Cilvēki ar smagiem psihiskās veselības traucējumiem - Covid-19 riska grupa, ko daudzviet ignorē

FOTO: Shutterstock. Kolāža: TVNET

Izolācija, dīkstāve un bailes par savu un tuvinieku veselību - šīs ir pandēmijas "blaknes", kas negatīvi atsaucas uz garīgo, ne vien fizisko veselību. Ko par to stāsta dati?

Kā pandēmija ietekmē emocionālo veselību?

Lai apturētu slimības izplatību, tika ieviesti dažādi ierobežojoši pasākumi, kas pēkšņi mainīja cilvēku ikdienu un socializēšanās paradumus. Ierobežojumu dēļ vairākos sektoros samazinājās vai teju pilnībā apstājās ekonomiskā aktivitāte, kas atstāja sekas uz nodarbinātību. "Eurostat" dati liecina, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs darbinieku ieņēmumi samazinājās par vidēji 5%, taču vērojamas lielas atšķirības valstu vidū, kā arī samazinājās dīkstāvē esošo darbinieku un nostrādāto stundu skaits. Dažviet vecākiem uz noteiktu laiku pieauga pienākumu nasta, piemēram, kad skolēniem mācības notika attālināti. Turklāt brīdinājumi par slimību ir visuresoši - veikalos ir atgādinājumi par roku mazgāšanu un distances ievērošanu, jāvairās no rokasspiedieniem un gados vecāku tuvinieku apciemošanas.

2020.gada nogalē akadēmiskajā žurnālā "PLOS One" tika publicēts Eiropas zinātnieku pētījums, kas balstījās uz internetā veiktu aptauju un kurā apmēram 12% respondentu bija no Latvijas. "Pirmā viļņa" laikā vairums cilvēku atzina, ka viņu stresa līmenis ir vismaz viduvējs, trešdaļa cīnījās ar garlaicību un 50% uzskatīja, ka nevērtīgi iztērējuši daudz laika. 

Apmēram 10% respondentu emocionālā veselība periodā no pērnā aprīļa līdz jūnijam bija vērtējama kā slikta, jo tiem bija konsekventi stresa un depresijas simptomi. Aptuveni 50% emocionālā veselība bija viduvēja. Savukārt atlikušajiem 40% respondentu emocionālā veselība bija labā līmenī. Pētnieki atzīmē, ka rezultāti kopumā ir pozitīvāki nekā citos iepriekš veiktajos pētījumos par mazāka mēroga reģionālajām karantīnām vai kuros pētītas noteiktas sabiedrības grupas, piemēram, mediķi. Zinātnieki kā iespējamo skaidrojumu min to, ka Covid-19 gadījumā pandēmija un ierobežojumi skar gandrīz visu pasauli, radot sajūtu, ka līdzīgas problēmas ir visur.

Pētnieki norāda uz trim būtiskiem psiholoģisko veselību ietekmējošiem faktoriem - līdzcilvēku atbalstu, izglītības līmeni un psiholoģisko reakciju elastīguma līmeni. Vissliktākie emocionālās veselības rādītāji bija saistīti ar finansiālās situācijas pasliktināšanos un nespēju atļauties pamatlietas. 

Tikmēr ASV Tautas skaitīšanas birojs ziņojis, ka 42% pilngadīgo amerikāņu decembrī izjuta trauksmes vai depresijas simptomus. Salīdzinājumam - 2019.gada pirmajā pusē šis rādītājs bija 11%. Lielbritānijā 2020.gada jūnijā depresijas simptomi bija 19% pieaugušo, kamēr pirms pandēmijas rādītājs bija 10%.

Zinātniskais žurnāls "Nature" norāda, ka psiholoģiskajam stresam jauni cilvēki pakļauti vairāk par gados vecākiem cilvēkiem, iespējams, zaudēto socializēšanās iespēju dēļ. Statistikas dati liecina, ka jaunas sievietes stresam ir pakļautas vairāk nekā jauni vīrieši, bet

īpaši augsts risks ir mazu bērnu vecākiem un cilvēkiem, kam iepriekš diagnosticētas psiholoģiskas problēmas.

4

Nīderlandē veiktā pētījumā par Covid-19 krīzes ietekmi uz cilvēkiem ar diagnosticētu depresiju, trauksmi un obsesīvi kompulsīvajiem traucējumiem tika secināts, ka šiem cilvēkiem ir izteikta depresija, trauksme, bažas un vientulības sajūta. Taču, ņemot vērā, ka šādus simptomus viņi izjūt pastāvīgi, to pasliktināšanās statistiski bija mazāka nekā starp cilvēkiem bez garīgās veselības traucējumiem. Tas gan nemaina faktu, ka cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir psiholoģiskās veselības ziņā neaizsargātākā grupa gan pandēmijas laikā, gan arī pirms tam.

Kā atbalstīt grūtībās nonākušos?

Oksfordas Universitātes izstrādātais "QCovid" algoritms, kas pēc dažādiem raksturlielumiem aprēķina hospitalizācijas vai nāves risku ar Covid-19, kā vienu no riska rādītājiem iekļauj smagus garīga rakstura traucējumus - psihotiskos traucējumus, bipolāri afektīvos traucējumus un vairākus depresijas paveidus. Arī Lielbritānijas valdības izveidotā vakcinācijas stratēģija izvirza cilvēkus, kam tādi diagnosticēti, kā vienu no prioritārajām grupām. 

Neskatoties uz to, Eiropas vakcinācijas plānos cilvēki ar garīgās veselības traucējumiem lielākoties tiek ignorēti.

4

Starp 20 Eiropas valstīm tika Lielbritānijā, Vācijā, Nīderlandē un Dānijā cilvēki ar smagiem garīgās veselības traucējumiem tiek uzskatīti par vienu no prioritārajām vakcinācijas grupām, liecina medicīnas žurnālā "The Lancet" publiskots pētījums. Pirmie dati gan liecina, ka pat Lielbritānijā, kur noris viena no aktīvākajām vakcinācijas kampaņām pasaulē, šīs grupas pārstāvju vakcinācijas temps atpaliek no citu riska grupu vakcinācijas ātruma. Latvija ir to valstu vidū, kurās ar augstāku prioritāti uz vakcināciju izvirzīti cilvēki ar hroniskām slimībām, kas potenciāli varētu ietvert arī smagus garīga rakstura traucējumus. Pie secinājuma, ka psihiatriska saslimšana ir Covid-19 riska faktors, nonāca arī ASV veikta pētījuma autori, turklāt tas tika konsatēts vienlīdz lielā mērā visās vecuma un dzimuma kategorijās un neatkarīgi no fizisko riska faktoru esamības.

"Nesenie pētījumi rāda, ka cilvēkiem ar psihiatrisku saslimšanu risks inficēties ar Covid-19 palielinās par 65%, kā arī cilvēkiem ar smagiem garīgās veselības traucējumiem nāves risks ir par 1,5 līdz divām reizēm lielāks," aģentūrai "Reuters" norāda beļģu zinātniece Līvija de Pikere. Viņa un pārējie pētījuma autori aicina ES izstrādāt visām dalībvalstīm saistošus standartus, lai šis apstāklis tiktu ņemts vērā vakcinācijas stratēģiju pielāgošanā.

Runājot par sabiedrību kopumā, Austrālijā veiktā pētījumā tika atrasta sakarība starp pandēmijas izraisītajiem darba un sociālās dzīves ierobežojumiem no vienas puses un depresijas un trauksmes simptomu palielināšanos no otras.

Ar finansiālo situāciju saistītais stress korelē ar emocionālās veselības stāvokļa pasliktināšanos.

4

Pētījumā norādīts, ka politiskajā līmenī jācenšas mazināt vīrusa izplatības ierobežojumu iespaidu uz profesionālo dzīvi, kā arī jāvairo ar garīgo veselību saistīto pakalpojumu pieejamība. Tas lielā mērā sakrīt ar Austrālijas piekopto Covid-19 apkarošanas politiku - tiekties uz pilnīgu vīrusa izskaušanu, jaunu inficēšanās gadījumu dēļ izsludinot stingru un neilgu reģionālu karantīnu, bet pārējā laikā saglabājot relatīvi maigus ierobežojumus.

Tomēr apskatītajos pētījumos norādīts uz apstākli, ka datus par emocionālo veselību Covid-19 pandēmijas laikā ir samērā grūti interpretēt un spriest par cēloņsakarībām, jo iepriekš ievāktie dati pilnībā nesakrīt ar to, kādus datus zinātnieki apskata šobrīd. Tāpēc tos ne vienmēr var pilnīgi korekti salīdzināt.

Uz augšu
Back