Koalīciju pārstāvošās partijas šodien konceptuāli vienojušās par vienreizēja 200 eiro pabalsta izmaksu pensionāriem un personām ar invaliditāti, pēc Sadarbības sanāksmes sēdes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Kariņš skaidroja, ka šodien partiju pārstāvji vienojās turpināt vienreizējo pabalstu piešķiršanu. Valdība nesen jau lēma piešķirt 500 eiro vienreizēju pabalstu par katru apgādībā esošo bērnu, taču šodien koalīcija konceptuāli vienojās paplašināt pabalsta saņēmēju loku.
Premjers norādīja, ka Labklājības ministrija kopā ar sociālajiem partneriem izstrādāja šo piedāvājumu. Koalīcija to ir konceptuāli atbalstījusi.
Trešdien, 3.martā, par to diskutēs stratēģiskās vadības padomē, bet ceturtdien, 4.martā, to iecerēts izskatīt Ministru kabinetā. Pēc tam likumprojekts tiktu sūtīts izskatīšanai Saeimā.
Arī Saeimas deputāts Gatis Eglītis (JKP) pēc Sadarbības sanāksmes sēdes pauda gandarījumu, ka koalīcija vienojās par atbalstu šīm grupām, un, viņaprāt, tas "kārtējo reizi apliecina, ka koalīcija spēj vienoties par jautājumiem, kuros agrāk bijuši atšķirīgi viedokļi. "Ir skaidrs, ka krīzes situācijās nevajag skopoties, ja tā var teikt. Jādomā, kā palīdzēt visām sabiedrības grupām," teica Eglītis, piebilstot, ka ar šo atbalstu, viņaprāt, būs izdevies nosegt galvenās sabiedrības grupas, kam atbalsts ir nepieciešams.
Vienlaikus Nacionālās apvienības pārstāvis Imants Parādnieks atzīmēja, ka koalīcija ir atbalstījusi piedāvājumu ar lielāku fiskālo ietekmi, nekā sākotnēji bija cerēts. Tāpat viņš atklāja, ka sarunās iezīmējās lieta par ko koalīcijai nākotnē īpaši jāpiedomā, proti, par mērķētāku atbalstu atsevišķām grupām.
Vienreizējo 200 eiro pabalstu piešķirs visiem pensionāriem, nedalot pēc pensijas lieluma
Vienreizēju 200 eiro pabalstu nolemts piešķirt visiem pensionāriem, nedalot pēc pensijas lieluma, izriet no labklājības ministres Ramonas Petravičas (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) pirmdien paustā pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes.
Vienreizēju pabalstu paredzēts piešķirt pensionāriem, invaliditātes pensijas saņēmējiem, cilvēkiem, kuri saņem pabalstu par apgādnieka zaudējumu, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vai īpašas kopšanas pabalstu, par koalīcijā panākto vienošanos informēja Petraviča.
Pabalstu varētu sākt maksāt aprīlī, un to saņems Latvijā deklarētas personas. Kopā pabalstu izmaksai būs nepieciešami 112,5 miljoni eiro, skaidroja ministre.
Kā informēja Petravičas pārstāvis Jānis Zariņš, vienreizējo pabalstu saņems arī atlīdzības par darbspēju zaudējumu saņēmēji.
Vienreizējo pabalstu saņems arī īpašās kopšanas pabalsta saņēmēji par bērniem un pilngadīgām personām, kuriem tas piešķirts atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumam, tātad pabalsts tiks izmaksāts par tiem cilvēkiem, kuriem smago funkcionēšanas ierobežojumu dēļ nepieciešama "24/7 aprūpe".
Politiķe akcentēja, ka seniori ir viena no tām iedzīvotāju grupām, kas visvairāk ir pakļauta saslimšanas riskam ar Covid-19. Papildus tēriņi senioriem rodas, iegādājoties medikamentus, dezinfekcijas līdzekļus, maskas un imūnsistēmu stiprinošus līdzekļus, tāpat senioriem krīzes laikā ir ierobežotas saņemt palīdzību no bērniem un citiem tuviniekiem, kuru pašu ieņēmumi ir samazinājušies.
Kā pavēstīja Zariņš, pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) sniegtās informācijas, 2021.gada janvārī Latvijā dzīvojoši pensiju saņēmēji ir aptuveni 511 900, no kuriem vecuma pensiju saņēmēji ir aptuveni 431 300, invaliditātes pensijas saņēmēji apmēram 73 000, atlīdzību saņēmēji aptuveni 9800, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji aptuveni 21 800, bērna īpašas kopšanas pabalsta saņēmēji apmēram 2600 un pilngadīgas personas ar invaliditāti, kuras saņem īpašas kopšanas pabalstu, aptuveni 16 200.
Grozījumus par vienreizēju 200 eiro pabalstu minētajām iedzīvotāju grupām paredzēts veikt Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā.
Vienreizējā pabalsta izmaksai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem īpašās kopšanas pabalsta saņēmējiem tiks novirzīti 3,8 miljoni eiro, savukārt pensiju, atlīdzību un valsts sociālās nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem - 108,7 miljoni eiro.
Plānots, ka VSAA vienreizējo pabalstu visām likumprojektā noteiktajām mērķa grupām izmaksās 2021.gada aprīlī un piegādās to pabalsta saņēmēja norādītajā dzīvesvietā bez maksas vai pārskaitīs uz kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontu.
Ja persona vienlaikus saņem vairākus pabalstus vai pensijas, piemēram, apgādnieka zaudējuma pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vai vecuma pensiju un atlīdzību par darbspēju zaudējumu, personai piešķirs vienu vienreizējo pabalstu. Īpašās kopšanas pabalsta saņēmējiem vienreizējais pabalsts 200 eiro apmērā tiks izmaksāts neatkarīgi no tā, ka par bērnu piešķirts vienreizējais pabalsts 500 eiro apmērā vai personai kā valsts pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam piešķirts 200 eiro vienreizējais pabalsts.
Gadījumos, kad pensija, atlīdzība vai pabalsts tiks piešķirts laikā no šā gada 1.marta līdz ārkārtējās situācijas beigām, VSAA bez papildu iesnieguma no personas saņemšanas vienreizējo pabalstu piešķirs un izmaksās 30 dienu laikā pēc lēmuma par pakalpojuma piešķiršanu.
No vienreizējā pabalsta netiks veikta parādu piedziņa un ieturējumi, kā arī to neņems vērā, novērtējot mājsaimniecības materiālos resursus sociālās palīdzības piešķiršanai, skaidro ministres pārstāvis.
Premjers: Lielākais izaicinājums ir vakcīnu pret Covid-19 trūkums
Šobrīd lielākais izaicinājums ir vakcīnu pret Covid-19 trūkums, jo beidzot ir daudz vairāk vakcinācijas punktu, līdz ar ģimenes ārstu iesaisti, šodien pēc Sadarbības sanāksmes sēdes norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Vaicāts, kā viņš vērtē aizvadītās dienas zemo vakcināciju tempu, premjers atzīmēja, ka šobrīd tiek izvakcinētas noliktavās esošās vakcīnas, vienlaikus piebilstot, ka nedēļas nogalē gaidītā vakcīnu piegāde tā arī nenotika.
"Bija plānots, ka nedēļas nogalē atvedīs vakcīnas, bet tās nepiegādāja. Lielākais izaicinājums ir tas, ka mums nav vairāk vakcīnu, kā tādu," atzīmēja premjers, vienlaikus piebilstot, ka beidzot ir daudz vairāk vakcinācijas punktu.
Tāpat viņš norādīja, ka dienu no dienas ir atšķirīgi vakcinācijas rezultāti, taču, viņaprāt, svarīgākais ir tas, ka nedēļas laikā vakcinācijas temps būtu labs. Premjers prognozēja, ka šonedēļ vakcinēto skaits pieaugs, kad uz Latviju atvedīs nākamo vakcīnu piegādi.
"Šobrīd mēs visvairāk esam atkarīgi no vakcīnu piegādēm, ne no iekšējās darbības. Tā ir tālu no perfektas, lai gan tagad mums iet krietni labāk ar vakcinēšanas tempiem," teica Kariņš.
Kariņš: Saeimas koalīcijas deputātiem un valdībai būtu "jārunā līdzīgi"
Saeimas valdošo koalīciju veidojošajiem deputātiem un valdībai būtu "jārunā līdzīgi", lai sabiedrībai rastos lielāka skaidrība par pieņemtajiem lēmumiem, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) sacītā pēc pirmdien notikušās Sadarbības sanāksmes sēdes.
Vaicāts, vai, viņaprāt, valdības komunikācija pēdējā laikā ir bijusi pietiekami laba un skaidra, premjers norādīja, ka valdību veido pieci politiskie spēki, un esot grūti nodrošināt, ka "katrs ministrs no savas partijas visos jautājumos runā vienādi".
Pēc viņa teiktā, bieži partijas, ministri un Saeimas deputāti atsevišķos jautājumos "atļaujas paust savu viedokli, kas nav saskanīgs ar kopīgi lemto". "Bieži balsojot atbalsta, bet ārpus balsojuma runā ko citu," teica Kariņš, vienlaikus piebilstot, ka ar šādiem priekšnosacījumiem ir izaicinoši gūt vienotu komunikāciju, jo galvenie ziņneši ir valdības ministri un koalīcijas deputāti parlamentā.
Tāpat viņš atzīmēja, ka koalīcijas partneri turpina runāt viens ar otru, un visos svarīgākajos jautājumus puses panākušas vienošanos.
Vienlaikus viņš minēja, ka būtu ļoti labi, ja arī no Saeimas deputātiem ziņa nebūtu citāda, jo Kariņa ieskatā, kur visi runā līdzīgi, tur ir lielāka skaidrība.
Premjers arī norādīja, ka valdība ir krietni uzlabojusi savu komunikāciju, kā arī, viņaprāt, labums ir no atklātajām valdības sēdēm, jo tagad sabiedrība redz, kā valdība nonāca pie viena vai otra lēmuma.
Viņš uzskata, ka galvenais izaicinājums ir pieņemt lēmumus un būt konsekventiem tajos. "Vienmēr grib vainot komunikāciju, bet jākoncentrējas uz pašu lemšanas procesu," teica Kariņš, vienlaikus piebilstot, ka kā valdības un koalīcijas vadītājs viņš cenšas panākt vienotu viedokli, kas esot liels izaicinājums.
