimiram Putinam,
kurš, kā liecina ceturtdien publicētie aptaujas rezultāti, joprojām ir daudz populārāks nekā Navaļnijs.
"Ļaudis, kas sēž Kremlī, ir pragmatiķi un mācījušies no nesenās reģiona vēstures, pārliecinoties, ka ielu protesti agrāk vai vēlāk apsīkst," norāda Oreškins. "Un ģenerāļi, kas apspiež šos protestus, saprot, ka neviens tos nesodīs par pārmērīgu vardarbību, bet tos var sodīt par pārlieku mīkstsirdību."