Izraēlā atrasta grieķu-persiešu kara laika ķivere

FOTO: Israel Antiquities Authority

Haifas ostā Izraēlā atrasta antīka ķivere, kuru, visticamāk, valkājis grieķu kareivis cīņā pret persiešiem. 

2500 gadu seno ķiveri atrada holandiešu kuģis 2007. gadā, un tā tika nodota Izraēlas Senlietu pārvaldes jūras nodaļai, rakstīts pārvaldes paziņojumā. 

“Tā ir korintiešu stila ķivere. Nodēvēta Grieķijas pilsētas Korintas vārdā, kur tā pirmo reizi tika radīta un lietota ap 6. gadsimtu pirms mūsu ēras. Ķivere izgatavota no viena bronzas gabala, to kaļot un karsējot. Šāda tehnika palīdzēja samazināt ķiveres svaru, nezaudējot tās spēju aizsargāt kareivja galvu,” skaidroja arheologi, piebilstot, ka šāda tipa ķiveres bija populāras visā Vidusjūras reģionā. 

Šī ķivere, visticamāk, piederēja grieķu kareivim, kas karoja uz viena no grieķu flotes karakuģiem karā pret persiešiem. 

Grieķu-persiešu kari 

Laikā, kad ķiveres īpašnieks kuģoja pa Vidusjūru, Persija pārvaldīja impēriju Tuvajos Austrumos. Persieši divas reizes centās iekarot arī Grieķiju. Pirmā invāzija tika atvairīta 490. gadā pirms mūsu ēras, kad persiešus sakāva netālu no Atēnām. Tā bija slavenā Maratonas kauja, pēc kuras nodēvētas skriešanās sacīkstes. 

Otrās invāzijas laikā persiešu spēkus palēnināja spartieši Termopilu kaujā 480. gadā pirms mūsu ēras. No Grieķijas persieši tika padzīti 479. gadā pirms mūsu ēras. Termopilu kauja ir slavena ar to, ka tur piedalījās 300 spartieši, kurus vadīja Spartas valdnieks Leonids. 

Desmitiem gadu pēc 479. gada pirms mūsu ēras grieķi uzbruka Persijai visā Vidusjūras reģionā. Ķivere varētu būt piederējusi kareivim, kurš piedalījās, kādā no šīm kaujām.  

Naids starp Grieķiju un Persiju saglabājās, līdz Aleksandrs Lielais 330. gadā pirms mūsu ēras iekaroja Persijas impēriju.

Uz augšu
Back