Dombrovskis: Vakcīnu pieejamība un ātra ES reakcija uz krīzi rada labu pamatu ekonomikas atlabšanai (2)

Prognozējot Latvijas ekonomisko situāciju, Dombrovskis norādīja, ka, turpinoties ierobežojošajiem pasākumiem, šī gada pirmajā pusē ekonomikas atkopšanās joprojām būs lēna. Tomēr, ja valstī uzsāktā vakcinācijas kampaņa noritēs atbilstoši plānam, ekonomikas atlabšanas process ievērojami paātrināsies gada otrajā pusē.

Pēc Dombrovska sacītā, kopumā Latvijas ekonomikas kritums pērn bija lēnāks, nekā vidēji ES, tomēr straujāks, kā pārējās Baltijas valstīs. Tas, iespējams, ir saistīts ar mazāk dāsniem atbalsta pasākumiem un ekonomikas struktūras ietekmi. Piemēram, aviācijas nozares īpatsvars pārējo Baltijas valstu ekonomikās ir mazāks. "Pozitīvi ir tas, ka šogad Latvijas ekonomikai tiek prognozēta straujākā izaugsme starp Baltijas valstīm," uzsvēra Dombrovskis.

Viņš atzīmēja, ka kopumā ES atbilde uz Covid-19 krīzi bija ātra un apņēmīga, vērtēja Dombrovskis. Pagājušajā gadā Eiropas institūcijām un dalībvalstīm izdevās vienoties par vēl nebijuša apjoma stimula paketes pieņemšanu. Koronavīrusa Globālās reaģēšanas (Coronavirus Global Response) iniciatīvai ES ir novirzījusi vienu miljardu eiro. No šīs summas vismaz 350 miljoni ir paredzēti vakcīnas izstrādes atbalstam.

Runājot par vakcināciju, Dombrovskis norādīja, ka EK Iepriekšēju pirkuma līgumu (APA) veidā ir nodrošinājusi sešu daudzsološāko vakcīnu iepirkumu, ieskaitot vakcīnas no uzņēmumiem "BioNTech-Pfizer", "Moderna", "AstraZeneca", "Sanofi-GSK", "Janssen Pharmaceutica NV" un "CureVac". Šim mērķim tika veikts priekšfinansējums 2,9 miljardu eiro apmērā. Kopumā ES saviem iedzīvotājiem un kaimiņvalstīm ir apņēmusies nodrošināt 2,3 miljardus vakcīnu devu.

"Šobrīd svarīgākais ir atbalstīt uzņēmumus un saglabāt darbavietas. Jo labāk nosargāsim Eiropas ekonomikas kapacitāti, jo ātrāk ekonomika varēs atkopties pēc pandēmijas," uzskata Dombrovskis.

Pēc Dombrovska stāstītā, pērn aprīlī tika panākta vienošanās par atbalsta paketi 540 miljardu eiro apmērā darba ņēmējiem un darbavietu saglabāšanai, uzņēmumiem un dalībvalstīm. Latvija no Eiropas pagaidu atbalsta instrumenta bezdarba risku mazināšanai jeb SURE, kas dalībvalstīm sniedz atbalstu darbavietu un strādājošo ienākumu saglabāšanā, jau ir saņēmusi 192 miljonus eiro dīkstāves pabalstu finansēšanai.

No nākamā ES Daudzgadu budžeta 2021.-2027.gadam un "NextGenerationEU" Latvija saņems kopumā 10,5 miljardus eiro grantos un vēl 2,5 miljardi eiro būs pieejami aizdevumu formā. Tas veido aptuveni trešdaļu no valsts ikgadējā IKP, kas ierindo Latviju starp lielākajiem ieguvējiem no Eiropas ekonomikas atveseļošanas paketes. No ES Daudzgadu budžeta, neskaitot "NextGenerationEU", Latvijai tuvākajos septiņos gados būs pieejami vairāk nekā astoņi miljardi eiro. Tas ietver piešķīrumus no strukturālajiem un kohēzijas fondiem, kopējās lauksaimniecības politikas un daļu no Taisnīgas pārejas fonda. Viņš atzīmēja, ka Latvijai ir trešā augstākā atbalsta intensitāte ES dalībvalstu starpā.

Savukārt no "NextGenerationEU", galvenokārt Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros, grantu veidā Latvijai būs pieejami divi miljardi eiro.

"Paredzams, ka pakāpeniski atceļot ar pandēmiju saistītos ierobežojumus, Latvija jau šogad atgriezīsies pie ekonomiskās izaugsmes. Tomēr ar to vien nepietiks, lai kompensētu pandēmijas radītos zaudējumus valsts ekonomikai. Latvijai ir svarīgi pilnībā izmantot Eiropas ekonomikas Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstu, lai stiprinātu izaugsmi, vienlaikus īstenojot ekonomikas zaļo un digitālo transformāciju," uzskata Dombrovskis.

Ikgadējā LU starptautiskā zinātniskā konference ir kļuvusi par neatņemamu zinātniskās dzīves sastāvdaļu, kas nes līdzi gandrīz gadsimtu ilgas tradīcijas. Šogad konference Latvijas Universitātē norisinās jau 79. reizi.