Ļauj tam tēvam to pamperu apmainīt. Pat ja tas būs ar neveiklākām rokām un pampers būs mazliet iešķībs - tas tomēr būs tikai līdz nākamajam pamperam," situāciju raksturo antropologs.
Kā ir ar bailēm, ka krīze atkailinās manas attiecības un es ieraudzīšu to, ko nevēlos redzēt?
"Cilvēki bieži atrodas nekvalitatīvās attiecībās, taču ikdienas aizņemtībā par to var arī neaizdomāties, jo nav tik bieži jāsaskaras ar ”šo nekvalitatīvo attiecību radīto slikto pašsajūtu un jautājumu – kāda tam visam jēga?” Kad esi spiests sēdēt mājās un katru dienu ar to saskarties, visi neizdarītie mājas darbi izlec ārā.
Man liekas, ka šis gads vēsturē ieies kā lielo šķiršanos gads, kurā cilvēki būtībā savas attiecības pārvērtē un lielākajā daļā gadījumu negatīvi,” norāda antropologs.
Bet krīzei ir arī foršā puse, kā uzskata antropologs. "Beidzot ir iespēja pieņemt lēmumu, tu vairs nevari izvairīties no lēmumu pieņemšanas. Mēs esam tādā ziņā diezgan lieli prokrastinatori, tādā kolektīvā nozīmē. Mēs lēmumu pieņemam tad, kad atlikt vairs nevar. Nu tad šis ir tas moments, kad atlikt vairs nevar,” turpina Sīlis.
Ieradumu maiņa var notikt pakāpeniski vai ”caur lūzumu”. ”Visvieglāk ir mainīt ieradumus brīdī, kad tu vispār vairs neko nevari! Kad tev ir tāda krīze, ka pakustēties nevari, tad arī tos ieradumus tu nevari un esi gatavs mainīties. Bet tas ir smags veids, kā uzlabot savu dzīvi, nokrītot līdz apakšai. Jo daudzi neizķepurojas, to vajadzētu saprast.