200 eiro pabalsts pensionāriem un papildu miljons Pfizer vakcīnu: valdība informē par nolemto

  • Pensionāri un personas ar invaliditāti saņems 200 eiro pabalstu
  • Latvija iegādāsies papildus 1,1 miljonu "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu
  • Valdība atbalsta vairākus atvieglojumus uzņēmējiem
  • Liela mēroga vakcinācijas centrus potenciāli veidos no aprīļa
FOTO: TVNET

Valdība atbalstījusi vienreizēja 200 eiro pabalsta piešķiršanu pensionāriem un personām ar invaliditāti. Sīkāk par nolemto valdība informēja preses konferencē.

Vienreizējs 200 eiro pabalsts saistībā ar Covid-19 izplatības dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju tiks piešķirts tiem, kuri no 2021.gada 1.marta līdz ārkārtējās situācijas beigām ir Latvijā piešķirtās vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji.

Tiesības uz šo pabalstu būs arī tiem, kuri saņem atlīdzību par darbspēju zaudējumu, atlīdzību par apgādnieka zaudējumu vai arī ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji.

35

Papildu 200 eiro vienreizējs pabalsts tiks izmaksāts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta vai pabalsta personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana, saņēmējiem. Īpašās kopšanas pabalsta saņēmēji ir cilvēki, kurām pabalsts piešķirts, balstoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.

Vienreizējā pabalsta izmaksai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem īpašās kopšanas pabalsta saņēmējiem tiks novirzīti 3,8 miljoni eiro, savukārt pensiju, atlīdzību un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem - 108,7 miljoni eiro. Plānots, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) vienreizējo pabalstu visām likumprojektā noteiktajām mērķa grupām bez papildu personas iesnieguma izmaksās 2021.gada aprīlī un piegādās pabalsta saņēmēja norādītajā dzīvesvietā vai pārskaitīs uz kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontu.

Tiem, kuri vienlaikus saņem vairākus pakalpojumus, piemēram, vecuma pensiju un atlīdzību par darbspēju zaudējumu, piešķirs vienu 200 eiro vienreizējo pabalstu. Īpašās kopšanas pabalsta saņēmējiem papildu vienreizējais pabalsts 200 eiro apmērā tiks izmaksāts neatkarīgi no tā, ka par bērnu piešķirts vienreizējais atbalsts 500 eiro apmērā vai personai kā valsts pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam piešķirts 200 eiro vienreizējais pabalsts.

Gadījumos, kad pensija, atlīdzība vai pabalsts piešķirts laikā no 1.marta līdz ārkārtējās situācijas beigām, VSAA bez papildu iesnieguma saņemšanas vienreizējo pabalstu izmaksās 30 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par pakalpojuma piešķiršanu.

No vienreizējā pabalsta netiks veikta parādu piedziņa un ieturējumi, kā arī to neņems vērā, novērtējot mājsaimniecības materiālos resursus sociālās palīdzības piešķiršanai.

Šādu vienreizējo pabalstu izmaksu paredz plānotie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas ceturtdien pieņemti valdības sēdē. Grozījumi vēl jāizskata un par tiem jābalso Saeimā.

Kariņš: Latvija iegādāsies papildus 1,1 miljonu "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu pret Covid-19

Latvija iegādāsies papildus 1,1 miljonu "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnas pret Covid-19 devu, ceturtdien pēc valdības sēdes pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa teiktā, minētās papildus "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnas piegādes gaidāmas šā gada otrajā ceturksnī līdz gada beigām.

"Otrajā ceturksnī sagaidām, ka no visiem vakcīnu ražotājiem saņemsim divus miljonus vakcīnu devu, kas ļaus vakcinēt gandrīz vienu miljonu Latvijas iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka Veselības ministrijas iestādēm ir jāgatavojas sākt vakcināciju no 1.aprīļa," uzsvēra Kariņš.

Premjers atzina, ka "mēs redzam gaismu tuneļa galā" un līdz šā gada otrā ceturkšņa beigām varētu iegūt nozīmīgu kolektīvo imunitāti pret Covid-19, kas nozīmē arī krietni vairāk tuvoties normālākai ikdienai.

Pavļuts: Liela mēroga vakcinācijas centrus potenciāli veidos no aprīļa

Netiek izslēgta iespēja, ka, sākot no aprīļa, kad Latvijā ienāks lielāks vakcīnu daudzums, būs jāveido liela mēroga vakcinācijas centri, žurnālistiem sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pēc ministra vārdiem, tie būtu lieljaudas vakcinācijas punkti, līdzīgi tiem, kas jau izveidoti tādās valstīs kā Lielbritānija un Izraēla, kur šādi vakcinācijas centri tiek organizēti sporta zālēs vai izstāžu zālēs ar pietiekamu ietilpību un cilvēkresursu daudzumu.

Šāda pieeja ļaušot nodrošināt lielu vakcinācijas tempu, tomēr tā neesot piemērota visiem, piemēram, senioru vakcinācijai.

Vaicāts, kas līdz šim jau izdarīts, lai veidotu šādus centrus, Pavļuts sacīja, ka procesā ir iesaistīts plašs partneru loks, tostarp pašvaldības un privātās veselības aprūpes iestādes. Tāpat esot skatīts, kādas izmaiņas būtu nepieciešams virzīt normatīvajos aktos, lai veidotu šādus centrus. Vienlaikus ir arī apzinātas pieejamās jaudas un personāls.

Cita starpā ministrs atgādināja, ka ir piešķirti 48 000 eiro, lai apmācītu no 100 līdz 500 mediķu vakcinācijai pret Covid-19.

Par liela mēroga vakcinācijas centru veidošanu plānots ziņot arī otrdienas, 9.marta, Ministru kabineta sēdē.

Šī gada otrajā ceturksnī tiek prognozēts saņemt kopumā 1,8 miljonus vakcīnu pret Covid-19 devu, medijiem sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Pēc viņa paustā, šāda prognoze ir balstīta uz piesardzīgu aplēsi, ņemot vērā, ka ražotāja "AstraZeneca" vakcīnu apmēri varētu samazināties un kādas piegādes varētu kavēties. Tāpat šajā aplēsē nav ieskaitītas vakcīnas, kas vēl nav reģistrētas lietošanai Eiropas Savienībā, bet varētu tikt reģistrētas tuvākajā laikā.

Līdz ar to, lai gan šobrīd Latvija ir pasūtījusi 2,4 miljonus devu otrajam ceturksnim, pēc ministra vēstītā tiek prognozēts, ka Latvija varētu saņemt kopumā 1,8 miljonus devu. "Šī, manuprāt, ir diezgan reālistiska prognoze, ja nu nenotiek kaut kas pavisam negaidīts," piebilda politiķis.

Tāpat Pavļuts minēja, ka ir uzdevis apzināt pašreizējo saldētavu daudzumu, kas līdz šim daudzums esot bijis pietiekams. Tomēr, ņemot vērā, ka šodien ir saņemts piedāvājums iegādāties kopumā 1,1 papildu ražotāja "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu, kurām ir vajadzīgas īpaši zemas uzglabāšanas temperatūras, ministrs uzdevis veikt papildu aprēķinu, lai noskaidrotu, vai ir nepieciešams vairāk saldētavu.

Valdība atbalsta vairākus atvieglojumus uzņēmējiem Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai

Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, paredzot vairākus atvieglojumus uzņēmējiem Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai.

Finanšu ministrijas (FM) rosinātie grozījumi paredz 2020.gadā un 2021.gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanai atcelt izdevumu ierobežojumu 80% apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

Tāpat rosināts atteikties no prasības kapitālsabiedrības valdes locekļiem veikt IIN un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) samaksu no minimālās algas, ja kapitālsabiedrībai nav bijis neviena darbinieka, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās algas apmērā, kā arī pagarināt deklarācijas iesniegšanas termiņu IIN maksātājiem, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju. 

Paredzēti grozījumi arī azartspēļu nodokļa aprēķināšanā ārkārtējās situācijas laikā. Papildus likumprojektā ietverts regulējums informācijas publicēšanai par tiem nodokļu maksātājiem, kas saņem valsts atbalstu, kā arī citas izmaiņas.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt garāku termiņu gada pārskatu un konsolidēto gadu pārskata likuma subjektu, biedrību, nodibinājumu un reliģisko organizāciju gada pārskatu par 2020.gadu iesniegšanai, kā arī un sabiedriskā labuma organizāciju un sociālo uzņēmumu darbības pārskatu par 2020.gadu un publiskas personas pārskatu par dāvinājuma (ziedojuma) izlietojumu iesniegšanai. 

Paredzēts pagarināt arī termiņu, kurā kapitālsabiedrībām ir pienākums sasaukt dalībnieku (akcionāru) sapulci, lai apstiprinātu kapitālsabiedrības gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu. Paredzēts pagarināt arī IIN gada deklarāciju iesniegšanas termiņu par 2020.gadu. Līdz ar to 2020. taksācijas gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš visiem IIN maksātājiem būs 2021.gada 1.jūlijs. Minētais priekšlikums attieksies uz tiem IIN maksātājiem, kuriem IIN gada ienākuma deklarācijas iesniegšanas ir obligāta, piemēram, saimnieciskās darbības veicējiem.

Likumā paredzēts iekļaut normu, kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrētajiem saimnieciskās darbības veicējiem, aprēķinot IIN no saimnieciskās darbības ienākuma par 2020.gadu un par 2021.gadu, nepiemēro saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojumu 80% procentu apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Minētie likuma precizējumi ir būtiski, ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības ietekmi uz saimniecisko darbību un ar to saistītos ierobežojumus, jo saimnieciskās darbības veicēju skaits, kas strādā ar zaudējumiem, krasi pieaug.

"Pašlaik, ārkārtējās situācijas laikā, tirdzniecība ir ierobežota un arī citu pakalpojumu sniegšana ir sašaurinājusies. Praksē rodas situācijas, ka, piemēram, uzņēmumā ir tikai divi darbinieki, no kuriem viens ir arī valdes loceklis. Ierobežojumu un samazināta apgrozījuma dēļ abi darbinieki strādā nepilnu darba laiku, tāpēc iesniedz iesniegumu par algu subsīdijām. Faktiski aprēķinātā darba alga abiem ir mazāka par minimālo mēnešalgu, jo maz darba stundu. Šādā gadījumā par darbinieku, kas ir gan valdes loceklis, gan darbinieks vienā personā, IIN un VSAOI iznāk maksāt vēl papildus IIN un VSAOI, proti, gan no aprēķinātās algas par nepilno darba laiku, gan no domājamā ienākuma," atzina FM.

Priekšlikums paredz līdz 2021.gada beigām atteikties no prasības valdes locekļiem veikt IIN un VSAOI samaksu no minimālās algas, ja kapitālsabiedrībā, kuras apgrozījums pārsniedz 2500 eiro mēnesī, nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās algas apmērā.

Atbalstīts arī priekšlikums publicēt uzņēmumiem izsniegto grantu apjomu, līdzīgi kā tas tiek darīts par dīkstāves un subsīdiju atbalstiem.

Tāpat paredzētas izmaiņas azartspēļu nodokļa aprēķināšanā ārkārtējās situācijas laikā, kurā ir noteikts aizliegums organizēt azartspēles azartspēļu organizēšanas vietās, nosakot, ka azartspēļu nodokli maksā tikai par tām mēneša dienām, kurās azartspēļu organizētāji drīkstēja organizēt konkrētās azartspēles.

Regulējuma izmaiņas plānotas arī taksometru nozarei un sabiedriskās ēdināšanas sektorā iesaistītajiem komersantiem.

FM uzsvēra, ka likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā, ka valstī joprojām strauji un nekontrolēti izplatās Covid-19 infekcija, līdz ar to ir nepieciešams noteikt papildu pasākumus, kas vērsti uz Latvijas tautsaimniecības attīstību. Likumprojekts izstrādāts sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju un nevalstisko sektoru, kā arī izdiskutēts un atbalstīts finanšu ministra vadītajā vadības grupā.

Gala lēmumu par likuma izmaiņām pieņems Saeima.

Uz augšu
Back