Sveiciens visiem, kas cīnās un nebaidās no Vladimira Apakšbikšu indētāja (80)

Navaļnijs: Es apspriešanu gribētu sākt ar tiesisko jautājumu, kas man šķiet galvenais un tāds kā izlaists no šīs apspriešanas. Tāpēc, ka viss izskatās nedaudz, ziniet, dīvaini. Lūk, sēž divi - viens no viņiem saka: “Iesēdināsim Navaļniju par to, ka viņš ieradās [nosacītā soda izpildes inspekcijā] nevis pirmdienās, bet ceturtdienās.” Bet otrs saka: “Iesēdināsim Navaļniju par to, ka viņš, modies no komas, uzreiz nebrauca pie mums atzīmēties.” 

Notiek visa šī apspriešana, visi apspriež pirmdienas, ceturtdienas, to, kur sūtīt kaut kādu papīriņu un tā tālāk. Tomēr es gribētu bilst dažus vārdus par to nelielo “ziloni”, kas atrodas šajā istabā. Es gribētu, lai visi tam vēlreiz pievērš uzmanību. Visa prese, kas raksta par šo procesu, visi cilvēki vērsa uzmanību uz to, ka šīs lietas būtība ir iesēdināt mani saistībā ar lietu, kurā iepriekš es tiku atzīts par nevainīgu. Un par lietu, kas tika atzīta par safabricētu. 

Tas nav mans viedoklis, jo, ja mēs atvērsim jebkuru krimināltiesību mācību grāmatu - es ceru, jūsu godība, ka jūs to pāris reizes savā dzīvē esat darījusi -, mēs ieraudzīsim, ka ECT [Eiropas Cilvēktiesību tiesa] ir daļa no Krievijas tiesu sistēmas, ņemot vērā arī apstākli, ka Krievija ir Eiropas Padomes dalībvalsts. Ir lēmumi, kas ir saistoši. Es, izejot visas nepieciešamās tiesas procesa stadijas, vērsos Eiropas tiesā. Eiropas tiesa pieņēma lēmumu, kurā melns uz balta rakstīts, ka pat nozieguma sastāva nav. 

Lieta, kuras dēļ es atrodos šeit, šajā jocīgajā krātiņā, ir pilnībā safabricēta. Papildus tam, Krievijas Federācija vispār to arī ir atzinusi. Jo man taču šajā lietā izmaksāja kompensāciju, tādējādi atzīstot ECT lēmumu. Neskatoties uz to, mans brālis trīsarpus gadus pavadīja cietumā lietā, kas - vēlreiz atkārtoju - ir safabricēta. Bija atbilstošs tiesas lēmums, kas ir saistošs šeit, Krievijas teritorijā. Es tajā lietā sēdēju mājas arestā. Kad man noteiktais pārbaudes laiks tuvojās beigām, mani nedēļu pirms tam aizturēja, atveda pie jums uz Simonovskas [rajona] tiesu un bez aizstāvjiem, piešķirot kaut kādu advokātu pēc norīkojuma, vēl uz gadu pagarināja šo termiņu. 

Nedaudz matemātikas: 2014.gadā mani notiesāja, iedeva 3,5 gadus [nosacīti], iedeva pārbaudes laiku, bet tagad ir 2021.gads, tomēr mani joprojām turpina tiesāt šajā lietā. Mani jau taču atzina par nevainīgu un nozieguma sastāva šajā lietā nav, bet vienalga – ar maniaka neatlaidību mūsu valsts pieprasa manu iesēdināšanu saistībā ar šo lietu. 

Kāpēc tieši šajā lietā? Lai nu kas, bet pret mani ierosinātu krimināllietu nudien netrūkst, vai ne? Vēl vienu pavisam nesen ierosināja. Neskatoties uz to, kādam ļoti gribas, ļoti sagribējās, lai es mūsu valstī nespertu nevienu soli, atgriezies tajā kā brīvs cilvēks. Jau no robežas šķērsošanas brīža es kļuvu par arestantu. Un mēs zinām, kuram. Mēs zinām, kāpēc tas notika. 

Iemesls visam šim - kāda bunkurā dzīvojoša cilvēka bailes un naids. Tāpēc, ka es viņu nāvīgi aizvainoju, jo vienkārši izdzīvoju, pēc tam, kad mani mēģināja noindēt pēc viņa pavēles. 

Prokurore pieprasa, lai Navaļnijam tiktu izteikts aizrādījums.  

Navaļnijs: Man nav vajadzīgs jūsu aizrādījums! Jūsu godība, vēlreiz: man tagad šī te prokurore traucēs izteikt savu attieksmi pret visu notiekošo? 

Tiesnese: Jebkādas citas krimināllietas šajā procesā netiek izskatītas. Tiek izskatīts jautājums par nosacītā cietumsoda atcelšanu. 

Advokāti pieprasa izteikt aizrādījumu prokurorei, kas pārtrauca Navaļniju. 

Tiesnese: Es jūs lūdzu, runāsim par lietu. 

Navaļnijs: Es runāju par lietu. Tas ir mans viedoklis, un savu viedokli par lietu es izsaku pilnīgā saskaņā ar likumu. Tas, ka apsūdzības pārstāve cenšas mani pārtraukt, aizvērt man muti, arī lieliski raksturo visu šeit notiekošo. Jo tam, ko es saku, ir tieša saistība ar šeit notiekošo. 

Tā, lūk. Turpināšu. Es izraisīju nāvējošu aizvainojumu ar to, ka izdzīvoju. Pateicoties labiem cilvēkiem - pilotiem un ārstiem.

Pēc tam es viņu vēl spēcīgāk aizvainoju – ar to, ka izdzīvojis es nenoslēpos, dzīvojot kaut kur apsargāts, kādā mazākā bunkurā, ko es varētu atļauties.

Pēc tam vispār notika briesmu lietas. Es ne tikai izdzīvoju, es ne tikai nenoslēpos un nenobijos, bet piedalījos izmeklēšanā par savu indēšanu. Mēs parādījām un pierādījām, ka tieši Putins, izmantojot FDD [Krievijas Federālo drošības dienestu], īstenoja šo slepkavības mēģinājumu. Un es tāds neesmu vienīgais. Tagad to zina, un vēl daudz ko uzzinās.

Tas viss mazo, zaglīgo cilvēciņu viņa bunkurā padara galīgi traku.

Tieši šis fakts, ka viss nāca gaismā, saprotat? 

Nav nekādu reitingu. Nav nekāda milzīga atbalsta. Nekā no tā nav. Jo noskaidrojās, ka, lai savaldītu politisko oponentu, kuram nav nedz televīzijas, nedz politiskās partijas, vajag viņu vienkārši mēģināt nogalināt ar ķīmisko ieroci. Protams, ka viņš no visa šī jūk prātā. Jo visi pārliecinājās, ka viņš ir vienkārši ierēdnītis, kuru nejauši iecēla prezidenta amatā. Kurš nekad nav piedalījies nedz debatēs, nedz [godīgās] vēlēšanās. Tas ir viņa vienīgais cīņas paņēmiens - mēģināt nogalināt cilvēkus. Lai cik arī viņš sevi iztēlotu kā diženu ģeopolitiķi, kaut kādu varenu pasaules līderi, viņa galvenais aizvainojums attiecībā uz mani ir tas, ka viņš vēsturē ieies tieši kā indētājs.

Zināt, bija Aleksandrs Atbrīvotājs. Vai Jaroslavs Gudrais.

Bet mums būs Vladimirs Apakšbikšu indētājs. Tieši tā viņš ieies vēsturē.  

Jūsu godība, tam visam ir tieša saistība... Es šeit stāvu, mani apsargā policija, Nacionālā gvarde arī ir ieradusies, puse Maskavas ir aplenkta tieši tāpēc, ka mazais cilvēciņš bunkurā jūk prātā. Tāpēc, ka mēs parādījām un pierādījām, ka viņš nevis ar ģeopolitiku nodarbojas, bet vada sanāksmes, kurās tiek lemts, kuram no politiķiem-oponentiem nozagt apakšbikses, sasmērēt tās ar ķīmisko ieroci, un pavēlēts cilvēku nogalināt.

Šajā procesā pat galvenais nav tas, ar ko tas beigsies man. Iesēdinās vai neiesēdinās. Mani iesēdināt vispār jau nav sarežģīti - šajā vai citā lietā. Galvenais, kāpēc tas notiek, ir iebiedēt milzīgu skaitu cilvēku. Tas tā arī darbojas: iesēdina vienu, lai nobiedētu miljonus. Mums 20 miljoni cilvēku dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Mums desmitiem miljonu dzīvo bez jebkādām perspektīvām. Maskavā vēl dzīve puslīdz normāla, bet aizbrauciet simts kilometrus tālāk – tur ir pilnīgs krahs. Visa valsts dzīvo šajā krahā, bez jebkādām cerībām. Saņem [algā] 20 000 rubļu (220 eiro). Un viņi visi klusē, jo viņus apklusina ar tieši šādiem procesiem. Iesēdināsim, lūk, šo, lai iebiedētu miljonus. Kāds izgāja ielās - iesēdinās vēl piecus cilvēkus, lai iebiedētu vēl 15 miljonus.

Galvenais, ko es gribu pateikt, ka šis process, es ļoti ceru, nekalpos kā signāls cilvēkiem, ka viņam tagad jābaidās vairāk. Jo tā nav spēka demonstrēšana - Nacionālā gvarde un viss šis. Tā ir vājuma izrādīšana. Vienkārša vājuma. Simtiem tūkstošu un miljonus nevar iesēdināt. Es ļoti ceru, ka cilvēki to apzināsies arvien vairāk un vairāk. Un, kad viņi apzināsies, - tajā brīdī šis viss sagrūs. Jūs neiesēdināsiet visu valsti. 

Cilvēkiem ir atņemta nākotne, viņi dzīvo zem nabadzības sliekšņa, dzīvo bagātā valstī un neko neiegūst no nacionālajām bagātībām. Mēs augam tikai pēc miljardieru skaita, bet viss pārējais krīt, saprotat? Es sēžu savā kamerā un dzirdu reportāžas par to, kā sadārdzinās eļļa un makaroni. 2021.gads! Valsts ir naftas un gāzes eksportētāja, bet visi runā par to, ka makaroni palikuši dārgāki. Jūs šiem cilvēkiem esat atņēmuši perspektīvas, un šos cilvēkus jūs arī mēģināt iebiedēt. Es aicinu ikvienu nebaidīties. 

Tiesnese: Jūs neko nepateicāt par lietu. 

Navaļnijs: Jūsu godība, jūs sakāt, ka es neko par lietu nepateicu, bet viss šis ir par lietu. Viss, ko es saku, ir mana attieksme pret lietu, ko jūs te esat sarīkojuši. Mēdz būt tā, ka nelikumība un visatļautība ir politiskās sistēmas būtība. Tas ir briesmīgi. Bet mēdz būt vēl briesmīgāk - kad nelikumība un patvaļa ietērpjas prokurora mundierī vai tiesneša mantijā. Šādā gadījumā katra cilvēka pienākums ir nepakļauties likumiem, ko iemieso šīs mantijas. Aiz jums un jūsos - tā arī ir visatļautība un nelikumība. Katra cilvēka pienākums ir nepakļauties, nepakļauties tādiem likumiem. 

Tiesnese: Mums te nav nekāds mītiņš. 

Navaļnijs: Jums nav mītiņš, jums ir mana uzstāšanās. Jūsu godība, neuztraucieties. Viss būs ļoti labi. Jūs mani nepārtrauciet, runāsim pēc kārtas. Es izsaku savu viedokli. Man ir radies viedoklis par šo lietu, un es jums šo viedokli paužu. Cita viedokļa man nav, tāpēc, esiet tik laipna, uzklausiet mani. 

Vēlreiz gribu pateikt, ka tad, kad netaisnība un visatļautība ietērpjas jūsu mundieros un uzdodas par likumu, katra godīga cilvēka pienākums ir nepakļauties un cīnīties ar jums no visa spēka. Es arī cīnos, kā varu, un turpināšu to darīt, neskatoties uz to, ka šobrīd mani pilnībā kontrolē cilvēki, kuri dievina visu nosmērēt ar ķīmiskajiem ieročiem.

Mana dzīvība laikam nav ne plika graša vērta, tomēr, pat stāvot šeit, es saku, ka turpināšu ar jums cīnīties.

Un es aicinu visus pārējos nebaidīties un darīt visu iespējamo, lai triumfētu likums, nevis cilvēki mundieros un mantijās. Es sveicinu visus tos, kas nebaidās un cīnās, - visus godīgos cilvēkus.

Es sveicinu un pateicos FBK [Navaļnija dibinātā Korupcijas apkarošanas fonda] darbiniekiem, kuri šobrīd izcieš arestu. Sveicinu visus pārējos visā valstī, kuri nebaidās un iet ielās, jo viņiem ir tieši tādas pašas tiesības kā jums. Mūsu valsts viņiem pieder tikpat lielā mērā kā jums un visiem pārējiem. Mēs esam tādi paši pilsoņi, un mēs pieprasām normālu, taisnīgu tiesu, normālu attieksmi pret mums, dalību vēlēšanās, dalību nacionālo bagātību sadalē. Jā, mēs to visu pieprasām.

Es gribu pateikt, ka Krievijā ir ļoti daudz labu lietu, bet

vislabākā lieta ir tie cilvēki, kuri nebaidās, kuri nenolaiž acis un neskatās uz kurpju purngaliem, un kuri nekad neatdos mūsu valsti pērkamu ierēdņu čupiņai, kas nolēmusi apmainīt mūsu dzimteni pret savām pilīm, vīnogulājiem un akvadiskotēkām.      

Tiesnese mēģina Navaļniju pārtraukt. 

Navaļnijs: Es jau beidzu. Mans viedoklis ir tāds, ka es pieprasu nekavējoties atbrīvot gan sevi, gan citus arestētos. Es neatzīstu jūsu lietu, tā ir pilnībā melīga, tā neatbilst likumam, un pieprasu nekavējoties mani atbrīvot.