Raidieraksts tapis decembrī, pirms tika ieviesta prasība par obligātu sejas masku lietošanu studijā
Finanšu izlūkošanas dienesta saņemtajos ziņojumos par aizdomīgiem darījumiem 20% gadījumos ir informācija par jauniešiem vecumā no 14 līdz 30 gadiem. 2020. gadā par 116 minētā vecuma jauniešu darbībām ir ierosināts kriminālprocess par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, savukārt par 50 jauniešu darbībām ir ierosināti kriminālprocesi par ziņu nesniegšanu par līdzekļu piederību. Tie ir tikai daži skaitļi, kas raksturo to, ka finanšu noziegumos iesaistās vai tiek iesaistīta arī jaunā paaudze.
Kā stāsta Toms Platacis, finanšu noziegumu riski nereti nav vienkārši saskatāmi, bet tas nenozīmē, ka riski nepastāv. Visbiežāk jauniešus mēdz ievilināt vieglas peļņas slazdos, izmantojot gan vienkāršas e-pastu krāpšanas jeb pikšķerēšanas (phishing), gan aicinot ieguldīt līdzekļus un rezultātā saņemt lielu peļņu, gan arī izmantojot jaunās finanšu tehnoloģijas, tai skaitā virtuālās valūtas.
Arī Rojs Puķe stāsta, ka saņemt e-pastu ar it kā vilinošu piedāvājumu par miljoniem dolāru vērtu dāvinājumu var jebkurš, kurš lieto internetu. Turklāt šāda veida e-pasti ir sagatavoti tā, lai jaunais cilvēks bez pieredzes uzķertos un iekristu krāpnieku tīklos. “Šodien man šķiet absurdi noticēt tādiem stāstiem, bet tas ir reāli un pilnībā iespējams,” saka Rojs Puķe.
“Slepenā formula, kā izvairīties no šāda veida krāpšanas mēģinājumiem, ir salīdzinoši vienkārša - saprast, ka neviens svešinieks nekad neko nedāvinās tāpat vien. Ja tomēr ir cerība, ka tā notiks, pirms prasītās informācijas nodošanas svešiniekam ieteicams aprunāties ar kādu pieredzes bagātāku personu,” saka Toms Platacis. Finanšu izlūkošanas dienesta ieskatā ir ļoti svarīgi arī nošķirt “uzķeršanos” uz pikšķerēšanas piedāvājumiem no apzinātas iesaistīšanās finanšu noziegumā. Piemēram, apzināta sava bankas konta uzticēšana draugam vai paziņam ir ierindojama starp apzinātu iesaistīšanos noziedzīgā nodarījumā, kas var radīt tālejošākas sekas arī turpmāk dzīvē. Jauniešus visbiežāk iesaista vienkāršās shēmās – atvērt bankas kontu, tajā saņemto naudu pārskaitīt tālāk vai izņemt skaidrā un nodot tālāk, kā arī atvērtā bankas konta pieejas datus nodot trešajām personām. Šo shēmu izpildītājus dēvē par “naudas mūļiem”. Par “naudas mūli” (no angļu valodas – “money mule”) tiek uzskatīta persona, kas nezināšanas vai savas labticības dēļ trešajām personām piekrīt sniegt skaidras vai bezskaidras naudas starpnieka pakalpojumus, izmantojot savu bankas kontu un personas datus, tādējādi nodrošinot trešo personu noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un slēpjot noziedznieka identitāti.
Visizplatītākais veids, kā tiek uzrunāti potenciālie “naudas mūļi”, ir darba piedāvājumu publicēšana/nosūtīšana, kuros sola nopelnīt “vieglu naudu”, nereti tiek piedāvāts darbs, kurš veicams no mājām/attālināti, kā arī tiek meklēti “aģenti” vai “pārstāvji” ārzemju uzņēmumam. Šādi darba sludinājumi var būt ļoti atstrādāti un slīpēti, izstrādāts kvalitatīvs un pievilcīgs formulējums, lai e-pastam nebūtu surogātpasta pazīmju. Darba piedāvājumos norādītas saites uz viltus, bet profesionāli un kvalitatīvi izstrādātām tīmekļa vietnēm. Uzņēmums, kas tiek reklamēts, ir ar līdzīgu nosaukumu/zīmola dizainu eksistējošam, visticamāk, veiksmīgam uzņēmumam. Nereti šādi darba sludinājumi tiek ievietoti vietnēs, kas īpaši paredzētas darba meklētājiem, radot ticamības momentu.
Parasti noziedznieks “naudas mūli” izmantos īslaicīgi, dažu shēmu veikšanai. Pēc tam, kad “naudas mūlis” ir veicis savu lomu darījumā, noziedznieks parasti pilnībā izbeidz attiecības un nākamajai shēmai pieņem darbā citu personu. Sadarbība ar vienu “naudas mūli” parasti ir īslaicīga. Kļūstot par “naudas mūli”, pastāv augsts risks tapt pieķertam, kā rezultātā var būt nepieejami bankas konti, var tikt izvirzīta apsūdzība par dalību noziedzīgās darbībās, var iestāties arī atbildība par trešajām pusēm radītajiem zaudējumiem, kā arī, kas nav mazsvarīgi, personiskās informācijas neaizsargātība - noziedznieki bieži apkopo/ievāc personīgu informāciju no “naudas mūļiem” un, iespējams, šo informāciju var izmantot arī citiem ļaunprātīgiem mērķiem.
Rojs Puķe kā vienu no slazdiem, kuros iekrīt jaunieši, nosauc ātro aizdevumu pakalpojumus. “Neeksistē ātra nauda,” raidierakstā saka Rojs Puķe un aicina jauniešus to saprast un apzināties, ka, lai saņemtu naudu ir jāstrādā.
Raidierakstā “Zini naudas li(ī)kumus!” skaties arī par citiem riskiem, kādos var tikt iesaistīti jaunieši, un kāda ir vispareizākā rīcība, lai no tiem izvairītos.
Raidieraksts "Zini naudas li(ī)kumus!" tapis sadarbībā ar Finanšu izlūkošanas dienestu.
