Taisnīgums vai piemiņa? Maidana gadadienā īsti nav ne viena, nedz otra (15)

2014.gada 20.februāris bija pēdējā un nāvējošākā diena mēnešiem ilgušajā Maidana kustībā, kuras rezultātā tika gāzts prokremliskais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs, uz kuru gulstas liela daļa atbildības par to, ka viņa pakļautībā esošās drošības struktūras atklāja uguni uz protestētājiem.

Centieni godāt bojāgājušo un viņu kustības piemiņu ar memoriālu un muzeju ir apstājušies, atspoguļojot Ukrainas grūtības ar Maidana vēstures lappuses pāršķiršanu. 

“Mums nepieciešamas atbildes par to, kas notika - kurš deva pavēles, kurš šāva uz cilvēkiem, un kāpēc tas vispār notika,” norāda Serhijs Horbatjuks - bijušais prokurors, kura vadībā tika veikta izmeklēšana par noziegumiem pret Maidana protestu dalībniekiem un kurš 2019.gadā pieprasīja Kijevas tiesai apturēt memoriāla veidošanu Kijevā. 

Lieta nav slēgta 

Ukrainas varas iestādes apsūdzības vardarbībā pret Maidana dalībniekiem izvirzījušas kopumā vairāk nekā 200 cilvēkiem, pagājušajā gadā informēja Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova. Savukārt gāztais prezidents Janukovičs, kurš aizbēga uz Krieviju, 2019.gadā aizmuguriski tika notiesāts par valsts nodevību. 

Visas Ukrainas valdības, kas bijušas pie varas pēcmaidana periodā, tikušas kritizētas par vilcināšanos noskaidrot patiesību, savukārt Kremlis un tā atbalstītāji Ukrainā joprojām aktīvi strādā, lai diskreditētu Maidana kustības mantojumu.

Janukovičs pameta Ukrainu 2014.gada februāra beigās, kad galvaspilsētu Kijevu bija pārņēmuši valdības pretinieku protesti. Protestus izraisīja Janukoviča lēmums atteikties no asociācijas līguma ar Eiropas Savienību. Pēc Janukoviča aizbēgšanas Maskava okupēja Krimu, bet Ukrainas austrumos izcēlās karš ar Maskavas atbalstītajiem kaujiniekiem un Krievijas iesūtītajiem diversantiem. 

Protesti, kas turpinājās aptuveni trīs mēnešus, apvienoja sašķeltās politiskās nometnes pret valstī plaši izplatīto korupciju un Janukoviča atklāto flirtēšanu ar Krieviju. 

Pētnieki rūpīgi centušies rekonstruēt Maidana asiņaino dienu notikumus, izveidojot karti, kur atzīmētas vietas, kurās no Ukrainas policijas īpašo uzdevumu vienības “Berkut” kaujinieku raidītām lodēm dzīvību zaudēja protestētāji.    

Vairāk nekā 20 tiesībsargājošo institūciju virsnieki no tiesāšanas par viņu lomu protestētāju nogalināšanā izvairījās, aizbēgot uz Krievijas okupēto Krimu, separātistu kontrolētajām teritorijām Austrumukrainā vai Krieviju, pieci no šo notikumu dalībniekiem, kas palika Kijevā, 2015.gadā stājās tiesas priekšā.

Šie cilvēki - Serhijs Tamtura, Oleksandrs Marinčenko, Pavlo Abroskins, Serhijs Zinčenko un Oļehs Janiševskis - beigās tika atbrīvoti, Ukrainai veicot gūstekņu apmaiņu ar Krievijas atbalstītajiem Austrumukrainas kaujiniekiem. 

Lai arī divi no viņiem vēlāk atgriezās Ukrainā, Abroskins, Zinčenko un Janiševskis joprojām nav notiesāti, izraisot politisku saspīlējumu un mazinot cerības uz drīzu Maidana asinsizliešanas lietas atrisinājumu.

Maidana lietas prasītāju pārstāve Jevheņija Zakrevska notikušajā vaino Ukrainas valdību, it īpaši pašreizējo prezidentu Volodimiru Zelenski par viņa nespēju nodrošināt “Berkut” kaujinieku notiesāšanu un vājuma izrādīšanu Krievijas priekšā.  

“Tas bija briesmīgs apvainojums taisnīgai tiesai,” uzskata Zakrevska. 

Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka Ukrainas likumi nav pietiekami skaidri attiecībā uz cilvēku aizmugurisku tiesāšanu. Ir cerības, ka Tamtura un Marinčenko liktenis šogad tiks izlemts tiesā, tomēr lietas virzība attiecībā uz pārējiem trim joprojām ir “iesaldēta”. 

“Nedz prezidents, kam ir vairākums parlamentā, nedz prezidentu atbalstošie deputāti nav iesnieguši likumprojektu, kas šo problēmu risinātu,” piebilst Zakrevska.

Nekad neaizmirst? 

Zakrevska uzskata, ka ir svarīgi, lai šīs lietas iztiesāšana tiktu pabeigta, lai tādējādi arī palīdzētu nodrošināt, ka līdzīgi notikumi neatkārtojas. Šā iemesla dēļ viņa un viņas klienti mudināja Horbatjuku pieprasīt tiesas rīkojumu apturēt memoriāla būvdarbus Institūta ielā.

Advokāte norāda, ka attiecīgajai teritorijai būtu jāpaliek neskartai, vismaz līdz brīdim, kad stājas spēkā pirmās instances tiesas lēmums attiecībā uz “Berkut” kaujiniekiem, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams veikt papildu ballistiskās ekspertīzes, lai noskaidrotu visu patiesību un nepieļautu Maidana vēstures pārrakstīšanu. 

Zakrevska arī uzsver, ka ir jauna informācija un fotopierādījumi, kā arī jaunas klāt bijušo cilvēku liecības, kuras vēl būtu jāpārbauda arī notikuma vietā.

Savukārt memoriāla kompleksa direktors Ihors Pošivailo pauž viedokli, ka šobrīd tiekot likti šķēršļi memoriālam un muzejam, kas stāstīšot visu patiesību par Maidana kustību. 

Pošivailo uzsver, ka projekta autori tika izraudzīti atklātā konkursā un projekta īstenošanai jau bija atvēlēts finansējums. Tomēr nekādu konkrētu termiņu projekta pabeigšanai Ukrainas amatpersonas nav noteikušas, ko Pošivailo dēvē par komisku situāciju. 

Saistībā ar projekta īstenošanu nepatikšanās gan iekūlies arī pats Pošivailo - 2020.gada novembrī policija pārmeklēja viņa biroju un mājokli saistībā ar aizdomām par celtniecībai paredzēto līdzekļu piesavināšanos. 

Sākotnēji tika plānots, ka Maidana piemiņas komplekss tiks atklāts 2019.gada sākumā. 

Bīstamie naratīvi 

Tajā pašā laikā šķelšanās sākusies pat tajos ukraiņos, kuri vienoti pieprasa taisnīgu Maidana noziegumu iztiesāšanu, tādējādi atspoguļojot Ukrainas vēsturiskās atmiņas politiski uzlādēto dabu. 

Advokāts Vitālijs Titihs, kurš pārstāv vairāku Maidanā nogalināto protestētāju ģimenes, pauž viedokli, ka papildu izmeklēšana klātienē Institūta ielā nav nepieciešama, jo izmeklētāji jau iepriekš esot ieguvuši visus pierādījumus.

Viņš uzskata, ka kavēšanās ar memoriāla būvniecību ir izdevīga tikai prokrieviskajam naratīvam, ka situāciju Kijevā kontrolējot galēji labējie radikāļi, kas iepriekš protestējuši pret memoriāla būvniecību. 

Titihs norāda, ka daudz lietderīgāk ir objektīvi noteikt Maidana kustības kontekstu un mantojumu, ko protestētāju noslepkavošana atstās nākamajām paaudzēm. 

“Precīza saprašana, kas tieši bija Maidans, no sākuma līdz beigām, ir izeja no situācijas, kurā mūs visus iegrūda [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins,” norāda Titihs.