Lietuvas pilsonis, iespējams, nelegāli izcērt simtgadīgus kokus Papes dabas parkā (9)

Atbilstoši likumdošanai to drīkst darīt sanitārās cirtes nepieciešamībai, un arī Valsts meža dienests šādu apliecinājumu esot izsniedzis, taču vietējie iedzīvotāji uzskata, ka dabā tas izskatās pēc kailcirtes.

Lai arī fakts konstatēts pirms mēneša, šobrīd joprojām tiek apzināts izcirstās teritorijas apjoms, kā arī vai lietuvieša darbības ir veiktas atbilstoši minētajai atļaujai.

Meža īpašnieks Jūliuss Grigs interviju “TV Kurzemei” atteicās sniegt, taču norādīja, ka visas atļaujas viņam ar atbilstošajām instancēm esot sakārtotas. Viņš stāsta, ka šī pirms kāda laika iegādātā zeme ilgi bija pamesta un atstāta novārtā. Grigs vēlējies tur veikt sanitāro cirti, lai sakārtotu vidi, nevis veidotu ceļu uz jūru. Izzāģēti koki, kurus, viņaprāt, sabojājuši zem mizas dzīvojoši kaitēkļi.

Par koku ciršanu vietējie iedzīvotāji informēja Rucavas novada pašvaldību, kas pēc savām pārbaudēm pagājušajā mēnesī konstatēja pārkāpumus. Nekavējoties tika ziņots arī Dabas aizsardzības pārvaldei un Valsts meža dienestam.

Rucavas novada domes izpilddirektors Edgars Bertrams uzsvēra, ka

koku ciršana notikusi arī ārpus meža zemes, līdz ar to ir skartas arī pašvaldības intereses. Meža ciršanas atļauja nav dota,

tāpēc par notikušo tiks ierosināta administratīvā atbildība.

Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģiona administrācijas vadītāja Dace Sāmīte skaidroja: “Daļa no īpašuma atrodas Dabas parka “Pape” lieguma zonā, daļa – neitrālajā zonā. Tas, ko mēs konstatējām, ka, veicot koku ciršanu, ir veikta koku atzarošana mežaudzē, kas ir pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem. Par šo gadījumu esam ierosinājuši administratīvā pārkāpuma procesu.”

Šobrīd iestādes soda apmēru vēl nevar nosaukt, jo joprojām tiek veikta kaitējuma apmēra apzināšana. Arī Valsts meža dienests telefonsarunā norāda, ka veicis dažādas pārbaudes konkrētajā teritorijā un konstatējis, ka koki cirsti arī ārpus saskaņotās sanitārās cirtes.

Dati par kaitējumu vēl tiek apkopoti, un, visticamāk, par šo rīcību tiks nosūtīts ziņojums Valsts policijai.

Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis norāda, ka

šāds gadījums Latvijā ir retums un liecina gan par paviršību Valsts meža dienesta atļaujas izsniegšanas procesā, gan par paša meža īpašnieka kļūdām.

“Biežāk gadījumi, kas notiek Latvijā aizsargājamajās zonās un ārpus tām, ir vienkārši koku ciršana bez atļaujām. Tad paralēli notiek nejaušības, kad meža īpašnieks, cērtot kokus savā teritorijā, nejauši nocērt kokus blakus īpašumiem.” Tāpat diezgan bieži nākas saskarties ar pārāk intensīvu koku ciršanu aizsargājamajās teritorijās.

Rozītis uzskata, ka no šādām problēmām varētu izvairīties, ja meža īpašniekus ar īpašām programmām vairāk informētu par to, ko viņi drīkst un nedrīkst darīt. Tas esot īpaši svarīgi, jo Latvijā aizsargājamo dabas zonu īpatsvars esot viens no zemākajiem Eiropā – aptuveni 15% no visas valsts teritorijas.