ZVA: Līdz šim reģistrētās vakcīnas aizsargā pret jaunajiem vīrusa paveidiem (2)

Taču, ņemot vērā, ka daži jauno vīrusa veidi tomēr var ietekmēt vakcīnu spēju aizsargāt pret infekciju un slimību attīstību, Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) aicinājusi vakcīnu ražotājus iesniegt papildu pierādījumus vakcīnu iedarbībai.

Tāpat ZVA skaidro, ka saskaņā ar pētījumu datiem, visas līdz šim apstiprinātās vakcīnas nodrošina ne mazāk kā divu mēnešu aizsardzību pret Covid-19. Vakcīna pasargā no simptomātiskas saslimšanas, tajā skaitā no smagas slimības gaitas un no nāves. Pētījumi par nodrošinātās aizsardzības ilgumu vēl joprojām turpinās, un vakcīnu izstrādātāji veic arī vakcīnu saņēmušo dalībnieku novēršanu ilgtermiņa efektivitātes pētījumos, lai noskaidrotu precīzu vakcīnas aizsardzības ilgumu.

Vakcīnas atvieglo un novērš smagu saslimšanas gaitu, ierosinot imūnsistēmas aizsargreakciju pēc saskaršanās ar vīrusu. Vakcīnas pētījumos ir demonstrējušas efektivitāti pasargāt cilvēkus no simptomātiskas saslimšanas, kas ietver arī smagu slimības gaitu.

Pēc aģentūras paustā, pirms vakcīnas apstiprināšanas tika veikti pētījumi, kuros iesaistītos cilvēkus sadalīja divās grupās. Viena grupa saņēma vakcīnu, bet otra - neīstu vakcīnu. Abās grupās tika vērtēts saslimušo skaits pēc īstas vai neīstas vakcīnas saņemšanas un, balstoties uz rezultātu, aprēķināts vakcīnas efektivitātes rādītājs. Atsevišķu vakcīnu pētījumi turpinās arī šobrīd, lai iegūtu papildu ilgtermiņa datus, cik labi un ilgi tās aizsargā.

Tomēr visas Latvijā reģistrētās vakcīnas pret Covid-19 ir ar augstu iedarbību Covid-19 smagas saslimšanas novēršanā. Neviena no šobrīd apstiprinātajām vakcīnām nav uzskatāma par labāku vai sliktāku, uzsver ZVA. Vienlaikus visas reģistrētās vakcīnas ir vienādi pārbaudītas, kvalitatīvas, iedarbīgas un drošas. Vakcīnas tiek reģistrētas tikai gadījumā, kad EZA saņem pierādījumus, ka vakcīnu ieguvums daudzkārt pārsniedz riskus. Turklāt, lai vakcīnas pilnvērtīgi savstarpēji salīdzinātu, ir jāveic šāds salīdzinošs pētījums.

Attiecībā uz vakcīnu blaknēm, ZVA norāda, ka nav tādu zāļu vai vakcīnu, kurām nebūtu blakusparādību. Jebkuras zāles tiek apstiprinātas jeb reģistrētas tikai tad, ja tiek saņemti uzticami dati, ka to ieguvums pārsniedz riskus. Arī vakcīnas tiek apstiprinātas tikai gadījumā, ja to ieguvumi daudzkārt pārsniedz riskus.

Tāpat kā visas zāles, arī vakcīnas pret Covid-19 ir rūpīgi pārbaudītas, ievērojot augstas prasības drošumam, kvalitātei un iedarbīgumam. Nekādas atkāpes no stingrajām prasībām ne izstrādei, ne reģistrēšanai nav veiktas.

Tāpēc tieši tāpat kā no jebkurām citām zālēm, arī pēc vakcīnu pret Covid-19 saņemšanas atsevišķos gadījumos var novērot īslaicīgas organisma reakcijas, jo veidojas imunitātes procesi organismā. Piemēram, visbiežāk rodas paaugstināta temperatūra, drudzis, galvassāpes, nogurums, sāpes vai apsārtumu injekcijas vietā.

ZVA skaidro, ka "Pfizer-BioNTech" un "Moderna" vakcīnai blakusparādības mēdz būt izteiktākas pēc vakcīnas otrās devas. Savukārt "AstraZeneca" vakcīnai - pēc pirmās devas. Visām vakcīnām šīs reakcijas visbiežāk rodas pirmajās dienās pēc vakcinācijas, ilgst dažas dienas un tad izzūd.

Gadījumā, ja pēc vakcīnas pret Covid-19 saņemšanas rodas jebkādas bažas par novērotajām blakusparādībām vai īslaicīgi pazeminās darbaspējas, par to būtu jāziņo ārstam, atzīmē ZVA. Gan ārsts vai farmaceits, gan pacients var ziņot par konstatētām zāļu, to vidū arī vakcīnu, izraisītām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai tīmekļvietnē "www.zva.gov.lv" sadaļā "Ziņot par zāļu blaknēm, negadījumiem ar ierīcēm un biovigilanci".

ZVA vērtējumā svarīgi ir tas, ka vakcīnām rūpīgi tiks sekots līdzi arī turpmāk. Saskaņā ar Covid-19 vakcīnu drošuma uzraudzības plānu, ZVA un citas Eiropas Savienības zāļu aģentūras visu laiku apkopo un vērtē jaunāko informāciju par vakcīnām pret Covid-19, kā arī citām zālēm, lai nodrošinātu vakcīnu un zāļu drošumu un aizsargātu sabiedrības veselību.

Skaidrojot šo vakcīnu relatīvi ātro radīšanas procesu, ZVA norāda, ka pētnieki jau vairāk nekā desmit gadus ir pētījuši SARS un MERS vīrusus un strādājuši pie vakcīnām pret šiem vīrusiem, kas ir pamatā arī vakcīnu pret Covid-19 ātrākai izstrādei. Turklāt šo vakcīnu izstrādē ieguldīti un apvienoti vēsturiski nebijuši zinātnes, finanšu un cilvēkresursi. Gan vakcīnu izstrādes, gan izvērtēšanas procesā tika piesaistīts milzīgs ekspertu un zinātnieku skaits, kas veikuši kvalitatīvu vakcīnu pārbaudi atbilstoši nemainīgi stingrām reģistrēšanas prasībām.

ZVA uzsver, ka vakcīnas ir veidotas mākslīgi laboratorijās, līdz ar to nesatur dzīvu vīrusu, kā arī to izgatavošanā nav izmantotas cilvēku, embriju vai dzīvnieku šūnas vai mikročipi.

Tāpat ZVA norāda, ka vakcīnas nav pagaidām paredzētas bērnu līdz 16 gadu vecumam vakcinēšanai. Uzņēmumu "Pfizer-BioNTech" izstrādāto vakcīnu drīkst lietot, sākot no 16 gadu vecuma, bet uzņēmuma "Moderna" un "AstraZeneca" vakcīnas paredzētas pieaugušajiem, sākot no 18 gadu vecuma. Ražotāji ir sākuši veikt klīniskos pētījumus, lai pārbaudītu vakcīnu pret Covid-19 piemērotību bērniem.

Līdz šim Latvijā reģistrētas trīs vakcīnas pret Covid-19, bet vairāk nekā 200 vakcīnas vēl ir izstrādes stadijā.