Nevalstiskās organizācijas (NVO) šobrīd visbiežāk izdara citu darbu, kamēr valsts pārvaldē kāds par to saņem algu, un tas liekas absurdi, šādu viedokli šodien Saeimas un NVO forumā pauda biedrības "Latvijas jaunatnes padome" izpilddirektore Renāte Mencendorfa.
Viņa teica, ka ir kaitinoši, ka brīdī, kad NVO pauž nepieciešamību pēc kaut kā, no valsts pārvaldes un ministriem izskan retorika, liekot organizācijām nākt ar konkrētiem priekšlikumiem un risinājumiem.
"Manuprāt, svarīgi ir parādīt to, kur ir problēma, bet dokumentu veidā to problēmu pārdefinēt būtu ierēdņu un ministru uzdevums," norādīja Mencendorfa. Viņa atzīmēja, ka organizācijām nav laika un resursu sekot līdzi visam notiekošajam un vēl izstrādāt likumprojektus.
Biedrības "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai" direktore Inese Vaivare pauda, ka NVO sektorā arvien biežāk cilvēkiem vairs nav spēka. Tā, piemēram, pērn sāktā brīvprātīgo kustība "Paliec mājās!" beidzās tādēļ, ka komanda bija izdegusi.
"Mēs nevaram strādāt pa 12 stundām, mums ir jāpelna maize ģimenei. NVO sektors ir izdedzis, taisot ciet šos caurumus," uzsvēra Vaivare, piebilstot, ka jārunā arī par cilvēkiem, kuri īstenībā dara valsts pienākumu.
Viņa minēja, ka NVO ir dotas pāris dienas sagatavot rekomendācijas un atzinumus par Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļu sadalījumu. Uz lūgumu termiņu pagarināt Finanšu ministrija ir aicinājusi organizācijas "saņemties un to izdarīt". "Jā, mēs saņemsimies, bet NVO var beigties, jo cilvēkiem vairs nav spēka," teica Vaivare.
Deputāte Marija Golubeva (AP) norādīja, ka diemžēl šis gads visiem ir bijis tāds, un viņa var tikai apbrīnot cilvēkus, kuri strādā NVO un valsts pārvaldē. Golubeva uzsvēra, ka nav tā, ka valsts pārvaldē strādājošie neko nedara "un gaida, kad viņiem liks kaut ko darīt".
Viņasprāt, jācenšas vienam otru atbalstīt, jo visi ir uz izdegšanas robežas. "NVO izdzīvošana bija problemātiska, jau pirms sākās Covid-19 krīze, līdzīgi kā veselības sistēmai. Protams, cenšamies to tagad labot, bet viena gada laikā tas nav iespējams," uzsvēra deputāte, vienlaikus piebilstot, ka proaktīvas sociālās politikas neesamība izmaksā ļoti dārgi.
Golubeva norādīja, ka jāveido 21.gadsimtam atbilstoša sociālā sistēma, kas aizsniedz sabiedrības grupas, kas pašas nesaņemsies un neuzlabos savu labklājību dažādu objektīvu iemeslu dēļ.
Mendendorfa piebilda, ka ārzemēs nereti par brīvprātīgo darbu noteikts minimālais maksājums. Viņasprāt, tas varētu būt viens no atbalsta veidiem, ko sniegt NVO sektorā strādājošajiem brīvprātīgajiem. Tāpat viņa pieļauj iespēju noteikt nodokļu atvieglojumus par brīvprātīgā darba veikšanu vai ļaut iedzīvotājiem gada deklarācijā atļaut kaut 1% savu nodokļu maksas novirzīt kādai organizācijai.
Uzklausot izskanējušos viedokļus, deputāte Evita Zālīte-Grosa (JKP) norādīja, ka katram politiskajam spēkam būtu jāuzrunā savi ministri un jāpanāk, ka viņi ieklausās NVO sektorā. Tā, piemēram, viņa uzrunāja izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) par sporta aktivitāšu atgriešanu, lai uzlabotu jauniešu psihoemocionālo stāvokli.
Ministre viņai jau esot atbildējusi, ka viņa otrdien, 9.martā, valdības sēdē cīnīsies par to, lai vismaz 20 cilvēki varētu piedalīties āra sporta aktivitātēs, esošo 10 vietā.
